Your address will show here +12 34 56 78
SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem 2020. gada vasarā uzsāka pētījumu apdraudētu ārstniecības un aromātisko augu pavairošanai, izmantojot audu kultūru metodes. Šāda pieeja ļaus apdraudētos augus audzēt bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Vienlaikus ar farmācijas, kosmētikas un pārtikas nozaru pieprasījuma pieaugumu pēc ārstniecības un aromātiskajiem augiem daudzu augu savvaļas populācijas samazinās. Apdraudētu sugu kultivēšana komerciālās lauksaimniecības vajadzībām ļaus samazināt spiedienu uz savvaļas populācijām, kā arī nodrošināt kvalitatīvu izejvielu piegādi pārstrādes rūpniecībai pietiekamā daudzumā.

Pētījumam izvēlētas trīs savvaļā apdraudētas sugas, kurām ir augsts tirgus potenciāls – Sibīrijas žeņšeņs (Eleutherococcus senticosus Maxim.), parastā īve (Taxus baccata L.) un Jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.). VRI pētnieki trīs gadu laikā izstrādās efektīvas un ekonomiski pamatotas metodes liela apjoma stādu pavairošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Ar pētījuma gaitu un nozīmību iepazīstināja VRI vadošā pētniece Dr. Ieva Mežaka.

VRI: Kāpēc šāds pētījums ir nepieciešams?

Dr. Ieva Mežaka (I.M.): Šobrīd pasaulē 90 % ārstniecības augus ievāc savvaļā un tikai 10 % kultivē lauksaimniecībā. Savvaļā tos ievākt paliek arvien grūtāk, jo samazinās dabiskās dzīvotnes. Tādējādi uz jau esošajām populācijām tiek izdarīts arvien lielāks spiediens, augus apdraudot un šo vērtīgo resursu pakāpeniski izsmeļot. Tajā pašā laikā cilvēku daudzums pasaulē arvien pieaug, un arī pieprasījums pēc ārstniecības augiem palielinās. Šajā pētījumā mēs cenšamies meklēt veidus, kā audzēt ārstniecības un aromātiskos augus efektīvāk – kultivējot bioloģiskajā lauksaimniecībā. Vēl viens nozīmīgs uzdevums šajā pētījumā ir meklēt risinājumus, kā panākt pēc iespējas lielāku ražu un augstāku aktīvo vielu koncentrāciju augos.



 

VRI: Kāpēc izvēlējāties tieši šīs trīs ārstniecības un aromātisko augu sugas – Sibīrijas žeņšeņu, parasto īvi un Jūrmalas zilpodzi?

I.M.: Galvenokārt tāpēc, ka tām ir augsts pieprasījums tirgū, un to savvaļas populācijas ir apdraudētas. Šajā pētījumā mēs centīsimies izstrādāt tehnoloģijas šo augu pavairošanai komerciālajā lauksaimniecībā, lai spiediens uz savvaļas populācijām samazinātos. Vēl viens svarīgs faktors tieši šo sugu izvēlē bija, visu trīs augu vienojošā rakstura iezīme – grūtā augu pavairošana lēnās dīgšanas, nelielā sēklu daudzuma un lēnās spraudeņu apsakņošanās dēļ.

VRI: Minējāt, ka šiem trim augiem ir augsts tirgus potenciāls. Kam iespējams izmantot aktīvās vielas, kas atrodamas šajos augos?

I.M.: 60% no pasaulē pieejamajiem medikamentiem izstrādāti no ārstniecības augos atrodamajām aktīvajām vielām. Sibīrijas žeņšeņa, parastās īves un Jūrmalas zilpodzes sastāvā atrodamas dažādas aktīvās vielas ar reālu pielietojumu medicīnā, kosmētikā un pārtikā. Piemēram, parastās īves aktīvās vielas plaši pielieto pretvēža medikamentu izstrādē. Sibīrijas žeņšeņam piemīt stimulējošas un tonizējošas īpašības. Savukārt Jūrmalas zilpodzi izmanto aknu slimību ārstēšanas preparātos.

VRI: Kas ir in vitro jeb augu audu kultūru pavairošanas metode?

I.M.: Tā ir biotehnoloģijas metode ar kuras palīdzību iespējams pavairot augus, tos audzējot mēģenēs, bet jāņem vērā, ka šie augi nekādā veidā netiek modificēti. Metode iedalāma vairākos soļos:

Pirmais solis – Sākam ar auga sēklu diedzēšanu līdz baltā dīgļa stadijai un stādu iegūšanu.

Otrais solis – mikropavairošana. Stādu griežam gabalos, ataudzējam jaunus stādus, kurus atkal varam sagriezt gabalos un ataudzēt jaunus stādus.

Trešais solis – iegūto stādu apsakņošanās.

Visi šie procesi notiek kontrolētos un sterilos apstākļos, katram posmam piemeklējam atbilstošas barotnes. Meklēsim un izmēģināsim veiksmīgākās vielu proporcijas barotnēs, kas palīdz augt pētījumā apskatītajiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem. Piemēram, pievienojot dažādus vielu maisījumus ar augam nepieciešamajiem mikroelementiem, makroelementiem, vitamīniem un augu hormoniem. Piemērotu barotņu piemeklēšana katram no augiem ir ļoti nozīmīga, jo tās nodrošina auga augšanu un dzinumu attīstību.

Ceturtais soli  – laboratorijas apstākļos audzēto augu adaptēšana dabiskajiem apstākļiem. Pavairojot un audzējot augu mēģenē, mēs tam nodrošinām visus augšanai nepieciešamos apstākļus – barošanās vielas, mitrumu un piemērotu temperatūru, tāpēc tie ir salīdzinoši trausli pret ārējās ietekmes faktoriem. Adaptācijas periods ir nepieciešams, lai tas pielāgotos dzīvei lauka apstākļos.


 

VRI: Kāpēc šiem augiem ir nepieciešama tieši audu kultūru pavairošana? Kāpēc nav piemērotas citas, vienkāršākas metodes?

I.M.: Visi trīs šajā pētījumā apskatītie augi parastos pavairošanas apstākļos ar sēklām dīgst lēni un nevienmērīgi. Sibīrijas žeņšeņa sēklas var dīgt pat 18 mēnešus, un tām ir nepieciešama stratifikācija – kontrolētos apstākļos simulēts vides iedarbību kopums, kas paātrina sēklas dīgšanu. Piemēram, sēklas apstrādājot ar aukstumu, mēs simulējam periodu, kuru tā dabiskos apstākļos piedzīvo ziemā. Augu audu kultūru pavairošanas metode mums sniedz iespēju tos pavairot, apejot ilgo sēklu diedzēšanas procesu. Mēs sēklas diedzējam vienu reizi pētījuma sākumā un tālāk strādājam ar stādiem un to mikropavairošanu. Tādējādi augu pavairošana notiek daudz ātrāk. Šāda metode ir labāk piemērota komerciālajai lauksaimniecībai. Vēl viens svarīgs faktors šīs metodes izvēlē ir iespēja pavairot tieši tos augus, kuriem ir lielāks aktīvo vielu daudzums.

 

VRI: Vai pētījumā pavairosiet arī Latvijā ievākto augu sugu populācijas?

I.M.: Latvijas savvaļā atrodamas Jūrmalas zilpodzes un parastās īves populācijas. Savukārt Sibīrijas ženšeņa dabiskā izplatība ir Krievijā un Ķīnā. Ķīnas žeņšeņu jau vairākus gadu desmitus privāti audzētāji audzē arī Latvijā. Pētījumā ievācām paraugus gan Latvijā, gan citās šo augu dabiskajās izplatības teritorijās. Šāda pieeja mums ļaus izvērtēt dažādu populāciju ķīmiskos sastāvus un to atšķirības. Paraugu ievākšanas kampaņās ievācām gan augu daļas (lapas, zarus, saknes), gan sēklas.

Pētījumu uzsākām 2020. gada vasarā. Līdz šim jau esam īstenojuši paraugu ievākšanas kampaņas. Tā kā Latvijā tie ir aizsargājami augi, paraugu ievākšanai nokārtojām speciālu Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtu atļauju. Esam ievākuši Latvijas savvaļā atrodamo Jūrmalas zilpodžu populācijas un privāto audzētāju paraugus visiem trim pētījumā apskatītajiem augiem. Devāmies augu paraugu ievākšanas ekspedīcijās arīdzan uz Sāremā un Kihnu salām Igaunijā. Arī šīm ekspedīcijām ieguvām speciālu atļauju.

Bijām paredzējuši doties paraugu ievākšanas ekspedīcijās uz citiem to dabiskajiem izplatības areāliem, bet šos plānus izjauca COVID-19 pandēmija. Mums nācās pielāgoties pašreizējai situācijai, tāpēc pirmos pētījuma mēnešus veltījām tam, lai noskaidrotu, kādi materiāli ir pieejami citur pasaulē. Sēklu apmaiņas programmās esam ieguvuši vairākus paraugus no citu valstu botānisko dārzu, universitāšu un privāto audzētāju kolekcijām.

 

VRI: Ko plānojat darīt nākamajos pētniecības periodos?

I.M.: Paraugu ievākšana ir noslēgusies, un esam uzsākuši darbu pie sēklu stratifikācijas un augu audu kultūru ievades izmēģinājumiem. Paralēli šīm aktivitātēm apkopojam literatūrā pieejamo informāciju par ķīmisko analīžu veikšanu Sibīrijas žeņšeņam, parastajai īvei un Jūrmalas zilpodzei. Izstrādājam metodiku un sagatavojam ekstraktus, lai varam veikt ķīmiskās analīzes, kas mums ļaus noskaidrot, kādas aktīvās vielas satur katra suga un katras sugas atšķirīgās populācijas. Tad, kad būsim noskaidrojuši, kurai populācijai piemīt vērtīgākais ķīmiskais sastāvs, turpināsim pavairot tieši šīs populācijas kultūras.

Pētījums tiek veikts projekta “Audu kultūru pielietojuma izpēte apdraudēto ārstniecības augu sugu komerciālai pavairošanai” (Nr. 1.1.1.1/19/A/083) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0

SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Alternative Plants” pētniekiem 2020. gada vasarā uzsāka pētījumu, kurā, izmantojot ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas balkusproduktus, izstrādās augstas pievienotās vērtības izejvielas to potenciālai izmantošanai kosmētikas ražošanā.

Nepilna gadsimta laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir gandrīz četrkāršojies. Vienlaikus ir pieaudzis arī pieprasījums pēc dabiskas izcelsmes izejvielām augstas kvalitātes farmācijas, kosmētikas un pārtikas produktu ražošanai. Pielietojot līdz šim neizmantotos ārstniecības augu audzēšanas un rūpniecības blakusproduktus, Eiropas vadošās nozares  varētu attīstīt ilgtspējīgākus ražošanas risinājumus un apmierināt pasaulē pieaugošo pieprasījumu.

Pētījumā izvēlēti Ārstniecības kumelītes (Matricaria) pārstrādes un Ruiša pūķgalves (Dracocephalum), ērkšķogas (Ribes) un kadiķa (Juniperus) audu kultūru kultivēšanas  blakusprodukti. Tiem pētnieki saskatījuši augstu potenciālu jaunu pievienotās vērtības produktu izstrādē.


Ar pētījuma gaitu un nozīmību iepazīstināja VRI vadošā pētniece Dr. Ilva Nakurte.




VRI: Kāpēc šāds pētījums ir nepieciešams?

Dr. Ilva Nakurte (I.N.): Lielākā daļa no lauksaimniecības, pārtikas, dzērienu, kosmētikas un ķīmiskās rūpniecības nozaru blakusproduktiem netiek pilnvērtīgi izmantoti vai pārstrādāti. Lielākoties, tie nonāk atkritumu poligonos, tādējādi radot nopietnas vides, ekonomiskās un sociālās problēmas. Šobrīd blakusprodukti tiek uzskatīti par atkritumiem, lai gan tos iespējams izmantot jaunu pievienotās vērtības produktu izstrādē. Šāda pieeja ļautu atklāt jaunas tirgus nišas, sekmēt Eiropas Savienības ekonomisko situāciju un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Lai to sasniegtu, ir nepieciešama domāšanas veida un uzņēmējdarbības pieeju maiņa uz inovācijās un zinātnē balstītām pieejām blakusproduktu izmantošanā.

Ārstniecības augi ir vērtīgs dabas resurss, kas satur dažādas klases fitoķīmiskos savienojumus ievērojamās to koncentrācijās. Šīs aktīvās vielas plaši pielieto farmācijas, kosmētikas un pārtikas nozaru produktu izstrādē. Daudzas no tām iespējams iegūt arī sintēzes ceļā, tomēr arvien vairāk pieaug pieprasījums tieši pēc dabiskas izcelsmes resursiem. Šajā pētījumā mēs, izmantojot dažādu nozaru rūpniecības blakusproduktus jeb  atkritumus, iegūsim bioloģiski aktīvās vielas ar augstu pievienoto vērtību.

Pētījumā izmantotās trīs augu šūnu kultūras. Attēls: SIA Alternative Plants.

VRI: Kas ir tas vērtīgais, ko esat saskatījuši šajos ārstniecības augu pārstrādes un audu kultūru kultivēšanas blakusproduktos?

I.N.: Cilvēkiem, dzirdot vārdu atkritumi, pirmā asociācija pilnīgi dabiski ir sadzīves atkritumi. Ar šī pētījuma palīdzību, mēs vērsīsim sabiedrības uzmanību uz divu veidu ražošanas procesu pārpalikumiem:

– bioloģiski sertificētas saimniecības SIA “Field and Forest” ārstniecības kumelīšu ēterisko eļļu ražošanas procesu pārpalikumiem;


 

– SIA “Alternative Plants” ārstniecības augu audu kultūru kultivēšanas (in vitro) blakusproduktiem, kas paliek pāri pēc dabīgo aktīvo sastāvdaļu ražošanas kosmētikas nozarei.


Jau pirms pētījuma uzsākšanas skaidri zinājām, ka arī šie ražošanas procesu blakusprodukti satur augstu dažādu aktīvo vielu koncentrāciju. Šajā pētījumā kopā ar partneriem izstrādāsim efektīvas biorafinēšanas tehnoloģijas, kas ļaus iegūt aktīvās vielas, tās rakturot un tālāk izmantot dažādu vērtīgu produktu prototipu izstrādē. Šajā pētījumā esam paredzējuši prototipus izstrādāt tieši kosmētikas industrijas produktiem.

VRI: Kas ir biorafinēšana un kā ar tās palīdzību iespējams ekstrahēt aktīvās vielas no ārstniecības augu pārstrādes blakusproduktiem?

I.N.: Biorafinēšana ir optimizēta jebkāda veida biomasas pārstrāde jaunu izejvielu ieguvei. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu projektā izvēlētie biomasas materiāli satur bioloģiski aktīvos savienojumos. Tāpēc galvenais mūsu pētījumā izmantojamo biorafinēšanas procesu uzdevums ir saprast, kādas un cik daudz aktīvās vielas tie satur un kā tos visefektīvāk ekstrahēt. Biorafinēšanas metodes procesi, kurus īstenosim šajā pētījumā, iedalāmi trijos posmos:

Pirmais posms. Piemērotākās bioloģiski aktīvo savienojumu ekstrahēšanas metodes piemeklēšana, kas no katras blakusproduktu grupas ļautu iegūt augstāko aktīvo vielu koncentrāciju. Kā videi draudzīgāko un reizē arī aktīvo vielu ieguvei efektīvāko ekstrahēšanas metodi esam izvēlējušies superkritiskā šķidruma ekstrakciju.

Otrais posms. Atkritumu pārstrāde ir videi draudzīgs virziens, tāpēc mēs šajā pētījumā cenšamies piemeklēt videi draudzīgākos ekstrahēšanas reaģentus. Mums šķita nepiemēroti ekstrahēšanai izmantot spēcīgus ķīmiskos reaģentus, kuri ir kaitīgi gan apkārtējai videi, gan  cilvēka veselībai. Tas bija vēl viens no daudziem faktoriem, kāpēc izvēlējāmies superkritiskā šķidruma ekstrakcijas metodi. Ar šo metodi bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas procesā izmanto nevis spēcīgus ķīmiskos reaģentus, bet ogļskābo gāzi (CO2), kombinācijā ar etilspirtu un/vai ūdeni. Svarīgi katrai blakusproduktu grupai atrast šo triju reaģentu veiksmīgāko kombināciju, kas ļautu ekstrahēšanas procesā iegūt augstāko bioloģiski aktīvo vielu koncentrāciju.

Trešais posms. Polāro un nepolāro savienojumu frakcionēšana. Ar to saprotama – no blakusproduktiem ekstrahēto bioloģiski aktīvo vielu kopumu sadalīšana pa frakcijām. Ekstrahēšanas rezultātā iegūsim visu bioloģiski aktīvo vielu kopumu, un nav tādas unikālas metodes, kas spētu tās vienu no otras atdalīt vienā piegājienā. Superkritiskā šķidruma ekstrakcijas metode, mainot tās fizikālo procesu parametrus, ļauj mums šo kopumu sistemātiski sadalīt pa frakcijām, piemēram, ogļhidrātiem, olbaltumvielām, antioksidantiem, taukskābēm, gaistošiem savienojumiem utt. Frakcionēšanas izmantošana palīdz mums saprast, kādas aktīvo vielu grupas un cik lielos apmēros mums ir izdevies ekstrahēt. Tas savukārt ļaus nojaust, vai konkrētās vielu klases apjoms ir pietiekami liels, lai tās ekstrahēšanu varam uzskatīt par efektīvu un ekonomiski izdevīgu.

VRI: Kādi ir nākamie pētījumā paredzētie soļi, pēc ekstrahēšanas ceļā iegūto aktīvo vielu frakciju un to daudzuma noskaidrošanas?

I.N.: Kad būsim ieguvuši ekstraktus un tos sadalījuši pa frakcijām, nākamais nozīmīgais solis būs frakciju ķīmiskā sastāva raksturošana un izvērtējums. Šajā pētījuma stadijā VRI laboratorijā analizēsim iegūtās aktīvo vielu frakcijas un noteiksim, kādai vielu klasei tās pieder, piemēram, cukuriem, aminoskābēm, glikozīdiem, tannīniem, fenoliem savienojumiem, flavonoīdiem u.c.

Kad būsim noskaidrojuši vielu klases, sekos frakcijās esošo aktīvo savienojumu identifikācija un raksturošana, izmantojot mūsdienīgākās analītiskās iekārtas.

Veiksim arī mikroelementu sastāva novērtējums iegūtajām frakcijām, jo mūs interesē ne tikai aktīvās vielas, ko satur šie ārstniecības augu blakusprodukti, bet arī mikroelementi, kas mūsdienās ir ļoti aktuāla tēma. Esam pārliecināti, ka mikroelementus atradīsim ārstniecības kumelīšu ēterisko eļļu ieguves procesa blakusproduktos. Bet būs interesanti paskatīties, vai mikroelementi atrodami arī kontrolētos laboratorijas apstākļos audzēto ārstniecības augu audu kultūru kultivēšanas pārstrādes blakusproduktos.

VRI: Ko iesāksiet ar iegūtajām bioloģiski aktīvajām vielām un mikroelementiem?

I.N.: Tālāk sekos vērtīgāko aktīvo savienojumu noteikšana un diskusija ar visiem trim šajā pētījumā iesaistītajiem partneriem. Noteiksim, kuras aktīvās vielas ir ar reālu pielietojumu kosmētikas industrijas produktu izstrādē.

Mūs projekta partneriem SIA “Alternative Plants” ir plaša un ilgstoša pieredze sadarbībā ar dažādiem kosmētikas ražotājiem. Tāpēc, kad būsim izdarījuši secinājumus un izvēlējušies aktīvās vielas ar potenciālu to pielietojumu, tad SIA “Alternative Plants” veiks specifiskas analīzes uz ādas šūnām, lai noskaidrotu, vai šie savienojumi uzrāda cerētos efektus. Pēdējais solis, šajā pētījumā būs kosmētikas industrijai paredzēta produkta prototipa izstrāde.

VRI: Vai izstrādāto prototipu plānots arī realizēt kā gatavu produktu?

I.N.: Pētījumā neesam paredzējuši prototipu pārvērst reālā produktā. Prototips būs visu trīs pētījuma partneru intelektuālais īpašums. Mūsu pētniecība, protams, neapstāsies. Šāds pētījums, dabiskas izcelsmes blakusproduktu izmantošana un izveidotais prototips varētu būt interesants dabīgās kosmētikas ražotājiem, kā arī citām nozarēm.

VRI: Vai bioloģiski aktīvo vielu ekstrahēšana no ārstniecības augu pārstrādes blakusproduktiem ir inovatīva pētniecības pieeja?

I.N.: Protams, mēs neesam pirmie, kas ir iedomājušies, ka arī ārstniecības augu pārstrādes blakusproduktos atrodamas aktīvās vielas. Savukārt Latvijas līmenī mēs noteikti esam vieni no pirmajiem, kas ir pievērsušies liela apjoma ārstniecības augu ražošanas blakusproduktu atkārtotai pārstrādei un izmantošanai.

Zinātniskajā literatūrā ir pieejama informācija par līdzīgiem pētījumiem un pielietoto metožu pamatprincipiem, bet tie nekad nebūs aprakstīti niansēs. Šajā pētījumā mēs ekstrahēšanas metodes radīsim no jauna un pielāgosim katrai pētījumā apskatītajai blakusproduktu grupai.

VRI: Pētījumu uzsākāt 2020. gada jūlijā. Kuras aktivitātes jau esat īstenojuši šajā pētniecības periodā?

I.N.: Pētījuma pirmajos mēnešos testējām pirmo ūdens un etanola ekstraktu eksperimentālo iegūšanu no SIA “Alternative Plants” sešiem dažādiem liofilizētiem augu šūnu kultūru blakusproduktiem (un no SIA “Field and Forest” kumelīšu pārstrādes blakus produktiem – baltajām ziedlapiņām, putekšņlapām (pulvja) un destilācijas atkritumiem (attēlā). Esam uzsākuši superkritiskā šķidruma ekstrakcijas metodes reaģentu izmēģinājumus. Katrai pētījumā apskatītajai blakusproduktu grupai nepieciešams atrast pareizo ogļskābās gāzes, ūdens un etilspirta kombināciju, kā arī piemērotāko ekstrahēšanas temperatūru un ilgumu. Šos faktorus mēs cenšamies noskaidrot izmēģinājumos. Tie ir būtiski, lai mēs varētu iegūt labākos ekstrahēšanas rezultātus.

Veikta arī eksperimentāla nepolāro frakciju iegūšana no destilēšanas blakusproduktiem ar nepolāru sašķidrināto gāzi – florasola ekstrakcija. Gan nepolāro, gan polāro frakciju iegūšanai esam veikuši destilācijas laika ietekmes kvalitatīvu novērtējumu uz frakciju izdalīšanos no destilācijas blakus produktiem. Jau šobrīd varam secināt, ka mūsu projektā izvirzītā hipotēze izrādījusies patiesa, un līdz šim brīdim testētajos ražošanas pārpalikumos atrodamas augstas dažādu aktīvo vielu koncentrācijas.





VRI: Kādas aktivitātes esat paredzējuši veikt nākamajā pētniecības periodā (2021. gada janvāris – februāris)?

I.N.: Galvenokārt turpināsim ekstrahēšanas metodes pielāgošanu katrai blakusproduktu grupai. Turpināsim iegūto polāro un nepolāro savienojumu frakcionēšanu un šo frakciju raksturošanu. Tas ļaus saprast kādas aktīvās vielas satur katra frakcija un kurām no tām mums būtu interesanti veikt padziļinātāku izpēti.

Pētījums tiek veikts projekta “Biorafinēšanas pieeja bioloģiski aktīvu kosmētikas izejvielu ieguvei no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas blakusproduktiem” (Nr. 1.1.1.1/19/A/075) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0