Good Contents Are Everywhere, But Here, We Deliver The Best of The Best.Please Hold on!
Your address will show here +12 34 56 78
Jaunumi

Lai salīdzinātu Latvijas un ārvalstu ārstniecības augu (baldriāna, kumelītes, pienenes, ehinācijas un kārveles) ģenētiskos resursus, pētnieki no SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta ierīkojuši eksperimentālos pētniecības laukus 2 hektāru apmērā, uzsākuši augu ražas ievākšanu un analīzi laboratorijas apstākļos.

2018. gada karstā un sausā vasara radījusi nopietnus izaicinājumus lauku iekopšanai, tomēr pēc intensīviem lauku darbiem pētnieki ir nonākuši augu ievākšanas un izvērtēšanas fāzē. Šobrīd pētnieki veic 2017. gada augustā iestādīto pieneņu un baldriānu datu ievākšanu. Kumelīšu lauki jau novākti un ražas apjomi novērtēti, turpinās kumelīšu ēterisko eļļu un kvalitātes analīze laboratorijas apstākļos. Pēc tam laboratorijā nonāks baldriāna un pieneņu saknes.



Medicīnas un ārstniecības augu eksperimentālo lauku iekopšana un augu novērtēšana norisinās projekta “Medicīnisko un armoātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana”. Nr.1.1.1.1./16/A/307 ietvaros. To finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros.  

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit


0

SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki veikuši ķīmiskās analīzes 2017. gadā Latvijas teritorijā ievāktajiem pieneņu un baldriāna sakņu paraugiem. To rezultātus pētnieki salīdzināja ar Eiropas farmaceitiskās rūpniecības (European Pharmacopea) standartos ietvertajiem rādītājiem.

Kā norāda SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Arta Kronberga, analīžu rezultāti apstiprina pieņēmumu, ka Latvijas robežās iespējams atrast dažādus paraugus ar atšķirīgām īpašībām. Piemēram, ēterisko eļļu saturs Raunas novadā ievāktā baldriāna saknes paraugam bija tikai 46% no nepieciešamā minimālā ēterisko eļļu daudzuma, taču paraugiem, kas tika ievākti Lēdmanes pagastā, Rendas pagastā un Jaunsvirlaukas pagastā, ēteriskās eļļas saturs saknēs pārsniedz minimālās prasības robežu vairāk nekā par 250%.



Līdzīgi rezultāti iegūti, izvērtējot arī ievāktos pieneņu sakņu paraugus. Pienenēm tika vērtēts triju fenolskābju (antioksidantu) daudzums ievāktajās saknēs un dažādiem paraugiem tas atšķīrās pat divas reizes. Visvairāk fenolskābes bija atrodamas paraugos, kas ievākti Priekuļu novadā, Amatas novadā un Kuldīgas novadā, bet vismazāk – paraugos no Talsu novada, Vecumnieku novada.

Ekspedīcijās ievāktie paraugi auga ļoti atšķirīgās vietās ar dažādiem augšņu rādītājiem, mitruma režīmiem, augu sastāviem, apsaimniekošanas veidiem, līdz ar to pagaidām nav iespējams precīzi noteikt ievākto paraugu ģenētisko potenciālu. Precīzākiem secinājumiem nepieciešami tālāki pētījumi, tāpēc VRI un SIA “Field and Forest” pētnieki šobrīd  iekārto izmēģinājumus, kuros ievāktos paraugus būs iespējams salīdzināt vienādos augšanas apstākļos.

Augu ķīmiskās analīzes un pētījums tiek veikts Eiropas Reģionālās attīstības (ERAF) fonda atbalstītā projekta “Medicīnisko un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana” Nr.1.1.1.1./16/A/307 ietvaros. To finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros.



Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

Jaunumi
SIA “Field and Forest” sadarbībā ar starptautiski atzītiem lauksaimniecības ekspertiem un pētniekiem no Vides risinājumu institūta izstrādās inovatīvas metodes pasaulē pieprasītu ārstniecības augu – žeņšeņa (Panax spp.) un Ķīnas zirdzenes (Angelica sinensis) audzēšanai, kā arī kopā ar “Apsara” tēju fabriku no minētajiem produktiem attīstīs jaunus pārtikas produktus.

2017.gadā starptautiskā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) uzsvēra, ka, neskatoties uz Latvijas centīgo ekonomikas izaugsmi, mazā eksporta dēļ tā joprojām nav pietiekami ātra. Lai spētu ielauzties un noturēties starptautiskajā tirgū, Latvijai nepieciešams meklēt jaunas nišas un eksportspējīgus produktus.

Novērojams, ka pasaulē strauji aug pieprasījums pēc ārstniecības augiem un to produktiem, kas spētu aizvietot ķīmiskos medicīnas, kosmētikas un pārtikas produktus. Ārstniecības augu pētnieki norāda, ka Latvijas meteoroloģiskie apstākļi un augsnes īpatnības ir ļoti labi piemērotas kā žeņšeņa un zirdzenes, tā arī citu ārstniecības augu audzēšanai. VRI un SIA “Field and Forest”, sadarbojoties ar zinātniekiem, lauksaimniekiem, agronomiem un uzņēmējiem, turpmāko četru gadu laikā meklēs piemērotākās metodes un tehnoloģijas žeņšeņa un zirdzenes audzēšanai, testēs iespējas tos audzēt meža ekosistēmā, veiks to audzēšanas ekonomisko analīzi, kā arī kopā ar “Apsara” tēju fabriku veidos jaunus žeņšeņa un zirdzenes tējas maisījumus. Tādējādi plānots likt pamatus eksportspējīgu Latvijas produktu attīstīšanai nākotnē.


Līdz ar audzēšanas metodes izstrādi SIA “Field and Forest” cer arīdzan ieviest labo praksi starpdisciplinārai pieejai jaunu produktu attīstīšanā. Šoreiz sadarbosies lauksaimniecības, lauksaimniecību produktu pārstrādes, uzņēmējdarbības un pētniecības nozaru pārstāvji. Sagaidāms, ka rezultātā tiks radītas jaunas prasmes un
zināšanas, ko iespējams pārnest uz citām pētniecības un lauksaimniecības jomām.

Inovatīvās metodes un tehnoloģijas tiek izstrādātas ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) 16.pasākuma Sadarbība 16.2. apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atbalstītā projekta “Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde” (Nr. 17-00-A01620-000008) ietvaros.

0

2017.gadā pētnieki no SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta vāca ģenētiski un morfoloģiski atšķirīgas ārstnieciskā baldriāna (Valeriana officinalis), ārstniecības kumelītes (Matricaria recutita) un ārstnieciskās pienenes (Taraxacum officinale) savvaļas populācijas Latvijas teritorijā. Šobrīd apkopota informācija par pieneņu un baldriāna paraugu atradnēm.

Zemāk redzamajās kartēs iespējams apskatīt atradņu punktus Latvijā, paraugu ievākšanas datumus un precīzas to atrašanās koordinātas. Redzams, ka paraugu ievākšanas vietas pārsvarā klāj Vidzemes un Kurzemes reģionus. 2018. gada laikā plānots ievākt paraugus arī Latgales reģionā. Atradņu vietas tika atlasītas, ņemot vērā minēto sugu bioloģiskās īpašības un izplatīšanās stratēģiju, kā arī nodrošinot ievāktajos paraugos konkrētajai populācijai raksturīgo ģenētisko daudzveidību.

 


Šobrīd pētnieki veic ķīmiskās analīzes ekspedīcijās ievāktajiem pieneņu un baldriāna sakņu paraugiem. Analīzēs tiks noteiktas atšķirības starp ievāktajiem paraugiem, kas auguši dažādos apstākļos un reģionos, kā arī vēlāk tiks salīdzinātas īpašības ar eksperimentālajā dārzā kultivētajiem augiem.

Pētījums tiek veikts Eiropas Reģionālās attīstības (ERAF) fonda atbalstītā projekta “Medicīnisko un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana” Nr.1.1.1.1./16/A/307 ietvaros. To finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros.


Vairāk par projektu 

0

Jaunumi

Viena no SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta 2017.gada nozīmīgākajām pētniecības aktivitātēm bija medicīnisko un ārstniecības augu (Medicinal and Aromatic Plants – MAP) ģenētisko resursu ievākšana gan no Latvijā pieejamajiem dabas resursiem, gan ārzemju MAP sēklu audzētājiem un Gēnu bankām. Pētnieku aktivitātēm ar lielu interesi sekoja līdzi ne tikai MAP jomas pārstāvji, bet arī mediji un plašāka sabiedrība.

No 2017.gada maija līdz pat novembrim pētnieki veica ārstnieciskā baldriāna (Valeriana officinalis L.), ārstniecības kumelītes (Matricaria recutita), šaurlapu ehinācijas (Echinacea angustifolia), ārstniecības pienenes (Taraxacum officinale) un kērveles (Saposhnikovia divaricate) ģenētisko resursu paraugu ievākšanu. Ņemot vērā katras sugas izplatību, to paraugu ievākšana norisinājās atšķirīgi. Sugām, kas nav raksturīgas Latvijas ekosistēmai – šaurlapu ehinācijai un kērvelei, pētnieki paraugus atlasīja un ievāca no ārvalstīs pieejamajiem resursiem. Latvijas ekosistēmai atbilstošo sugu – ārstniecības pienenes un ārstnieciskā baldriāna, gēnus pētnieki ievāca ekspedīcijās visā Latvijā. Lai varētu salīdzināt Latvijā augošo MAP īpašības ar ārzemēs pieejamajiem resursiem, minēto sugu gēnu paraugus ievāca arī ārpus Latvijas.

Kopumā ekspedīcijās Latvijas teritorijā ievākti 15 savvaļas baldriāna paraugi. Attālums starp paraugu ievākšanas vietām svārstījās no 35 līdz 93 km. Atradņu vietas atšķīrās ar to augsnes parametriem, klimatiskajiem apstākļiem, kā arī augstumu virs jūras līmeņa. Tā kā baldriānam raksturīga liela ģenētiskā daudzveidība, Cēsu apkārtnē pētnieki ievāca lielāku paraugu skaitu – kopumā 6 paraugi. Lai varētu novērtēt tuvu augošo populāciju ģenētiskās atšķirības, attālums starp baldriāna paraugu ievākšanas vietām Cēsu apkārtnē bija robežās no 3 līdz 18 km. Ievākšanas vietas ir savstarpēji izolētas un atšķiras ar to augsnes sastāvu, populācijas izolētību, augstumu virs jūras līmeņa.  No ārvalstu institūcijām (gēnu bankām, sēklu audzēšanas firmām) ievākti 14 baldriāna paraugi. To izcelsme – Vācija, Čehija, Zviedrija, Krievijas Federācija, Polija.

Latvijas teritorijā ievākti arī 13 savvaļas pieneņu paraugi, bet no ārvalstu gēnu bakām un sēklu kompānijām – četri. Tā kā vispopulārākais no šajā pētījumā iekļautajiem MAP ir kumelīte, visvairāk no ārvalstīm ievākti tieši kumelītes gēnu paraugi – kopumā 22 paraugi. To izcelsme – Vācija, Slovākija, Gruzija, Polija, Koreja. 13 Ehinācijas paraugi uz Latviju atceļoja no ASV, Čehijas, Polijas, Vācijas. Kērvele vairāk sastopama Austrumu valstu gēnu banku kolekcijās, līdz ar to četri paraugi atceļojuši no Mongolijas un Ķīnas.

Lai izvērtētu un salīdzinātu ievāktā ģenētiskā materiāla īpašības – ražīgumu, bioķīmisko kvalitāti, ģenētisko daudzveidību, piemērotību Latvijas klimata īpatnībām, kā arī noteiktu katrai sugai piemērotāko bioloģiskās lauksaimniecības audzēšanas tehnoloģiju, 2017.gada rudens sezonā pētnieki uzsāka speciāla eksperimentālā dārza izveidi. Drīzumā tajā plānots uzsākt ievākto paraugu stādu audzēšanu, lai jau agri pavasarī varētu veikt pirmos eksperimentus.

SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūts izsaka lielu pateicību visiem, kas sniedza informāciju par Latvijā sastopamajām atradnēm un apstiprina, ka ģenētisko resursu vākšana vēl turpināsies.

Pētījums tiek veikts Eiropas Reģionālās attīstības (ERAF) fonda atbalstītā projekta “Medicīnisko un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana” Nr.1.1.1.1./16/A/307 ietvaros. To finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros.


Vairāk par projektu 

0

NO OLD POSTSPage 2 of 2NEXT POSTS