Your address will show here +12 34 56 78
SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem 2020. gada vasarā uzsāka pētījumu apdraudētu ārstniecības un aromātisko augu pavairošanai, izmantojot audu kultūru metodes. Šāda pieeja ļaus apdraudētos augus audzēt bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Vienlaikus ar farmācijas, kosmētikas un pārtikas nozaru pieprasījuma pieaugumu pēc ārstniecības un aromātiskajiem augiem daudzu augu savvaļas populācijas samazinās. Apdraudētu sugu kultivēšana komerciālās lauksaimniecības vajadzībām ļaus samazināt spiedienu uz savvaļas populācijām, kā arī nodrošināt kvalitatīvu izejvielu piegādi pārstrādes rūpniecībai pietiekamā daudzumā.

Pētījumam izvēlētas trīs savvaļā apdraudētas sugas, kurām ir augsts tirgus potenciāls – Sibīrijas žeņšeņs (Eleutherococcus senticosus Maxim.), parastā īve (Taxus baccata L.) un Jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.). VRI pētnieki trīs gadu laikā izstrādās efektīvas un ekonomiski pamatotas metodes liela apjoma stādu pavairošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Ar pētījuma gaitu un nozīmību iepazīstināja VRI vadošā pētniece Dr. Ieva Mežaka.

VRI: Kāpēc šāds pētījums ir nepieciešams?

Dr. Ieva Mežaka (I.M.): Šobrīd pasaulē 90 % ārstniecības augus ievāc savvaļā un tikai 10 % kultivē lauksaimniecībā. Savvaļā tos ievākt paliek arvien grūtāk, jo samazinās dabiskās dzīvotnes. Tādējādi uz jau esošajām populācijām tiek izdarīts arvien lielāks spiediens, augus apdraudot un šo vērtīgo resursu pakāpeniski izsmeļot. Tajā pašā laikā cilvēku daudzums pasaulē arvien pieaug, un arī pieprasījums pēc ārstniecības augiem palielinās. Šajā pētījumā mēs cenšamies meklēt veidus, kā audzēt ārstniecības un aromātiskos augus efektīvāk – kultivējot bioloģiskajā lauksaimniecībā. Vēl viens nozīmīgs uzdevums šajā pētījumā ir meklēt risinājumus, kā panākt pēc iespējas lielāku ražu un augstāku aktīvo vielu koncentrāciju augos.



 

VRI: Kāpēc izvēlējāties tieši šīs trīs ārstniecības un aromātisko augu sugas – Sibīrijas žeņšeņu, parasto īvi un Jūrmalas zilpodzi?

I.M.: Galvenokārt tāpēc, ka tām ir augsts pieprasījums tirgū, un to savvaļas populācijas ir apdraudētas. Šajā pētījumā mēs centīsimies izstrādāt tehnoloģijas šo augu pavairošanai komerciālajā lauksaimniecībā, lai spiediens uz savvaļas populācijām samazinātos. Vēl viens svarīgs faktors tieši šo sugu izvēlē bija, visu trīs augu vienojošā rakstura iezīme – grūtā augu pavairošana lēnās dīgšanas, nelielā sēklu daudzuma un lēnās spraudeņu apsakņošanās dēļ.

VRI: Minējāt, ka šiem trim augiem ir augsts tirgus potenciāls. Kam iespējams izmantot aktīvās vielas, kas atrodamas šajos augos?

I.M.: 60% no pasaulē pieejamajiem medikamentiem izstrādāti no ārstniecības augos atrodamajām aktīvajām vielām. Sibīrijas žeņšeņa, parastās īves un Jūrmalas zilpodzes sastāvā atrodamas dažādas aktīvās vielas ar reālu pielietojumu medicīnā, kosmētikā un pārtikā. Piemēram, parastās īves aktīvās vielas plaši pielieto pretvēža medikamentu izstrādē. Sibīrijas žeņšeņam piemīt stimulējošas un tonizējošas īpašības. Savukārt Jūrmalas zilpodzi izmanto aknu slimību ārstēšanas preparātos.

VRI: Kas ir in vitro jeb augu audu kultūru pavairošanas metode?

I.M.: Tā ir biotehnoloģijas metode ar kuras palīdzību iespējams pavairot augus, tos audzējot mēģenēs, bet jāņem vērā, ka šie augi nekādā veidā netiek modificēti. Metode iedalāma vairākos soļos:

Pirmais solis – Sākam ar auga sēklu diedzēšanu līdz baltā dīgļa stadijai un stādu iegūšanu.

Otrais solis – mikropavairošana. Stādu griežam gabalos, ataudzējam jaunus stādus, kurus atkal varam sagriezt gabalos un ataudzēt jaunus stādus.

Trešais solis – iegūto stādu apsakņošanās.

Visi šie procesi notiek kontrolētos un sterilos apstākļos, katram posmam piemeklējam atbilstošas barotnes. Meklēsim un izmēģināsim veiksmīgākās vielu proporcijas barotnēs, kas palīdz augt pētījumā apskatītajiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem. Piemēram, pievienojot dažādus vielu maisījumus ar augam nepieciešamajiem mikroelementiem, makroelementiem, vitamīniem un augu hormoniem. Piemērotu barotņu piemeklēšana katram no augiem ir ļoti nozīmīga, jo tās nodrošina auga augšanu un dzinumu attīstību.

Ceturtais soli  – laboratorijas apstākļos audzēto augu adaptēšana dabiskajiem apstākļiem. Pavairojot un audzējot augu mēģenē, mēs tam nodrošinām visus augšanai nepieciešamos apstākļus – barošanās vielas, mitrumu un piemērotu temperatūru, tāpēc tie ir salīdzinoši trausli pret ārējās ietekmes faktoriem. Adaptācijas periods ir nepieciešams, lai tas pielāgotos dzīvei lauka apstākļos.


 

VRI: Kāpēc šiem augiem ir nepieciešama tieši audu kultūru pavairošana? Kāpēc nav piemērotas citas, vienkāršākas metodes?

I.M.: Visi trīs šajā pētījumā apskatītie augi parastos pavairošanas apstākļos ar sēklām dīgst lēni un nevienmērīgi. Sibīrijas žeņšeņa sēklas var dīgt pat 18 mēnešus, un tām ir nepieciešama stratifikācija – kontrolētos apstākļos simulēts vides iedarbību kopums, kas paātrina sēklas dīgšanu. Piemēram, sēklas apstrādājot ar aukstumu, mēs simulējam periodu, kuru tā dabiskos apstākļos piedzīvo ziemā. Augu audu kultūru pavairošanas metode mums sniedz iespēju tos pavairot, apejot ilgo sēklu diedzēšanas procesu. Mēs sēklas diedzējam vienu reizi pētījuma sākumā un tālāk strādājam ar stādiem un to mikropavairošanu. Tādējādi augu pavairošana notiek daudz ātrāk. Šāda metode ir labāk piemērota komerciālajai lauksaimniecībai. Vēl viens svarīgs faktors šīs metodes izvēlē ir iespēja pavairot tieši tos augus, kuriem ir lielāks aktīvo vielu daudzums.

 

VRI: Vai pētījumā pavairosiet arī Latvijā ievākto augu sugu populācijas?

I.M.: Latvijas savvaļā atrodamas Jūrmalas zilpodzes un parastās īves populācijas. Savukārt Sibīrijas ženšeņa dabiskā izplatība ir Krievijā un Ķīnā. Ķīnas žeņšeņu jau vairākus gadu desmitus privāti audzētāji audzē arī Latvijā. Pētījumā ievācām paraugus gan Latvijā, gan citās šo augu dabiskajās izplatības teritorijās. Šāda pieeja mums ļaus izvērtēt dažādu populāciju ķīmiskos sastāvus un to atšķirības. Paraugu ievākšanas kampaņās ievācām gan augu daļas (lapas, zarus, saknes), gan sēklas.

Pētījumu uzsākām 2020. gada vasarā. Līdz šim jau esam īstenojuši paraugu ievākšanas kampaņas. Tā kā Latvijā tie ir aizsargājami augi, paraugu ievākšanai nokārtojām speciālu Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtu atļauju. Esam ievākuši Latvijas savvaļā atrodamo Jūrmalas zilpodžu populācijas un privāto audzētāju paraugus visiem trim pētījumā apskatītajiem augiem. Devāmies augu paraugu ievākšanas ekspedīcijās arīdzan uz Sāremā un Kihnu salām Igaunijā. Arī šīm ekspedīcijām ieguvām speciālu atļauju.

Bijām paredzējuši doties paraugu ievākšanas ekspedīcijās uz citiem to dabiskajiem izplatības areāliem, bet šos plānus izjauca COVID-19 pandēmija. Mums nācās pielāgoties pašreizējai situācijai, tāpēc pirmos pētījuma mēnešus veltījām tam, lai noskaidrotu, kādi materiāli ir pieejami citur pasaulē. Sēklu apmaiņas programmās esam ieguvuši vairākus paraugus no citu valstu botānisko dārzu, universitāšu un privāto audzētāju kolekcijām.

 

VRI: Ko plānojat darīt nākamajos pētniecības periodos?

I.M.: Paraugu ievākšana ir noslēgusies, un esam uzsākuši darbu pie sēklu stratifikācijas un augu audu kultūru ievades izmēģinājumiem. Paralēli šīm aktivitātēm apkopojam literatūrā pieejamo informāciju par ķīmisko analīžu veikšanu Sibīrijas žeņšeņam, parastajai īvei un Jūrmalas zilpodzei. Izstrādājam metodiku un sagatavojam ekstraktus, lai varam veikt ķīmiskās analīzes, kas mums ļaus noskaidrot, kādas aktīvās vielas satur katra suga un katras sugas atšķirīgās populācijas. Tad, kad būsim noskaidrojuši, kurai populācijai piemīt vērtīgākais ķīmiskais sastāvs, turpināsim pavairot tieši šīs populācijas kultūras.

Pētījums tiek veikts projekta “Audu kultūru pielietojuma izpēte apdraudēto ārstniecības augu sugu komerciālai pavairošanai” (Nr. 1.1.1.1/19/A/083) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0

SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Alternative Plants” pētniekiem 2020. gada vasarā uzsāka pētījumu, kurā, izmantojot ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas balkusproduktus, izstrādās augstas pievienotās vērtības izejvielas to potenciālai izmantošanai kosmētikas ražošanā.

Nepilna gadsimta laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir gandrīz četrkāršojies. Vienlaikus ir pieaudzis arī pieprasījums pēc dabiskas izcelsmes izejvielām augstas kvalitātes farmācijas, kosmētikas un pārtikas produktu ražošanai. Pielietojot līdz šim neizmantotos ārstniecības augu audzēšanas un rūpniecības blakusproduktus, Eiropas vadošās nozares  varētu attīstīt ilgtspējīgākus ražošanas risinājumus un apmierināt pasaulē pieaugošo pieprasījumu.

Pētījumā izvēlēti Ārstniecības kumelītes (Matricaria) pārstrādes un Ruiša pūķgalves (Dracocephalum), ērkšķogas (Ribes) un kadiķa (Juniperus) audu kultūru kultivēšanas  blakusprodukti. Tiem pētnieki saskatījuši augstu potenciālu jaunu pievienotās vērtības produktu izstrādē.


Ar pētījuma gaitu un nozīmību iepazīstināja VRI vadošā pētniece Dr. Ilva Nakurte.




VRI: Kāpēc šāds pētījums ir nepieciešams?

Dr. Ilva Nakurte (I.N.): Lielākā daļa no lauksaimniecības, pārtikas, dzērienu, kosmētikas un ķīmiskās rūpniecības nozaru blakusproduktiem netiek pilnvērtīgi izmantoti vai pārstrādāti. Lielākoties, tie nonāk atkritumu poligonos, tādējādi radot nopietnas vides, ekonomiskās un sociālās problēmas. Šobrīd blakusprodukti tiek uzskatīti par atkritumiem, lai gan tos iespējams izmantot jaunu pievienotās vērtības produktu izstrādē. Šāda pieeja ļautu atklāt jaunas tirgus nišas, sekmēt Eiropas Savienības ekonomisko situāciju un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Lai to sasniegtu, ir nepieciešama domāšanas veida un uzņēmējdarbības pieeju maiņa uz inovācijās un zinātnē balstītām pieejām blakusproduktu izmantošanā.

Ārstniecības augi ir vērtīgs dabas resurss, kas satur dažādas klases fitoķīmiskos savienojumus ievērojamās to koncentrācijās. Šīs aktīvās vielas plaši pielieto farmācijas, kosmētikas un pārtikas nozaru produktu izstrādē. Daudzas no tām iespējams iegūt arī sintēzes ceļā, tomēr arvien vairāk pieaug pieprasījums tieši pēc dabiskas izcelsmes resursiem. Šajā pētījumā mēs, izmantojot dažādu nozaru rūpniecības blakusproduktus jeb  atkritumus, iegūsim bioloģiski aktīvās vielas ar augstu pievienoto vērtību.

Pētījumā izmantotās trīs augu šūnu kultūras. Attēls: SIA Alternative Plants.

VRI: Kas ir tas vērtīgais, ko esat saskatījuši šajos ārstniecības augu pārstrādes un audu kultūru kultivēšanas blakusproduktos?

I.N.: Cilvēkiem, dzirdot vārdu atkritumi, pirmā asociācija pilnīgi dabiski ir sadzīves atkritumi. Ar šī pētījuma palīdzību, mēs vērsīsim sabiedrības uzmanību uz divu veidu ražošanas procesu pārpalikumiem:

– bioloģiski sertificētas saimniecības SIA “Field and Forest” ārstniecības kumelīšu ēterisko eļļu ražošanas procesu pārpalikumiem;


 

– SIA “Alternative Plants” ārstniecības augu audu kultūru kultivēšanas (in vitro) blakusproduktiem, kas paliek pāri pēc dabīgo aktīvo sastāvdaļu ražošanas kosmētikas nozarei.


Jau pirms pētījuma uzsākšanas skaidri zinājām, ka arī šie ražošanas procesu blakusprodukti satur augstu dažādu aktīvo vielu koncentrāciju. Šajā pētījumā kopā ar partneriem izstrādāsim efektīvas biorafinēšanas tehnoloģijas, kas ļaus iegūt aktīvās vielas, tās rakturot un tālāk izmantot dažādu vērtīgu produktu prototipu izstrādē. Šajā pētījumā esam paredzējuši prototipus izstrādāt tieši kosmētikas industrijas produktiem.

VRI: Kas ir biorafinēšana un kā ar tās palīdzību iespējams ekstrahēt aktīvās vielas no ārstniecības augu pārstrādes blakusproduktiem?

I.N.: Biorafinēšana ir optimizēta jebkāda veida biomasas pārstrāde jaunu izejvielu ieguvei. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu projektā izvēlētie biomasas materiāli satur bioloģiski aktīvos savienojumos. Tāpēc galvenais mūsu pētījumā izmantojamo biorafinēšanas procesu uzdevums ir saprast, kādas un cik daudz aktīvās vielas tie satur un kā tos visefektīvāk ekstrahēt. Biorafinēšanas metodes procesi, kurus īstenosim šajā pētījumā, iedalāmi trijos posmos:

Pirmais posms. Piemērotākās bioloģiski aktīvo savienojumu ekstrahēšanas metodes piemeklēšana, kas no katras blakusproduktu grupas ļautu iegūt augstāko aktīvo vielu koncentrāciju. Kā videi draudzīgāko un reizē arī aktīvo vielu ieguvei efektīvāko ekstrahēšanas metodi esam izvēlējušies superkritiskā šķidruma ekstrakciju.

Otrais posms. Atkritumu pārstrāde ir videi draudzīgs virziens, tāpēc mēs šajā pētījumā cenšamies piemeklēt videi draudzīgākos ekstrahēšanas reaģentus. Mums šķita nepiemēroti ekstrahēšanai izmantot spēcīgus ķīmiskos reaģentus, kuri ir kaitīgi gan apkārtējai videi, gan  cilvēka veselībai. Tas bija vēl viens no daudziem faktoriem, kāpēc izvēlējāmies superkritiskā šķidruma ekstrakcijas metodi. Ar šo metodi bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas procesā izmanto nevis spēcīgus ķīmiskos reaģentus, bet ogļskābo gāzi (CO2), kombinācijā ar etilspirtu un/vai ūdeni. Svarīgi katrai blakusproduktu grupai atrast šo triju reaģentu veiksmīgāko kombināciju, kas ļautu ekstrahēšanas procesā iegūt augstāko bioloģiski aktīvo vielu koncentrāciju.

Trešais posms. Polāro un nepolāro savienojumu frakcionēšana. Ar to saprotama – no blakusproduktiem ekstrahēto bioloģiski aktīvo vielu kopumu sadalīšana pa frakcijām. Ekstrahēšanas rezultātā iegūsim visu bioloģiski aktīvo vielu kopumu, un nav tādas unikālas metodes, kas spētu tās vienu no otras atdalīt vienā piegājienā. Superkritiskā šķidruma ekstrakcijas metode, mainot tās fizikālo procesu parametrus, ļauj mums šo kopumu sistemātiski sadalīt pa frakcijām, piemēram, ogļhidrātiem, olbaltumvielām, antioksidantiem, taukskābēm, gaistošiem savienojumiem utt. Frakcionēšanas izmantošana palīdz mums saprast, kādas aktīvo vielu grupas un cik lielos apmēros mums ir izdevies ekstrahēt. Tas savukārt ļaus nojaust, vai konkrētās vielu klases apjoms ir pietiekami liels, lai tās ekstrahēšanu varam uzskatīt par efektīvu un ekonomiski izdevīgu.

VRI: Kādi ir nākamie pētījumā paredzētie soļi, pēc ekstrahēšanas ceļā iegūto aktīvo vielu frakciju un to daudzuma noskaidrošanas?

I.N.: Kad būsim ieguvuši ekstraktus un tos sadalījuši pa frakcijām, nākamais nozīmīgais solis būs frakciju ķīmiskā sastāva raksturošana un izvērtējums. Šajā pētījuma stadijā VRI laboratorijā analizēsim iegūtās aktīvo vielu frakcijas un noteiksim, kādai vielu klasei tās pieder, piemēram, cukuriem, aminoskābēm, glikozīdiem, tannīniem, fenoliem savienojumiem, flavonoīdiem u.c.

Kad būsim noskaidrojuši vielu klases, sekos frakcijās esošo aktīvo savienojumu identifikācija un raksturošana, izmantojot mūsdienīgākās analītiskās iekārtas.

Veiksim arī mikroelementu sastāva novērtējums iegūtajām frakcijām, jo mūs interesē ne tikai aktīvās vielas, ko satur šie ārstniecības augu blakusprodukti, bet arī mikroelementi, kas mūsdienās ir ļoti aktuāla tēma. Esam pārliecināti, ka mikroelementus atradīsim ārstniecības kumelīšu ēterisko eļļu ieguves procesa blakusproduktos. Bet būs interesanti paskatīties, vai mikroelementi atrodami arī kontrolētos laboratorijas apstākļos audzēto ārstniecības augu audu kultūru kultivēšanas pārstrādes blakusproduktos.

VRI: Ko iesāksiet ar iegūtajām bioloģiski aktīvajām vielām un mikroelementiem?

I.N.: Tālāk sekos vērtīgāko aktīvo savienojumu noteikšana un diskusija ar visiem trim šajā pētījumā iesaistītajiem partneriem. Noteiksim, kuras aktīvās vielas ir ar reālu pielietojumu kosmētikas industrijas produktu izstrādē.

Mūs projekta partneriem SIA “Alternative Plants” ir plaša un ilgstoša pieredze sadarbībā ar dažādiem kosmētikas ražotājiem. Tāpēc, kad būsim izdarījuši secinājumus un izvēlējušies aktīvās vielas ar potenciālu to pielietojumu, tad SIA “Alternative Plants” veiks specifiskas analīzes uz ādas šūnām, lai noskaidrotu, vai šie savienojumi uzrāda cerētos efektus. Pēdējais solis, šajā pētījumā būs kosmētikas industrijai paredzēta produkta prototipa izstrāde.

VRI: Vai izstrādāto prototipu plānots arī realizēt kā gatavu produktu?

I.N.: Pētījumā neesam paredzējuši prototipu pārvērst reālā produktā. Prototips būs visu trīs pētījuma partneru intelektuālais īpašums. Mūsu pētniecība, protams, neapstāsies. Šāds pētījums, dabiskas izcelsmes blakusproduktu izmantošana un izveidotais prototips varētu būt interesants dabīgās kosmētikas ražotājiem, kā arī citām nozarēm.

VRI: Vai bioloģiski aktīvo vielu ekstrahēšana no ārstniecības augu pārstrādes blakusproduktiem ir inovatīva pētniecības pieeja?

I.N.: Protams, mēs neesam pirmie, kas ir iedomājušies, ka arī ārstniecības augu pārstrādes blakusproduktos atrodamas aktīvās vielas. Savukārt Latvijas līmenī mēs noteikti esam vieni no pirmajiem, kas ir pievērsušies liela apjoma ārstniecības augu ražošanas blakusproduktu atkārtotai pārstrādei un izmantošanai.

Zinātniskajā literatūrā ir pieejama informācija par līdzīgiem pētījumiem un pielietoto metožu pamatprincipiem, bet tie nekad nebūs aprakstīti niansēs. Šajā pētījumā mēs ekstrahēšanas metodes radīsim no jauna un pielāgosim katrai pētījumā apskatītajai blakusproduktu grupai.

VRI: Pētījumu uzsākāt 2020. gada jūlijā. Kuras aktivitātes jau esat īstenojuši šajā pētniecības periodā?

I.N.: Pētījuma pirmajos mēnešos testējām pirmo ūdens un etanola ekstraktu eksperimentālo iegūšanu no SIA “Alternative Plants” sešiem dažādiem liofilizētiem augu šūnu kultūru blakusproduktiem (un no SIA “Field and Forest” kumelīšu pārstrādes blakus produktiem – baltajām ziedlapiņām, putekšņlapām (pulvja) un destilācijas atkritumiem (attēlā). Esam uzsākuši superkritiskā šķidruma ekstrakcijas metodes reaģentu izmēģinājumus. Katrai pētījumā apskatītajai blakusproduktu grupai nepieciešams atrast pareizo ogļskābās gāzes, ūdens un etilspirta kombināciju, kā arī piemērotāko ekstrahēšanas temperatūru un ilgumu. Šos faktorus mēs cenšamies noskaidrot izmēģinājumos. Tie ir būtiski, lai mēs varētu iegūt labākos ekstrahēšanas rezultātus.

Veikta arī eksperimentāla nepolāro frakciju iegūšana no destilēšanas blakusproduktiem ar nepolāru sašķidrināto gāzi – florasola ekstrakcija. Gan nepolāro, gan polāro frakciju iegūšanai esam veikuši destilācijas laika ietekmes kvalitatīvu novērtējumu uz frakciju izdalīšanos no destilācijas blakus produktiem. Jau šobrīd varam secināt, ka mūsu projektā izvirzītā hipotēze izrādījusies patiesa, un līdz šim brīdim testētajos ražošanas pārpalikumos atrodamas augstas dažādu aktīvo vielu koncentrācijas.





VRI: Kādas aktivitātes esat paredzējuši veikt nākamajā pētniecības periodā (2021. gada janvāris – februāris)?

I.N.: Galvenokārt turpināsim ekstrahēšanas metodes pielāgošanu katrai blakusproduktu grupai. Turpināsim iegūto polāro un nepolāro savienojumu frakcionēšanu un šo frakciju raksturošanu. Tas ļaus saprast kādas aktīvās vielas satur katra frakcija un kurām no tām mums būtu interesanti veikt padziļinātāku izpēti.

Pētījums tiek veikts projekta “Biorafinēšanas pieeja bioloģiski aktīvu kosmētikas izejvielu ieguvei no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas blakusproduktiem” (Nr. 1.1.1.1/19/A/075) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0

2019.gada augustā Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums SIA “Field and Forest” un lielākais Igaunijas sadzīves ķīmijas ražošanas uzņēmums “Mayeri Industries” AS uzsāka kopīgu darbu pie jaunu šķidro mājsaimniecības tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrādes. To pamatā tiks izmantots augu valsts ūdens kā dabīgā smaržviela. Plānots, ka projekta rezultātā tiks radīti četru jaunu produktu prototipi – šķidrās ziepes, universālais līdzeklis, veļas mīkstinātājs un trauku mazgājamais līdzeklis.

Vākumā frakcionēšanas iekārta. Attēls: Vides risinājumu institūts.


Jauno produktu attīstībai partneri veic rūpniecisko pētījumu. Laika posmā no 2020.gada augusta līdz novembra beigām SIA “Field and Forest” iegādājās vakūma frakcionēšanas iekārtas un īstenoja vairākus augu ūdens destilācijas eksperimentus, lai iegūtu rafinētu izejmateriālu ar koncentrētāku aktīvu sastāvdaļu saturu. Eksperimentos tika izmantoti neapstrādāti kumelīšu, egļu, priežu un piparmētru ūdeņi. Destilācijas apstākļu optimizēšanai SIA “Field and Forest” speciālisti izstrādāja un testēja vairākas destilācijas metodes, īpašu uzmanību pievēršot gan destilācijas procesa kvalitātei, gan produktivitātei.


Minētajā laikā periodā  SIA “Field and Forest” pabeidza ECOCERT Cosmos un GACP vadlīniju sertifikācijas procedūras. ECOCERT Cosmos sertifikāts apliecina, ka uzņēmuma ražotie augu valsts ūdeņi ir 100% organiski. Savukārt, GACP vadlīnijas nosaka procedūras augu izejvielu kvalitātes un izsekojamības nodrošināšanai.

 

Jaunu šķidro tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrāde notiek Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros (projekta identifikācijas numurs EST-LAT 128, Herbal Waters).

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

Par uzņēmumiem

Mayeri Industries AS ir lielākais sadzīves ķīmijas produktu ražotājs Baltijas valstīs. Tas pārdod produktus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā un ir pārliecināts, ka mazgāšanas līdzekļus var ražot videi draudzīgi. Mayeri Industries AS ir lielākais produktu portfelis Eiropā, kuram piešķirts ES Ecolabel sertifikāts.

SIA “Field and Forest” ir sertificēts bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas darbojas kopš 2005.gada. Tas ražo un pārstrādā ārstniecības un aromātiskos augus, un ir viens no lielākajiem bioloģisko kumelīšu audzētājiem Austrumeiropā. Uzņēmuma pētniecības un attīstības aktivitātes ir saistītas ar augu ģenētiskās daudzveidības palielināšanu, tradicionālo zināšanu ievākšanu, jaunu audzēšanas tehnoloģiju attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību.

Vairāk par projektu šeit.

0

Latvijā sastopamajiem pavasara ārstniecības un aromātiskajiem augiem piemīt augsts potenciāls to audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, kā arī tos iespējams izmantot medicīnā, kosmētikā un pārtikā. Bioloģiskā saimniecība SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu pēta 9 pavasara augu sugu potenciālu un izstrādā inovatīvas tehnoloģijas to kultivēšanai bioloģiskos apstākļos.

Par šī pētījuma galvenajiem varoņiemŠim pētijumam izvēlēti sekojoši augi – gaiļbiksīte (Primula veris), smaržīgā madara (Galium odoratum), parastā zalktene (Daphne mezereum), parastā māllēpe (Tussilago farfara), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), parastā kreimene (Convallaria majalis), efeju sētložņa (Glechoma hederacea), lielā strutene (Chaledonium majus) un raspodiņš (Alchemilla spp.).

Ar pētījuma gaitu un jaunākajiem secinājumiem iepazīstināja SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga.


VRI: Kam pievērsāties 2020. gada vasaras un rudens pētniecības sezonās?

Dr. Arta Kronberga (A.K.): 2020. gada vasaras un rudens periodā turpinām meklēt piemērotākās tehnoloģijas Latvijā sastopamu savvaļas pavasara ārstniecības un aromātisko augu kultivēšanai bioloģiskos audzēšanas apstākļos.

“Pētāmās sugas ir ļoti atšķirīgas, nav tādas vienas pareizās audzēšanas tehnoloģijas, kura pielietojama visiem augiem. Katrai sugai mēs pieejam individuāli, meklējot piemērotākās.”

Veicam sēklu diedzēšanas izmēģinājumus, dažas no sugām mēs stādam, dažas sējam, atšķirīgs ir arī sēšanas un stādīšanas laiks, izmēģinām arī ēnojuma sistēmas, audzēšanu plēvē, kā arī vērtējām ievākto populāciju atšķirības un bioloģiskā mēslojuma ietekmi.

VRI: Augu audzēšana plēvē – kāpēc izmēģinājāt šādu metodi?

A.K.: Tas ir audzēšanas veids. Stādot augu, augsnes virsmu pārklāj ar speciālu lauksaimniecības plēvi, kas nodrošina mitruma caurlaidību un palīdz cīņā ar nezālēm.  Plēves izmēģinājumus mēs izmantojam atsevišķām ilggadīgajām augu sugām, jo šī tehnoloģija palīdz aizturēt nezāļu dīgšanu un palielina augu konkurētspēju.  Viens no augiem, kuru vēlējāmies audzēt plēvē bija efeju sētložņa, jo tas palīdzētu šo augu novākt. Šis augs stiepjas pa zemi un novācot augi ir aplipuši ar augsni.

VRI: Kāpēc veicāt dažādu bioloģisko mēslojumu izmēģinājumus?

A.K.: Bioloģiskā mēslojuma izmēģinājumus veicām, jo tie lauksaimniecībā ir parādījušies salīdzinoši nesen. Nav pietiekamas informācijas par mēslojumiem un to iedarbību, īpaši uz ārstniecības augiem – cik tie ir efektīvi un cik bieži tie būtu jālieto? Šī pētījuma ietvaros mēs pētām to iedarbību un mēģinām atbildēt uz šiem jautājumiem.

VRI: Minējāt, ka esat veikuši arī sēklu diedzēšanas izmēģinājumus. Kā veicies tajos un kādus secinājumus varat izdarīt no tiem?

A.K.: Mēs veicām izmēģinājumu ciklus, lai atrastu risinājumus, kā ātrāk sadiedzēt lēni dīgstošu augu sēklas. Piemēram, parastās kreimenes sēklas nedīgst pat divus gadus, jo tām ir jāiziet pēcbriedes periods. To dēvē arī par stratifikāciju – vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju. Tik ilgs sēklu sagatavošanas periods nav piemērots komerciālai lauksaimniecībai. Esam izstrādājuši metodi, kas kontrolētos apstākļos veic dabisko apstākļu simulēšanu, piemēram, aukstuma perioda simulēšanu laboratorijā, ko sēkla dabīgos apstākļos piedzīvo ziemā, tādējādi paātrinot stratifikāciju. Izmēģinājumi daļai lēni dīgstošo augu sugām bijuši veiksmīgi, un gatavojamies rezultātus publicēt zinātniskajos žurnālos.

VRI: 2019. gada sezonā veiktajos savvaļas sēklu diedzēšanas izmēģinājumos secinājāt, ka parastās zalktenes (Daphne mezereum) sēklas dīgst pat divus gadus. Kā attīstījušies šī auga izmēģinājumi, vai izdevies atrast piemērotāko šī auga pavairošanas metodi?

A.K.: Pētījuma laikā noskaidrojām, ka savvaļas zalktene ražo ļoti maz sēklu, un šīs sēklas dīgst ļoti lēni. Secinājām, ka šī auga pavairošana ar sēklām komerciālai audzēšanai nav piemērota. Zalktenes audzēšanas metodei meklējam pavisam atšķirīgu pieeju. Rudens periodā esam uzsākuši jaunu izmēģinājumu sēriju, lai saprastu, kā šo augu pavairot ar spraudeņiem. Izmantojam zinātniskajā literatūrā pieejamo informāciju un izmēģinām dažādas spraudeņu pavairošanas metodes, Testējam dažādas vides, augu hormonu ietekmi un šo abu faktoru kombinācijas. Pavairošana ar spraudeņiem ir plaši pielietota metode komerciālajā audzēšanā, kur kontrolētos apstākļos apsakņo auga fragmentu, kuram sākotnēji nav saknes.

“Jau sākumā zinājām, ka nevarēsim uzzināt pilnīgi visu par  šīm sugām. Svarīgi katrai sugai noteikt vājos punktus un atrast risinājumu, kas ļautu šos augus audzēt komerciālajā lauksaimniecībā. Piemēram, ja mēs atklājam, ka zalktene ar sēklām nedīgst, tad mēs izmēģinām šo augu pavairot ar spraudeņu apsekošanas metodi.”

 


VRI: Jūs veicat arī augu attīstības novērtēšanu izmēģinājumu laukos.  Kādus secinājumus esat izdarījuši?

A.K.: Lauka izmēģinājumos vērtējam, kā katra no pētāmajām sugām ieaugas. Esam novērojuši krasas atšķirības gan starp sugām, gan dažādām populācijām vienas sugas ietvaros. Ir populācijas, kas lauka apstākļos adaptējas labāk un ir tādas, kuras ne tik labi. Šīs atšķirības spējam novērtēt, vizuāli apskatot augu, bet precīzākai datu ievākšanai mēs izmantojam dronu tehnoloģijas. Ar tām veicam regulārus pārlidojumus, kuru laikā ievācam datus. Iegūtos datus apstrādā speciāli izstrādāts algoritms, kas no attēlu datiem spēj aprēķināt augu daudzumu, veģetācijas attīstību un augu attīstības kapacitāti, salīdzinot ar nezālēm. Lai novērotu attīstību, Dronu pārlidojumus veic noteiktā augstumā aptuveni vienu reizi divās nedēļās.

VRI: Lai sēklas spētu dīgt,  tām ir nepieciešams noteikts vides iedarbību kopums, piemēram aukstuma periods. Kā šos procesus ietekmē siltās ziemas, kas radušās klimata pārmaiņu ietekmē?

A.K.: Labs jautājums! Vairumam pētāmo augu ir nepieciešams aukstuma periods, lai tie pavasarī uzziedētu, bet šobrīd nav precīzi zināms, kādas temperatūras ir nepieciešamas katram no augiem. Katrai sugai ir noteikta zemo temperatūru summa, kas tai nepieciešama, lai izietu aukstuma periodu. Pētot augus, mēs krājam zināšanas. Konkrētus secinājumus mēs nevarēsim izdarīt, jo tam nepieciešami kontrolēti apstākļi, kuros ir iespējams precīzi novērtēt temperatūru un dienu skaitu, kas nepieciešams katrai augu sugai. Toties iegūsim vispārēju ieskatu par katru no augiem.

VRI: Vai klimata izmaiņas savvaļas augu audzēšanu ietekmē arī kā citādi?

A.K.:Esam novērojuši interesantu parādību. Temperatūras izmaiņu dēļ vairākām sugām sajūk sezonas. Redzam, ka pavasara augi atkārtoti uzzied rudens periodā, piemēram, šobrīd zied gaiļbiksīši un silpurenes. Mēs rudenī uzziedējušos ziedus uzskaitām, bet griežam nost, jo tas var ietekmēt nākamās sezonas augu ražu. Augi gluži vienkārši iztērē spēkus un pavasarī vairs neuzzied. Šādus secinājumus izdarījām, jo šajā pavasarī vairs neuzziedēja zalktenes, kuras izmēģinājumu dārzos Priekuļos uzziedēja 2019. gada rudenī.



VRI: Kāda ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) iesaiste šajā pētījumā?

A.K.: Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki šajā pētījumā veic nozīmīgu darbu, jo sniedz ieskatu tajā, cik vērtīgi ir izmēģinājumu laukos izaudzētie augi. OSI pētnieki šobrīd veic 3 nozīmīgus izmēģinājumus:

Augu ķīmiskās analīzes, lai noskaidrotu aktīvo vielu sastāvu deviņiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem, kas šajā pētījumā kultivēti bioloģiskos audzēšanas apstākļos. OSI pētnieki jau ir identificējuši augus ar vērtīgāko ķīmisko sastāvu, kuriem būtu interesanti veikt tālākus pētījumus.

Augu ekstraktu ietekmi uz šūnām. Šobrīd  OSI pēta augu ekstraktu ietekmi uz šūnām, piemēram, kā šie ekstrakti ietekmē šūnu augšanu. Pētnieki audzē dažādas dzīvo organismu šūnas un, liekot klāt pētāmo augu ekstraktus, vērtē šūnu attīstību. Tas šajā pētījumā ir ļoti nozīmīgi. Ja mēs varam secināt, ka pētāmajos augos ir dažādas aktīvās vielas, tad OSI mums var palīdzēt noskaidrot, vai tās ir atbilstošas medicīnas, kosmētikas un pārtikas sektoru vajadzībām.

Alkaloīdu līmenis augos. Ārstniecības augi satur vairākas alkaloīdu grupas, daļa no tiem var būt arī indīgi. OSI pēta alkaloīdu līmeni augos, lai noteiktu vai pētījumā apskatītie ārstniecības augi ir  atbilstošas medicīnas, kosmētikas un pārtikas sektoru vajadzībām.

VRI: Kādus sagatavošanās darbus plānojat veikt pirms ziemas perioda iestāšanās?

A.K.:  Veģetācijas sezonas beigās visos izmēģinājumu laukos  veiksim precīzu augu uzskaiti, lai pēc pārziemošanas varētu veikt salīdzinājumus. Šie dati apvienojumā ar metroloģisko apstākļu reģistrēšanu mums sniegs informāciju par to, kā savvaļas augi pārziemojuši komerciālās lauksaimniecības apstākļos.

Pavasara augu izpēte norisinās projekta “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Tas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

SIA “Field and Forest” ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas specializējas ārstniecības augu apstrādē un pārstrādē. Paplašinot darbības sfēru, aicinām uzņēmumam pievienoties ražošanas iekārtu inženieri.


Darba vieta Priekuļos.


Darba uzdevumi:

  • Ārstniecības augu ražošanas mēroga pārstrādes iekārtu (tvaika destilatori, dažādi ekstraktori, tvaika ģeneratori un citas) apkalpošana un nepieciešamo remontdarbu veikšana;
  • Ārstniecības augu pilota mēroga pārstrādes iekārtu (tvaika destilatori, dažādi ekstraktori, tvaika ģeneratori un citas)  apkalpošana un nepieciešamo remontdarbu veikšana;
  • Piedalīties jaunu tehnisko projektu izstrādē.


Piedāvājam:

  • Atbildīgu un dinamisku pilna laika darbu Priekuļos, Izstādes ielā 2;
  • Darba algu no 1500 € līdz 2100 € (bruto), atkarībā no iepriekšējās pieredzes un prasmēm;
  • Veselības apdrošināšanu.


Prasības:

  • Augsta atbildības izjūta un precizitāte;
  • Prasme organizēt savu darbu;
  • Pieredze ražošanas iekārtu apkalpošanā;
  • Zināšanas un pieredze metināšanā (TIG, MMA);
  • Zināšanas un pieredze darbā ar elektroiekārtām (Bz vai Cz grupa);
  • Vēlama pieredze un kvalifikācija darbam ar augstspiediena tvaika ģeneratoriem;
  • Vēlama pieredze konstruēšanā, tehnisko shēmu zīmēšanā un lasīšanā.

 

Interesentiem lūdzam sūtīt CV un motivācijas vēstuli uz e-pastu liene.kienkas@fieldandforest.lv līdz 2020. gada 1. septembrim. Jautājumu gadījuma zvanīt +371 27810587 (Liene)

Vairāk par uzņēmumu: www.fieldandforest.lv

0

SIA “Field and Forest” ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas specializējas ārstniecības augu apstrādē un pārstrādē. Paplašinot darbības sfēru, aicinām uzņēmumam pievienoties jaunu produktu attīstības speciālistu.

Darba vieta Priekuļos.

Darba uzdevumi:

  • Piedalīties jaunu ārstniecības augu pārstrādes produktu izstrādē;
  • Plānot un realizēt eksperimentus pilota mēroga ārstniecības augu pārstrādes laboratorijā;
  • Veikt jaunākās literatūras un likumdošanas apskatus.


Piedāvājam:

  • Atbildīgu un dinamisku pilna laika darbu Priekuļos, Izstādes ielā 2;
  • Nepieciešamās apmācības darba veikšanai;
  • Darba algu no 1200 € līdz 1700 € (bruto), atkarībā no iepriekšējās pieredzes un prasmēm;
  • Veselības apdrošināšanu.


Prasības:

  • Augsta atbildības izjūta un precizitāte;
  • Prasme organizēt savu darbu;
  • Darba pieredze ražošanas uzņēmumā;
  • Darba pieredze produktu izpētes un attīstības (R&D) laboratorijā tiks uzskatīta par priekšrocību;
  • Izglītība vai iesākta izglītība bioloģijā, biotehnoloģijās, ķīmijā vai vides zinātnē tiks uzskatīta par priekšrocību;
  • Likumdošanas pārzināšana pārtikas, kosmētikas, augu aizsardzības līdzekļu un farmācijas nozarēs tiks uzskatīta par priekšrocību;
  • Vēlamas angļu valodas prasmes;
  • Interese un zināšanas par ārstniecības augiem un to pielietojumu kosmētikā, pārtikā un farmācijā tiks uzskatītas par priekšrocību.

Interesentiem lūdzam sūtīt CV un motivācijas vēstuli uz e-pastu liene.kienkas@fieldandforest.lv līdz 2020. gada 1. septembrim. Jautājumu gadījuma zvanīt +371 27810587 (Liene).

Vairāk par uzņēmumu: www.fieldandforest.lv
0





2019.gada augustā Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums SIA “Field and Forest” un lielākais Igaunijas sadzīves ķīmijas ražošanas uzņēmums “Mayeri Industries” AS uzsāka kopīgu darbu pie jaunu šķidro mājsaimniecības tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrādes. To pamatā tiks izmantots augu valsts ūdens kā dabīgā smaržviela. Plānots, ka projekta rezultātā tiks radīti četru jaunu produktu prototipi – šķidrās ziepes, universālais līdzeklis, veļas mīkstinātājs un trauku mazgājamais līdzeklis.

Jauno produktu attīstībai partneri veic rūpniecisko pētījumu. Laika posmā no 2020.gada aprīļa līdz jūlija beigām SIA “Field and Forest” ieguva kumelīšu, priežu un egļu ūdens paraugus, laboratorijas apstākļos īstenoja ūdens frakcionēšanas eksperimentus, veica ķīmiskā sastāva analīzes un vērtēja izejvielu organoleptiskās īpašības. Ņemot vērā iegūtos rezultātus, projekta partneri vienojās, ka tālākajos vakuuma frakcionēšanas eksperimentos kā galvenā izejviela tiks izmantots priežu ūdens.

Minētajā laikā periodā SIA “Field and Forest” uzsāka dokumentācijas gatavošanu COSMOS un labas lauksaimniecības prakses sertifikātu iegūšanai.

Jaunu šķidro tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrāde notiek Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros (projekta identifikācijas numurs EST-LAT 128, Herbal Waters).

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

Par uzņēmumiem

Mayeri Industries AS ir lielākais sadzīves ķīmijas produktu ražotājs Baltijas valstīs. Tas pārdod produktus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā un ir pārliecināts, ka mazgāšanas līdzekļus var ražot videi draudzīgi. Mayeri Industries AS ir lielākais produktu portfelis Eiropā, kuram piešķirts ES Ecolabel sertifikāts.

SIA “Field and Forest” ir sertificēts bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas darbojas kopš 2005.gada. Tas ražo un pārstrādā ārstniecības un aromātiskos augus, un ir viens no lielākajiem bioloģisko kumelīšu audzētājiem Austrumeiropā. Uzņēmuma pētniecības un attīstības aktivitātes ir saistītas ar augu ģenētiskās daudzveidības palielināšanu, tradicionālo zināšanu ievākšanu, jaunu audzēšanas tehnoloģiju attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību.

Vairāk par projektu šeit.

0

Lauksaimniecības eksperti un bioloģiskā saimniecība SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu veic pētījumu, kurā izstrādā inovatīvas tehnoloģijas deviņu Latvijā sastopamu savvaļas pavasara ārstniecības un aromātisko augu kultivēšanai bioloģiskos audzēšanas apstākļos potenciālai komerciālai izmantošanai medicīnā, kosmētikā un pārtikā – gaiļbiksīte (Primula veris), smaržīgā madara (Galium odoratum), parastā zalktene (Daphne mezereum), parastā māllēpe (Tussilago farfara), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), parastā kreimene (Convallaria majalis), efeju sētložņa (Glechoma hederacea), lielā strutene (Chaledonium majus) un raspodiņš (Alchemilla spp.).

Ar pētījuma gaitu un jaunākajiem secinājumiem iepazīstināja pētījuma zinātniskā vadītāja Dr. Arta Kronberga.


Kam pētījumā pievērsāties 2020. gada pavasara un vasaras sezonās?


Dr. Arta Kronberga:
Pavasara un vasaras sezonas pētījumā aizrit ļoti intensīvā darbā. Pavasara periodā siltumnīcās audzējām stādus, lai pēc tam ierīkotu lauka izmēģinājumus visām deviņām pētītajām sugām. Ņemot vērā katras sugas bioloģiju, izmēģinājumos vērtējam, kā augu augšanu ietekmē dažādi faktori, piemēram, attālums starp augiem, audzēšana plēvē vai augsnē, sēja ar sēklām vai stādīšana ar stādiem. Strutenei un gaiļbiksītei izmēģinām arī dažādus bioloģiskajai lauksaimniecībai atļautus mēslojumus un to efektivitāti.

 


Pētījumā vērtējat kā augu augšanu ietekmē dažādi faktori, kā izvēlējāties šīs dažādās audzēšanas pieejas?

 

A.K.: Šo pavasara augu audzēšana lauksaimniecībā ir reti sastopama, tāpēc, lai atrastu pareizāko pieeju mēs apvienojām zināšanas par sugu bioloģiju, pētnieku pieredzi un zinātniskajās publikācijās atrodamo informāciju. Ieskatu sniedza arī 2019. gada sezonas izmēģinājumos uzkrātā pieredze, piemēram, kā katra suga reaģē dažādos apstākļos.

 

Dažus no pētītajiem augiem stādāt ar stādiem un dažus sējāt, kāpēc izmantotas dažādas pieejas? Vai abas pieejas izmēģinājāt visiem pētītajiem pavasara augiem?

 

A.K.: Nē, pētāmās sugas ir ļoti atšķirīgas, piemēram, sēklu dīgšanas ilgumā. Ir sugas, kuru sēklas sadīgst ātri, bet ir arī tādas, kuru sadīgšanai ir nepieciešami divi gadi. Tām sugām, kurām sēklas ievākt ir teju neiespējami, secinājām, ka tas nav veiksmīgs ražošanas risinājums. Tāpēc mēs izmēģinām kā ir audzēt attiecīgos augus veģetatīvi. Katram no pētītajiem augiem piemeklējam risinājumu, kas būt atbilstošāks komerciālai audzēšanai.


Kā notiek augu audzēšana plēvē?

 

A.K.: Tas ir audzēšanas veids, kad augu stādot augsnes virsmu pārklāj ar speciālu lauksaimniecības plēvi, kas nepārtrauc mitruma caurlaidību, bet palīdz cīņā ar nezālēm, šos stādījumus nav nepieciešams ravēt. Tā ir visur pasaulē plaši izmantota metode.

 

Vai izdarāmi jau pirmie secinājumi par to, kuri no pētītajiem augiem audzējami komerciālajā lauksaimniecībā?

 

A.K.: Šobrīd par to vēl ir pāragri spriest, jo nav noslēgušās augu ķīmiskās analīzes, kuras šajā pētījumā veic Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki. Lai veiktu jebkāda veida secinājumus ir būtiski apvienot zināšanas par agrotehnisko izmēģinājumu rezultātiem un augu ķīmisko sastāvu, kas realitātē parāda kāds tad ir ķīmiskais sastāvs augiem, kas iegūti savvaļā un izaudzēti lauka izmēģinājumos.

 

Kādus bioloģiskajai lauksaimniecībai atļautus mēslojumus izmēģināt?

 

A.K.: Šie augi savvaļā augot saskarās ar dažādiem faktoriem, kas ietekmē ražas kvalitāti. Šajā pētījumā mērķis ir šos augus izaudzēt, lai iegūtu konkurētspējīgu ražu. Ja mēs vēlamies iegūt pietiekami augstu ražas līmeni, nepieciešams sabalansēts augsnes sastāvs, tas nozīmē, ka lauksaimniecībā izmantotie lauki ir jābaro un jākopj. Īpaši izaicinoši tas ir bioloģiskajā lauksaimniecībā, jo komerciāli un dabīgi iegūti mēslojumi pieejami salīdzinoši nesen. Šobrīd vēl nav veikti pietiekami apjomīgi pētījumi, lai izprastu to iedarbību. Viens no izaicinājumiem ir arī tas, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai nav pieejams slāpekļa mēslojums, jo tas nav dabīgi iegūstams, bet ķīmiski sintezējams. Viena no iespējām šāda mēslojuma ieguvei būtu izmantot organisko mēslojumu – kūtsmēslus, bet tie iegūstami tikai kā lopkopības pārpalikumi. Lopkopība savukārt ir viens no lielākajiem emisiju ražotājiem, tāpēc meklējam labāko risinājumu.

 

Kāpēc mēslojumu izmēģinājumi tiek veikti tikai strutenei un gaiļbiksītei?

 

A.K.: Šos divus augus mēs pētījumā esam izdalījuši kā vistuvāk komerciālajai lauksaimniecībai gatavos. Šādu izvēli mēs izdarījām jau pētījuma izstrādē, jo veicot iepriekšēju izpēti  noskaidrojām, ka šīm sugām pieejama informācija par komerciālās audzēšanas piemēriem citur pasaulē. Tāpēc nolēmām pētīt ne tikai šo sugu genotipus, bet veikt jau padziļinātāku izpēti.

 

Vai strutenes un gaiļbiksītes mēslojumu izmēģinājumu rezultātus varēs pielīdzināt arī citiem šajā pētījumā aplūkotajiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem?

 

A.K.: Noteikti nē, katrs no augiem reaģē citādāk. Varēsim izdarīt vispārīgus secinājumus, piemēram, vai ir novērojama konkrētā mēslojuma iedarbība, bet tālāk ir padziļinātāk jāveic izpēte katrai no sugām, vērtējot dažādus ietekmes faktorus.


Vai tas, ka pētāt pavasara augus nozīmē, ka pētījuma aktīvākā sezona ir tieši pavasaris?

 

A.K.: Pavasaris ir laiks, kad augiem novāc ražu, bet visu veģetācijas sezonu izmantojam, sēklu stādīšanai, lauku kopšanai, mērījumus veikšanai, veicam arī augu attīstības dinamikas novērtējumus, izmantojot bezpilota lidaparātus jeb dronus, kas filmē izmēģinājumu laukos notiekošo.

 

2020. gada sezonu mēs veltām ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai un dažādu audzēšanas tehnoloģiju izmēģinājumiem. 2021. gada pavasaris (aprīlis – jūnijs) būs trešā pētījuma sezona – ražas datu ievākšanas laiks. Tas būs periods, kad viss iepriekšējo pētījumu sezonu darbs atmaksāsies.

 

Pavasara augu izpēte norisinās projekta “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Tas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.

 

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

Bioloģiskā saimniecība SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu izstrādā inovatīvas tehnoloģijas deviņu pavasara ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, lai tālāk tos izmantotu medicīnā, kosmētikas un pārtikas ražošanā.

Ar pētījuma gaitu un jaunākajiem secinājumiem iepazīstināja VRI vadošā pētniece Dr. Ieva Mežaka un pētījuma zinātniskā vadītāja Dr. Arta Kronberga.



VRI:
Šajā pavasarī meklējāt izdevīgus apstākļus deviņu ārstniecības un aromātisko augu dīgšanai. Kāpēc tas bija nepieciešams?

Dr. Ieva Mežaka (I.M.): Pētījumā aplūkoto pavasara augu bioloģija, pielāgošanās un dīgšana ir ļoti atšķirīga. Svarīgi, ka mēs pētījumā apskatām savvaļas sugas, kas dabiskajos apstākļos sadīgst nevienmērīgi. Mēs meklējam izdevīgākus apstākļus, lai šie augi sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk.

Dr. Arta Kronberga (A.K.):


“Ja vēlamies šos augus audzēt komerciālām vajadzībām, nepieciešama ātra un vienmērīga augu dīgšana.”


Ir sugas, kas sadīgst ļoti ātri, piemēram, strutene, bet ir sugas, kurām nepieciešami pat 2 gadi, kas kultivēšanai lauksaimniecībā ir pārāk garš periods.

Parastās kreimenes (Convallaria majalis) sēklu diedzēšanas izmēģinājumi. Attēls: VRI

VRI:
Kādas metodes izmēģinātas dīgšanas paātrināšanai?

I.M.: Viena no galvenajām pieejām savvaļas augu ieviešanai lauksaimniecībā ir dabisko apstākļu simulēšana. Piemēram, aukstuma perioda simulēšana laboratorijā, ko sēkla dabīgos apstākļos piedzīvo ziemā. Pētījumā izmēģinām arī metodes, kur sēklas apstrādājam ar augu hormoniem un ultraskaņu. Esam veidojuši dažādas šo metožu kombinācijas, lai atrastu katrai sugai piemērotāko.

VRI: Kādi rezultāti novērojami pēc sēklu diedzēšanas izmēģinājumiem? Vai visiem 9 ārstniecības un aromātiskajiem augiem izdevies veiksmīgi izdiedzēt sēklas, lai tās būtu gatavas sēšanai eksperimentālajos dārzos?

I.M.: Diedzēšanas eksperimentu rezultāti katrai sugai ir ļoti atšķirīgi. Visi 9 ārstniecības augi iedalāmi četrās grupās: pirmās grupas pārstāvji ar minimālu sēklu apstrādi dīgst labi – strutene, silpurene, māllēpe; otrajā grupā ir augi, kas nedīgst dabīgos apstākļos vai dīgst ļoti ilgu laiku, tāpēc tiem esam atraduši paņēmienus, ar kuriem apstrādāt sēklas, lai dīgšana notiktu ātrāk – gaiļbiksīte, smaržīgā madara, raspodiņš; Trešā grupa dīgst ļoti lēni arī pēc sēklu apstrādes – parastā kreimene un zalktene; Savukārt ceturtajā grupā ir suga, kurai Latvijas apstākļos ne vienmēr izveidojas sēklas, un augs vairojas ar dzinumiem– efeju sētložņa.


A.K.:
Pētījums vēl turpinās, bet jau šobrīd varam izdarīt secinājumus, ka

“lielākā daļa no pētītajiem augiem labi pielāgojas lauksaimniecības apstākļiem.”

Ir dažas sugas, kurām nepieciešams izstrādāt īpašas diedzēšanas metodes, bet ir arī tādi augi, kuru dīgšanas periods ir ļoti lēns, tāpēc to pavairošanai lauksaimniecības vajadzībām nepietiks tikai ar sēklu diedzēšanas uzlabošanas metodēm. Tas nenozīmē, ka šie augi nav piemēroti komerciālajai lauksaimniecībai. Tiem ir jāmeklē citas audzēšanas metodes.

VRI: Vai pētījumā izmantotas tikai Latvijas savvaļā atrodamās augu populācijas?

I.M.: Šoreiz mums interesēja tieši Latvijas savvaļā atrodamās populācijas, jo tās ir vairāk piemērojušās augšanai mūsu klimatiskajos apstākļos. Bet intereses un salīdzināšanas pēc mēs izmantojam sēklas arī no komerciāliem piegādātājiem ārvalstīs.

A.K.: Gandrīz visas pētāmās sugas esam salīdzinājuši arī ar ārzemju paraugu parametriem. Izmēģinājumos redzam, ka ārzemju komerciālo šķirņu sēklām jau ir pielietota sava veida selekcija. Tas labi parādās diedzēšanas rezultātos – tām ir īsāks tā saucamais miega periods.

VRI: sadarbības partnera Organiskās Sintēzes Institūta pētnieki iepriekšējā pētniecības periodā veikuši 9 augu ķīmiskā sastāva analīzes. Kas redzams šajos rezultātos un kāds ir vietējo savvaļas populāciju potenciāls komerciālai audzēšanai?

A.K.: Šī pētījuma mērķis bija saprast 9 ārstniecības un aromātisko augu ķīmisko sastāvu un atbilstību tirgus prasībām.

“Šiem augiem ir augsts pieprasījums farmācijas, kosmētikas un pārtikas industrijās, bet trūkst zināšanu par Latvijas savvaļā sastopamo sugu atbilstību.”

Datu apstrāde vēl ir procesā, bet jau šobrīd esam secinājuši, ka ķīmisko rādītāju rezultāti atšķiras gan starp sugām, gan dažādām atradnēm vienas sugas ietvaros.

VRI: Ko esat iecerējuši darīt turpmākajā pētniecības periodā?

A.K.: Turpināsim savvaļā atrodamo paraugu ievākšanas kampaņas. Tas ir īpaši svarīgi tiem augiem, kuriem nav piemērotas iepriekš minētās sēklu diedzēšanas metodes un sēklas dīgst ļoti lēni, piemēram, parastajai kreimenei un raspodiņam. Šiem augiem mēs izmēģināsim sakneņu dalīšanas metodi, lai tos varētu pavairot komerciālajai lauksaimniecībai.

I.M.: Augu paraugu ievākšanu mēs turpināsim arī tāpēc, lai varētu ievākt paraugus un iestādīt uz lauka. Tas ļaus mums salīdzināt, kā aktīvo vielu daudzums atšķiras, ja tos audzē lauksaimniecības apstākļos vai savvaļā.

A.K.: Vēl viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs lauka izmēģinājumu ierīkošana Priekuļu novadā. Pēc tam sekos to novērtēšana. Mums ir izstrādāts plāns, lai novērtētu dažādus parametrus (augu attīstības ātrumu, konkurētspēju ar nezālēm, ražīgumu, aktīvo vielu saturu u.c.) tiem augiem, kas aug izmēģinājumu laukos. Plānojam, ka dažiem augiem ievāksim ražu jau 2020. gada sezonā.

Pavasara augu sēklu diedzēšanas izpēte un aktīvo vielu analīze norisinās projekta “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Tas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

Noslēdzies bioloģiskās lauksaimniecības ekspertu SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta pētnieku pētījums, kurā izstrādātas Latvijas apstākļiem piemērotas bioloģiskās audzēšanas tehnoloģijas pieciem ārstniecības un aromātiskajiem augiem.


Palielinoties patēriņam, mainoties tirgus tendencēm un pieaugot pieprasījumam pēc produktiem, kas ražoti no dabīgām izejvielām un ir videi draudzīgi, arvien palielinās arī pieprasījums pēc ārstniecības un aromātiskajiem augiem. Latvijā savvaļā vai dārzos atrodami augi ar augstu tirgus potenciālu un bioloģisko vērtību (ārstniecības kumelīte (Matricaria recutita), ārstniecības pienene (Taraxacum officinale) un ārstniecības baldriāns (Valeriana officinalis L.), bet trūkst zināšanas par to piemērotību bioloģiskajai audzēšanai un piemērotākajām šo augu audzēšanas tehnoloģijām. Trīs gadu garumā Vides risinājumu institūta pētnieki pēc bioloģiskās saimniecības SIA “Field and Forest” iniciatīvas eksperimentālajos laukos Priekuļu novadā pētīja trīs Latvijā sastopamo ārstniecības un aromātisko augu, kā arī šaurlapu ehinācijas (Echinacea angustifolia), kārveles (Saposhnikovia divaricata) augšanu, attīstību un kultivēšanas iespējas Latvijas apstākļos.


SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga par pētījuma nozīmību stāsta: “Uzdevums bija izpētīt šo 5 ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijas, jo līdz šim Latvijā tas nebija pētīts. No vienas puses, šiem augiem ir augsts tirgus potenciāls un bioloģiskā vērtība, bet trūka zināšanas par to pareizu audzēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos un to, kādas aktīvās vielas tie patiesībā satur.”


Audzēšanas tehnoloģiju izpētes un prototipu izstrādes procesā pētnieki secinājuši, ka visas pētītās sugas labi pielāgojas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, turklāt tie spēj nodrošināt ražas ķīmiskā sastāva kvalitāti, kas atbilst Eiropas Farmakopejas prasībām (minimālās prasības, kādas ir nepieciešamas, ja vēlas drogas (izžāvēti ārstniecības augi) eksportēt). Dažiem no pētītajiem paraugiem rezultātos redzams, ka tie pat divas reizes pārsniedz Eiropas Farmakopejas minimālās prasības.

 

“Izpētes laikā esam nonākuši pie secinājumiem, ka visi visas piecas pētītās augu sugas ir piemērotas kultivēšanai Latvijā, , gan ņemot vērā tajās esošo aktīvo savienojumu daudzumu, gan ražas iznākumu. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka katram no augiem ir jāievēro konkrēti noteikumi, lai sasniegtu nepieciešamo ražas kvalitāti, piemēram, pareiza šķirnes izvēle, attālums starp rindām uz lauka, optimāls novākšanas laiks un citas detaļas, kas aprakstītas to audzēšanas tehnoloģijās,” tā par izstrādāto audzēšanas tehnoloģiju nozīmību skaidro Dr. Arta Kronberga

Lai noteiktu katra auga audzēšanas potenciālo ekonomisko atdevi, izstrādātajā audzēšanas tehnoloģiju prototipā iekļauts arī augu kultivēšanas ekonomiskais novērtējums. Tā izstrādē ņemti vērā audzēšanas izdevumi, piemērotākā audzēšanas tehnoloģija, kas spēj nodrošināt augstāko ražas līmeni, kā arī citi faktori. Pētnieki uzsver, ka ekonomiskais novērtējums ir ārkārtīgi svarīgs, jo ražas līmeņi katram augam un katrai šķirnei ir atšķirīgi. Piemēram, pienenei ir šķirnes, kuru saknes sver pat 1 kg, bet baldriānam 600 – 800 g un pārējām šķirnēm šie rādītāji ir vēl zemāki. Pētnieki secināja, ka visu 5 augu sugu audzēšana bioloģiskajā lauksaimniecībā būtu ekonomiski izdevīga. Lai to sasniegtu, jāņem vērā nosacījumi, kas minēti audzēšanas tehnoloģiju prototipā.

Daļu pētījuma zinātnieki veltīja Latvijas savvaļā atrodamu, bet līdz šim nepētītu baldriānā, pienenes un kumelīšu šķirņu ģenētisko resursus vērtēšanai. Pētījuma rezultātā Dr. Arta Kronberga secina: “Pēc ģenētisko resursu izpētes redzams, ka Latvijas savvaļā augošu pieneņu paraugi ir tikpat produktīvi un no ķīmiskā aspekta vērtīgi, cik citur Eiropā izmantotās komerciālās šķirnes . Tas nozīmē, ka šie savvaļas pieneņu paraugi, ievērojot izstrādāto audzēšanas tehnoloģiju nosacījumus, jau šobrīd ir ieviešami ražošanā. Savukārt baldriānam nepieciešama vēl tālāka selekcija, lai tas būtu izmantojams komerciālajai audzēšanai.”


Audzēšanas tehnoloģiju izstrādes procesā izmantotas arīdzan dažādas inovatīvas datorredzes un mašīnapmācības metodes, piemēram, augu virsmas laukuma mērījumu veikšanai, kas pētniekiem palīdz ekonomēt laiku, jo parasti šādi mērījumi tiek veikti vizuāli vai izmantojot lineālu. līdz šim izmantotās vizuālās novērtēšanas vietā. Pētnieki regulāri fotografēja eksperimentālajos dārzos augošos augus. Attēlus pēc tam apstrādāja speciāli apmācīts algoritms, kas no kopējā auga virsmas laukuma spēj izšķirt lapas virsmu no zieda laukuma. Šī inovatīvā metode palīdz pētījuma laikā saprast saistību starp virsmas laukuma parametriem un sakņu ražības rādītājiem. Vides risinājumu institūta pētnieki šo tehnoloģiju plāno attīstīt tālāk, attēlu uzņemšanā izmantojot dronus, kas ļaus ietaupīt attēlu uzņemšanā patērēto laiku.


Pētījums norisinās projekta “Ārstniecības un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana” Nr.1.1.1.1./16/A/307 ietvaros. To finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0