Your address will show here +12 34 56 78

Lauksaimniecības eksperti un bioloģiskā saimniecība SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu veic pētījumu, kurā izstrādā inovatīvas tehnoloģijas deviņu Latvijā sastopamu savvaļas pavasara ārstniecības un aromātisko augu kultivēšanai bioloģiskos audzēšanas apstākļos potenciālai komerciālai izmantošanai medicīnā, kosmētikā un pārtikā – gaiļbiksīte (Primula veris), smaržīgā madara (Galium odoratum), parastā zalktene (Daphne mezereum), parastā māllēpe (Tussilago farfara), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), parastā kreimene (Convallaria majalis), efeju sētložņa (Glechoma hederacea), lielā strutene (Chaledonium majus) un raspodiņš (Alchemilla spp.).

Ar pētījuma gaitu un jaunākajiem secinājumiem iepazīstināja pētījuma zinātniskā vadītāja Dr. Arta Kronberga.


Kam pētījumā pievērsāties 2020. gada pavasara un vasaras sezonās?


Dr. Arta Kronberga:
Pavasara un vasaras sezonas pētījumā aizrit ļoti intensīvā darbā. Pavasara periodā siltumnīcās audzējām stādus, lai pēc tam ierīkotu lauka izmēģinājumus visām deviņām pētītajām sugām. Ņemot vērā katras sugas bioloģiju, izmēģinājumos vērtējam, kā augu augšanu ietekmē dažādi faktori, piemēram, attālums starp augiem, audzēšana plēvē vai augsnē, sēja ar sēklām vai stādīšana ar stādiem. Strutenei un gaiļbiksītei izmēģinām arī dažādus bioloģiskajai lauksaimniecībai atļautus mēslojumus un to efektivitāti.

 


Pētījumā vērtējat kā augu augšanu ietekmē dažādi faktori, kā izvēlējāties šīs dažādās audzēšanas pieejas?

 

A.K.: Šo pavasara augu audzēšana lauksaimniecībā ir reti sastopama, tāpēc, lai atrastu pareizāko pieeju mēs apvienojām zināšanas par sugu bioloģiju, pētnieku pieredzi un zinātniskajās publikācijās atrodamo informāciju. Ieskatu sniedza arī 2019. gada sezonas izmēģinājumos uzkrātā pieredze, piemēram, kā katra suga reaģē dažādos apstākļos.

 

Dažus no pētītajiem augiem stādāt ar stādiem un dažus sējāt, kāpēc izmantotas dažādas pieejas? Vai abas pieejas izmēģinājāt visiem pētītajiem pavasara augiem?

 

A.K.: Nē, pētāmās sugas ir ļoti atšķirīgas, piemēram, sēklu dīgšanas ilgumā. Ir sugas, kuru sēklas sadīgst ātri, bet ir arī tādas, kuru sadīgšanai ir nepieciešami divi gadi. Tām sugām, kurām sēklas ievākt ir teju neiespējami, secinājām, ka tas nav veiksmīgs ražošanas risinājums. Tāpēc mēs izmēģinām kā ir audzēt attiecīgos augus veģetatīvi. Katram no pētītajiem augiem piemeklējam risinājumu, kas būt atbilstošāks komerciālai audzēšanai.


Kā notiek augu audzēšana plēvē?

 

A.K.: Tas ir audzēšanas veids, kad augu stādot augsnes virsmu pārklāj ar speciālu lauksaimniecības plēvi, kas nepārtrauc mitruma caurlaidību, bet palīdz cīņā ar nezālēm, šos stādījumus nav nepieciešams ravēt. Tā ir visur pasaulē plaši izmantota metode.

 

Vai izdarāmi jau pirmie secinājumi par to, kuri no pētītajiem augiem audzējami komerciālajā lauksaimniecībā?

 

A.K.: Šobrīd par to vēl ir pāragri spriest, jo nav noslēgušās augu ķīmiskās analīzes, kuras šajā pētījumā veic Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki. Lai veiktu jebkāda veida secinājumus ir būtiski apvienot zināšanas par agrotehnisko izmēģinājumu rezultātiem un augu ķīmisko sastāvu, kas realitātē parāda kāds tad ir ķīmiskais sastāvs augiem, kas iegūti savvaļā un izaudzēti lauka izmēģinājumos.

 

Kādus bioloģiskajai lauksaimniecībai atļautus mēslojumus izmēģināt?

 

A.K.: Šie augi savvaļā augot saskarās ar dažādiem faktoriem, kas ietekmē ražas kvalitāti. Šajā pētījumā mērķis ir šos augus izaudzēt, lai iegūtu konkurētspējīgu ražu. Ja mēs vēlamies iegūt pietiekami augstu ražas līmeni, nepieciešams sabalansēts augsnes sastāvs, tas nozīmē, ka lauksaimniecībā izmantotie lauki ir jābaro un jākopj. Īpaši izaicinoši tas ir bioloģiskajā lauksaimniecībā, jo komerciāli un dabīgi iegūti mēslojumi pieejami salīdzinoši nesen. Šobrīd vēl nav veikti pietiekami apjomīgi pētījumi, lai izprastu to iedarbību. Viens no izaicinājumiem ir arī tas, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai nav pieejams slāpekļa mēslojums, jo tas nav dabīgi iegūstams, bet ķīmiski sintezējams. Viena no iespējām šāda mēslojuma ieguvei būtu izmantot organisko mēslojumu – kūtsmēslus, bet tie iegūstami tikai kā lopkopības pārpalikumi. Lopkopība savukārt ir viens no lielākajiem emisiju ražotājiem, tāpēc meklējam labāko risinājumu.

 

Kāpēc mēslojumu izmēģinājumi tiek veikti tikai strutenei un gaiļbiksītei?

 

A.K.: Šos divus augus mēs pētījumā esam izdalījuši kā vistuvāk komerciālajai lauksaimniecībai gatavos. Šādu izvēli mēs izdarījām jau pētījuma izstrādē, jo veicot iepriekšēju izpēti  noskaidrojām, ka šīm sugām pieejama informācija par komerciālās audzēšanas piemēriem citur pasaulē. Tāpēc nolēmām pētīt ne tikai šo sugu genotipus, bet veikt jau padziļinātāku izpēti.

 

Vai strutenes un gaiļbiksītes mēslojumu izmēģinājumu rezultātus varēs pielīdzināt arī citiem šajā pētījumā aplūkotajiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem?

 

A.K.: Noteikti nē, katrs no augiem reaģē citādāk. Varēsim izdarīt vispārīgus secinājumus, piemēram, vai ir novērojama konkrētā mēslojuma iedarbība, bet tālāk ir padziļinātāk jāveic izpēte katrai no sugām, vērtējot dažādus ietekmes faktorus.


Vai tas, ka pētāt pavasara augus nozīmē, ka pētījuma aktīvākā sezona ir tieši pavasaris?

 

A.K.: Pavasaris ir laiks, kad augiem novāc ražu, bet visu veģetācijas sezonu izmantojam, sēklu stādīšanai, lauku kopšanai, mērījumus veikšanai, veicam arī augu attīstības dinamikas novērtējumus, izmantojot bezpilota lidaparātus jeb dronus, kas filmē izmēģinājumu laukos notiekošo.

 

2020. gada sezonu mēs veltām ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai un dažādu audzēšanas tehnoloģiju izmēģinājumiem. 2021. gada pavasaris (aprīlis – jūnijs) būs trešā pētījuma sezona – ražas datu ievākšanas laiks. Tas būs periods, kad viss iepriekšējo pētījumu sezonu darbs atmaksāsies.

 

Pavasara augu izpēte norisinās projekta “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Tas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.

 

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0