Your address will show here +12 34 56 78


Ēterisko eļļu destilācijas atlikumi kā potenciāla izejviela ilgtspējīgiem augu izcelsmes produktiem ar repelentu iedarbību

Nr. 1.1.1.1/20/A/096

Tradicionālā pieeja kaitēkļu ierobežošanai lauksaimniecībā ir sintētisko insekticīdu jeb pesticīdu izsmidzināšana. Bioloģiskajā lauksaimniecībā šāda sintētisko pesticīdu izmantošana ir aizliegta. Sabiedrībā arvien pieaug bažas par pesticīdu izmantošanas risku un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, tāpēc pieaug atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai. Eiropas Savienības (ES) bioloģiskās daudzveidības stratēģija nosaka, ka līdz 2030. gadam ķīmisko pesticīdu izmantošana jāsamazina par 50% un vismaz 25% līdzšinējo 7,5% ES lauksaimniecības zemju ir jābūt bioloģiski sertificētai. Alternatīva pieeja sintētiskajiem pesticīdiem ir bioloģiskās izcelsmes preparāti.

Vēsturiski augu izcelsmes produkti ir tikuši veiksmīgi izmantoti kā bioloģiski kukaiņu atbaidīšanas līdzekļi. Lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas un pārstrādes procesā rodas blakusprodukti ar augstas pievienotās vērtības potenciālu, kas dažādu iemeslu dēļ nonāk atkritumos. Šādu resursu nepietiekama izmantošana negatīvi ietekmē gan vidi, gan ekonomisko ilgtspēju lauksaimniecībā. Sistemātiski aplūkojot visu produkcijas ražošanas ciklu, ir iespējams identificēt jaunus risinājumus virzībai uz bezatkritumu un pašpietiekamu ražošanu. SIA “Field and Forest” ēterisko eļļu ražošanā no bioloģiski audzētiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem tiek iegūti blakusprodukti, kuri joprojām satur bioloģiski aktīvo vielu savienojumus, bet to potenciāls vēl nav izpētīts.

Mērķis:

  • Izstrādāt gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamu kaitēkļu (persiku laputs (Myzus persicae), siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum) un kāpostu baltenis (Pieris brassicae)) atbaidīšanas līdzekli no ārstniecības un aromātisko augu (ārstniecības kumelīte (Matricaria chamomilla), ķimenes (Carum carvi) un parastā priede (Pinus sylvestris)) ēterisko eļļu ražošanas blakusproduktiem.

  • Sekundārais mērķis ir iegūt zinātību, kas būs izmantojama citu kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļu izstrādāšanā un testēšanā.


Aktivitātes:

  • Priežu, ārstniecības kumelīšu un ķimeņu ēterisko eļļu destilācijas procesā iegūto blakusproduktu ķīmiskā novērtēšana un bioloģiski aktīvo formulāciju izstrāde (kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļa izstrāde);

  • Pētījumā izstrādāto kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļu efektivitātes pārbaude un novērtēšana laboratorijas apstākļos uz persiku laputīm, siltumnīcas baltblusiņām un kāpostu balteņa. Līdzekļa efektivitātes novērtēšanai izmantos binārās izvēles testu. Datu ieguves un apstrādes process notiks pusautomatizētā veidā;

  • Pētījumā izstrādāto kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļu ietekmes pārbaude uz gurķu un kāpostu fizioloģiju. Novērtēšana notiks laboratorijas apstākļos. Datu ieguves un apstrādes process notiks pusautomatizētā veidā;

  • Kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļa prototipa izstrāde ar potenciālu tā pielietojumu tādu kaitēkļu atbaidīšanai kā persiku laputs (Myzus persicae), siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum) un kāpostu baltenis (Pieris brassicae). Prototips pielāgojams izmantošanai gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā;

  • Zināšanu pārnese gan plašākai auditorijai, gan zinātniskajai sabiedrībai un nozaru speciālistiem.

Rezultāti:

  • Izstrādāts kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļa prototips, kas pielietojams gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā. Katrai kukaiņu sugai izstrādāts prototips to aizbiedēšanai. Optimālais iznākums ir viens prototips, kurš atbaida visas 3 projektā apskatītās kukaiņu sugas;

  • Iegūta zinātība, kas izmantojama citu kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļu izstrādāšanā un testēšanā;

  • Divi orģināli zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiski citētos brīvpieejas (Open Access) žurnālos.

Projekta norise: 2021. gada 1. februāris – 2023. gada 30. novembris.

Vadošais partneris: Vides risinājumu institūts

Partneri: SIA “Field and forest”

Projekta zinātniskā vadītāja: Dr. Laura Pastare, laura.pastare@videsinstituts.lv

Projekta finansētājs: Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” Nr. 1.1.1.1/20/A/096 un projekta partneri.

Projekta kopējais finansējums: 695 993.04 EUR, no tā ERAF piešķirtais atbalsts ir 499 781.81 EUR, pārējo finansējumu veido partneru atbalsts.

0

SIA “Field and Forest” sadarbītbā ar Vides risinājumu institūta (VRI) zinātniekiem izstrādās bioloģiskus kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļus no ārstniecības augu ēterisko eļļu blakusproduktiem. Paredzēts, ka tie palīdzēs aizstāt lauksaimniecībā plaši pielietotos ķīmiskos pesticīdus.

 

Tradicionālā pieeja kaitēkļu ierobežošanai lauksaimniecībā ir sintētisko insekticīdu jeb pesticīdu izsmidzināšana, kas bioloģiskajā lauksaimniecībā ir aizliegta. Šobrīd pieaug atbalsts tieši bioloģiskajai lauksaimniecībai. Galvenais iemesls tam ir bažas par konvencionālajā lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu ietekmi uz cilvēka veselību un vides kvalitāti. Tajā pašā laikā Latvijā pesticīdu lietošanas apjoms pēdējos gados nedaudz, bet pakāpeniski pieaug. Līdzīga tendence novērojama arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tādēļ ES dalībvalstis izstrādājušas Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Tajā plānots līdz 2030. gadam samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu par 50%. Neskatoties uz to, pārmaiņas pesticīdu lietošanā ne Latvijā, ne ES kopumā nenotiek pietiekamā ātrumā.

Kā alternatīvu sintētiskajiem pesticīdiem Vides risinājumu institūts izstrādās augu izcelsmes bioloģiskus kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus. Lai to paveikt, pētījuma procesā VRI zinātnieki sadarbosies ar bioloģiski sertificēto saimniecību un ēterisko eļļu ražotāju SIA “Field and Forest”. Rezultātā pētījuma komanda izstrādās kaitēkļu atbaidīšanas līdzekli, ko varēs pielietot gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā.

 

 

 

Pirmais solis bioloģisko kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļa izstrādē būs ēterisko eļļu ražošanas blakusproduktu ķīmiskā novērtēšana un līdzekļa izstrāde VRI analītiskās ķīmijas laboratorijā. Sākumā SIA “Field and Forest” ēterisko eļļu ražošanā no bioloģiski audzētiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem iegūs blakusproduktus, kuri joprojām satur bioloģiski aktīvo vielu savienojumus. Pēc tam VRI zinātnieki no tiem izstrādās bioloģisku kaitēkļu atbaidīšanas līdzekli.

Pētījuma otrajā solī VRI praktiskās entomoloģijas laboratorijā veiks izstrādātā kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļa efektivitātes pārbaudes uz kukaiņiem. Efektivitātes novērtējumu pētnieki veiks uz trijām kukaiņu sugām – persiku laputs (Myzus persicae), siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum) un kāpostu baltenis (Pieris brassicae). Šīs sugas nodara būtisku kaitējumu lauksaimniekiem gan Latvijā, gan citās valstīs. Tie labprāt barojas ar dažādām lauksaimniecības kultūrām, tāpēc spēj nodarīt lielāku kaitējumu nekā citi mūsu reģionā sastopamās kaitēkļi.

Trešajā un noslēdzošajā pētījuma solī VRI pārbaudīs izstrādātā kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļa ietekmi uz augu fizioloģiju. Tas norisināsies VRI laukaugu pētniecības laboratorijā. Šiem izmēģinājumiem pētnieki izvēlējušies divus augus – gurķus un kāpostus. Tie zināmi kā nozīmīgākie persiku laputs, siltumnīcu baltblusiņu un kāpostu balteņa barošanās avoti. Pētnieki centīsies noskaidrot, kā kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļa izmantošana ietekmē gurķu un kāpostu attīstību, piemēram, to svaru, lapu augšanu un hlorofila daudzumu.

 

Pētījums tiek veikts projekta “Ēterisko eļļu destilācijas atlikumi kā potenciāla izejviela ilgtspējīgiem augu izcelsmes produktiem ar repelentu iedarbību” (Nr. 1.1.1.1/20/A/096) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0