Iepazīsties – laputis!
Kā esam agrāk minējuši, projekta “Ēterisko eļļu destilācijas atlikumi kā potenciāla izejviela ilgtspējīgiem augu izcelsmes produktiem ar repelentu iedarbību Nr. 1.1.1.1/20/A/096” ietvaros pavairojam 3 lauksaimniecībai draudīgu kukaiņu sugas: kāpostu balteni (Pieris brassicae), siltumnīcu baltblusiņu (Trialeurodes vaporarium) un persiku laputi (Myzus persicae).
Šoreiz “tuvplānā” aplūkosim tieši persiku laputis – plaši izplatītus lauksaimniecības kaitniekus, kas nesmādē nedz rožu dzimtas augļu kokus, nedz iecienītus dārzeņus, kā kāpostus un ziedkāpostus, brokoļus, gurķus, kartupeļus, spinātus, burkānus, bietes u.c.
Siltumnīcas baltblusiņa (Myzus Persicae). Foto: Unsplash
Galvenais iemesls, kādēļ persiku laputis ik gadu lauksaimniekiem nodara neizmērojamus zaudējumus, laputu vīrusu pārnešanas spējas. Tāpat persiku laputis ļoti ātri vairojas – par pieaugušu laputi nimfa nobriest mazāk nekā nedēļas laikā, un pieaugusi laputs mātīte spēj radīt līdz pat 80 pēcnācējiem. Veģetācijas periodā laputis vairojas bezdzimumvairošanās ceļā, nimfas dzīvdzemdējot, taču, tuvojoties ziemai, laputis apmetas Prunus spp. dzimtas augļu kokos (persiki, plūmes, ķirši u.c.), kuros dēj oliņas, kas pārziemo! Pavasarī oliņas šķiļas, nimfas barojas ar jauno lapu sulu un bezdzimumvairošanās cikls var atkārtoties. Svarīgs iemesls tam, kādēļ laputis spēj veikli migrēt no viena auga uz citu, ir fakts, ka populācijā mēdz būt arī spārnoti īpatņi.
Interesanti, ka laputu mātītēm piedzimstot, to ķermenī jau ir pēcnācēju aizmetņi. Tā kā mātīšu un pēcnācēju ģenētiskais materiāls ir identisks, var teikt, ka bezdzimumvairošanās ceļā dzimušās nimfas ir to māšu kloni!
Runājot par laputu nodarītajiem kaitējumiem, tos var iedalīt vairākās grupās. Pirmkārt, kā jau minēts, laputis ir aktīvas vīrusu pārnēsātājas. No laputu pārnēsātajiem vīrusiem visvairāk cieš kartupeļi un rāceņi. Otrkārt, augiem kaitē arī mehāniskie bojājumi, ko laputis rada, sūcot augu sulu. Treškārt, nespēdamas pārstrādāt augu sulās esošos cukurus, laputis no ķermeņa izdala lipīgu vielu – medusrasu. Savukārt, medusrasa rada labvēlīgu vidi dažādu puvju attīstībai.
Lai uzzinātu vairāk par laputu dzīvesciklu, aplūko video!