Kāpostu balteņa attīstība praktiskās entomoloģijas laboratorijā
Lai testētu projekta “Ēterisko eļļu destilācijas atlikumi kā potenciāla
izejviela ilgtspējīgiem augu izcelsmes produktiem ar repelentu
iedarbību” gaitā izstrādātos kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļus, Vides
risinājumu institūta Praktiskās entomoloģijas laboratorijā tiek
pavairotas 3 kukaiņu sugas – Siltumnīcu baltblusiņas (Trialeurodes
vaporariorum), persiku laputis (Myzus persicae) un kāpostu balteņus
(Pieris brassicae).
Šajā ierakstā piedāvājam aplūkot kāpostu balteņa attīstības stadijas.
Kāpostu balteņa (Pieris brassicae) kāpuri. Foto:VRI
Pēc tam, kā balteņu mātīte uz kāposta lapām izdējusi olas, tās izšķiļas un sākas kāpura stadija. Kāpura stadijā baltenis pavada vidēji 20 dienas. Nākamais solis pēc kāpura stadijas ir iekūņošanās.
Kāpostu balteņa (Pieris brassicae) kūniņas. Foto:VRI
Kūniņas stadijā baltenis pavada aptuveni 2 nedēļas. Šajā posmā kukainis
patērē kāpura stadijā uzkrātās barības vielas. Kūna reaģē uz mitrumu
(ūdens pilieniem) un pieskārieniem.
Izšķīlies kāpostu baltenis (Pieris brassicae). Foto:VRI
Kad taurenis izšķīlies, nepieciešams laiks, lai tas varētu iztaisnot un apžāvēt spārnus, un pāris stundu laikā baltenis spēj lidot. Savukārt jau nākamajā dienā gan tēviņi, gan mātītes ir sasnieguši dzimumgatavību un var radīt pēcnācējus.
Pētījums tiek veikts projekta “Ēterisko eļļu destilācijas atlikumi kā potenciāla izejviela ilgtspējīgiem augu izcelsmes produktiem ar repelentu iedarbību” (Nr. 1.1.1.1/20/A/096) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.