Your address will show here +12 34 56 78

Noslēgumam tuvojas Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības un ēterisko eļļu ražošanas uzņēmuma SIA “Field and Forest” un lielākā Igaunijas sadzīves ķīmijas ražošanas uzņēmuma “Mayeri Industries” AS kopīgais projekts par jaunu šķidro mājsaimniecības tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrādi. To pamatā tiks izmantots augu valsts ūdens kā dabīgā smaržviela. Projekta rezultātā ir radīti četru jaunu produktu prototipi – šķidrās ziepes, universālais līdzeklis, veļas mīkstinātājs un trauku mazgājamais līdzeklis.



Jauno produktu attīstībai partneri veica rūpniecisko pētījumu. Laika posmā no 2020.gada decembra līdz 2021.gada marta beigām SIA “Field and Forest” izstrādāja augu valsts ūdens destilācijas metodoloģiju un definēja produktu tehniskās prasības, piemēram, izmantotās augu daļas, augu audzēšanas un ekstrakcijas metodes, ķīmisko kompozīciju, alergēnus, šķīdību, pH, glabāšanas un transportēšanas nosacījumus. Sadarbībā ar projekta vadošo partneri izstrādāti jauno produktu mārketinga materiāli un atvērta mājas lapa.





Jaunu šķidro tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrāde notiek Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros (projekta identifikācijas numurs EST-LAT 128, Herbal Waters).

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

Par uzņēmumiem
Mayeri Industries AS ir lielākais sadzīves ķīmijas produktu ražotājs Baltijas valstīs. Tas pārdod produktus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā un ir pārliecināts, ka mazgāšanas līdzekļus var ražot videi draudzīgi. Mayeri Industries AS ir lielākais produktu portfelis Eiropā, kuram piešķirts ES Ecolabel sertifikāts.

SIA “Field and Forest” ir sertificēts bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas darbojas kopš 2005.gada. Tas ražo un pārstrādā ārstniecības un aromātiskos augus, un ir viens no lielākajiem bioloģisko kumelīšu audzētājiem Austrumeiropā. Uzņēmuma pētniecības un attīstības aktivitātes ir saistītas ar augu ģenētiskās daudzveidības palielināšanu, tradicionālo zināšanu ievākšanu, jaunu audzēšanas tehnoloģiju attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību.

Vairāk par projektu šeit.

0

Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki kopā ar SIA “Alternative plants” no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas blakusproduktiem attīsta augstas pievienotās vērtības izejvielas to potenciālai izmantošanai kosmētikas ražošanā.

Nepilna gadsimta laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir gandrīz četrkāršojies. Vienlaikus ir pieaudzis arī pieprasījums pēc dabiskas izcelsmes izejvielām farmācijas, kosmētikas un pārtikas produktu ražošanai. Vides risinājumu institūta pētnieki saskatījuši potenciālu pielietojumu līdz šim neizmantotiem ārstniecības augu audzēšanas un rūpniecības blakusproduktiem:

– Bioloģiski sertificētas saimniecības SIA “Field and Forest” ārstniecības kumelīšu (Matricaria) ēterisko eļļu ražošanas procesu pārpalikumiem;

 

SIA “Alternative Plants” trīs ārstniecības augu (Ruiša pūķgalves (Dracocephalum), ērkšķogas (Ribes) un kadiķa (Juniperus)) blakusproduktiem, kas paliek pāri pēc dabīgo aktīvo sastāvdaļu ražošanas kosmētikas nozarei.


Iepriekšējā izpētes periodā pētījuma partneri no SIA “Field and Forest” uzsākuši apjomīgu darbu pie biorafinēšanas procesu izstrādes, kas ļauj ekstrahēt, frakcionēt un identificēt ražošanas pārpalikumos esošos bioaktīvos savienojumus. Procesu skaidro Vides risinājumu institūta vadošā pētniece, projekta zinātniskā vadītāja Ilva Nakurte: “Jau pirms pētījuma uzsākšanas skaidri zinājām, ka šie ražošanas blakusprodukti joprojām satur augstas dažādu aktīvo vielu koncentrācijas. Pēc pirmajiem pētījuma mēnešiem esam secinājuši, ka sekmīgi izvēlēta biorafinēšanas procesa rezultātā varam iegūt vērtīgus aktīvo vielu savienojumus ar reālu to pielietojumu kosmētisko produktu formulāciju izveidē.”

Pētnieki uzsākuši arī iegūto ekstraktu izmēģinājumus, lai noteiktu, kuri savienojumi ir potenciāli jauna kosmētikas produkta prototipa izstrādei. Dr. Ilva Nakurte skaidro: “Paralēli ķīmiskā sastāva izvērtējumam, ko veic Vides risinājumu institūta pētnieki, pētījuma partneri SIA “Alternative Plants” uzsākuši iegūto ekstraktu citotoksicitātes un fototoksicitātes izvērtējumus in vitro, lai noskaidrotu, vai šie savienojumi uzrāda cerētos efektus uz ādas šūnu reakciju. Pirmie rezultāti ir parādījuši, ka daļa no iegūtajiem ekstraktiem ādas šūnu dzīvotspēju būtiski neietekmē, fototoksicitātes rezultāti pat norāda uz augstāku šūnu proliferāciju pie attiecīgajām to koncentrācijām.”

Nākamajos pētniecības periodos zinātnieki turpinās ekstrahēšanas metodes pielāgošanu katrai blakusproduktu grupai. Iegūtos savienojumus izvērtēs un vērtīgākos turpinās izmēģināt uz ādas šūnām, lai pētījumā rezultātā varētu izstrādāt augstas pievienotās vērtības kosmētikas produktu prototipus.

Pētījums tiek veikts projekta “Biorafinēšanas pieeja bioloģiski aktīvu kosmētikas izejvielu ieguvei no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas blakusproduktiem” (Nr. 1.1.1.1/19/A/075) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0

SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem veic apdraudētu ārstniecības un aromātisko augu pavairošanu, izmantojot audu kultūru metodes. Šāda pieeja ļaus apdraudētos augus audzēt bioloģiskajā lauksaimniecībā.

 


Kamēr daudzu savvaļas augu populācijas samazinās, pieprasījums pēc to izejvielām  farmācijas, kosmētikas un pārtikas nozarēs palielinās.  Apdraudētu augu sugu kultivēšana komerciālās lauksaimniecības vajadzībām ļautu samazināt pieprasījuma radīto spiedienu uz savvaļas populācijām, tādējādi nodrošinot arī kvalitatīvu izejvielu piegādi pārstrādes rūpniecībai pietiekamā daudzumā. VRI pētnieki izstrādā efektīvas un ekonomiski pamatotas metodes liela apjoma savvaļas augu stādu pavairošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Pētījumam izvēlētas trīs savvaļā apdraudētas sugas, kurām ir augsts tirgus potenciāls – Sibīrijas žeņšeņs (Eleutherococcus senticosus Maxim.), parastā īve (Taxus baccata L.) un Jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.).



Augu audu kultūru pavairošana ir biotehnoloģijas metode, ar kuras palīdzību iespējams pavairot augus, tos audzējot mēģenēs. Metodes pirmais solis ir auga sēklu diedzēšana līdz baltā dīgļa stadijai un stādu iegūšana. Šo procesu skaidro Vides risinājumu institūta vadošā pētniece Dr. Ieva Mežaka:“esam uzsākuši sēklu diedzēšanas izmēģinājumus, kuros mēs testējam dažādus sēklu apstrādes veidus, piemēram, sēklu apstrādi zemā temperatūrā. Sēklām, lai tās sadīgtu, ir nepieciešams aukstuma periods, ko savvaļā tās piedzīvo ziemā. Klimata kamerās mēs eksperimentējam ar to, cik ilgi un kādas temperatūras nepieciešamas, lai sēklas spētu izdīgt līdz baltā dīgļa stadijai. Ievadīšanai augu audu kultūrās izmantojam ne tikai no sēklu diedzēšanas iegūtos stādus, bet arī vasas daļas (augu daļas), piemēram, Sibīrijas žeņšeņa pumpurus.”



Reizē ar sēklu diedzēšanu VRI zinātnieki uzsākuši nākamo pētījuma soli – mikropavairošanu. Tā ir metode, ar kuru jaunus stādus iegūst apsakņojot sadalīta auga daļas. Par šī procesa gaitu stāsta Dr. Ieva Mežaka: “no iediedzētajām sēklām iegūstam stādus, tos mēs griežam gabalos un barotnēs apsakņojot audzējam jaunus augus. Šo darbību atkārtojot, katru izaudzēto augu atkal varam sagriezt gabalos un ataudzēt jaunus stādus.”

Mikropavairošanas metodes izstrāde ietver arī pavairošanas efektivitātes izmēģinājumus, lai saprastu, cik jaunus stādus var iegūt no viena dzinuma. Pētnieki arīdzan meklē piemērotāko barotņu sastāvu, lai veicinātu iegūto augu daļu apsakņošanos.

Turpmākajos pētniecības periodos VRI pētnieki attīstīs sēklu diedzēšanas un mikropavairošanas izmēģinājumus. Pēdējais, bet ne mazāk būtiskais pētījuma solis būs audu kultūrās pavairoto augu pielāgošanu audzēšanai lauka apstākļos. “Mēģenēs pavairotiem augiem ir nenobriedusis auga ārējais aizsargslānis, tāpēc šiem augiem pēc izstādīšanas uz lauka ir augsts izžūšanas risks. Ideālie apstākļi šādiem augiem ir telpa ar ļoti augstu mitruma līmeni – 100%. Pielāgošanas procesā mēs pamazām samazinām mitruma līmeni telpā, tādējādi ļaujot augam pielāgoties, lai tie būtu gatavi izstādīšanai uz lauka,” nākamos pētījuma soļus skaidro Dr. Ieva Mežaka.

Pētījums tiek veikts projekta “Audu kultūru pielietojuma izpēte apdraudēto ārstniecības augu sugu komerciālai pavairošanai” (Nr. 1.1.1.1/19/A/083) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0

SIA “Field and Forest” ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas specializējas ārstniecības augu apstrādē un pārstrādē. Aicinām uzņēmumam pievienoties augstas klases T1 un T2 kategorijas lauksaimniecības traktortehnikas un universālās pašgājējtehnikas operatoru.



DARBA VIETA

Izstādes iela 2, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu novads, LV-4126.

PRASĪBAS KANDIDĀTAM

  • Pieredze darbā ar lauksaimniecības traktortehniku;
  • Remontspējīgam;
  • Augsta atbildības sajūta;
  • Spēja strādāt patstāvīgi komandā;
  • Vēlme mācīties un attīstīties;
  • Atbildības sajūta, precizitāte, komunikabilitāte;
  • Traktortehnikas vadītāja apliecība ar T1 un T2 kategoriju;
  • B kategorijas autovadītāja apliecība;
  • Spēja ātri reaģēt un risināt nestandarta situācijas.

MĒS PIEDĀVĀJAM:

  • Darbu stabilā, augošā uzņēmumā un vadības atbalstu darba procesā;
  • Teicamus darba apstākļus;
  • Veselības apdrošināšanu;
  • Stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu;
  • Darba atalgojums no 1350-2000 € pirms nodokļu nomaksas.

 

Vairāk par uzņēmumu:  www.fieldandforest.lv


Lūdzam CV un pieteikuma vēstuli sūtīt uz e-pastu info@fieldandforest.lv līdz 2021.gada 4.aprīlim. Jautājumu gadījumā zvanīt +371 29188345 (Ivars).

0

SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki izstrādā jaunas metodes žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanai Latvijas klimata apstākļos.  Savukārt uzņēmums SIA “Bargi” šos augus izmantos jaunu tējas maisījumu izstrādei.

Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku. Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē ir žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). SIA “Field and Forest” pētnieki ir pārliecināti, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai. Aizvadītas jau trīs izpētes sezonas, kurās pētnieki meklēja piemērotākās tehnoloģijas žeņšeņa un zirdzenes komerciālai audzēšanai.

Ar pētījuma gaitu un jaunākajiem secinājumiem iepazīstināja SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga.



VRI: Iepriekšējā pētniecības periodā (2020. jūlijs – 2021. janvāris) turpinājāt abu augu audzēšanas metožu izstrādi izmēģinājumu laukos Priekuļu novadā. Kāpēc šāds pētījums ir nepieciešams?

Dr. Arta Kronberga (A.K.): Žeņšeņs un Ķīnas zirdzene ir vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē un to dabiskais izplatības areāls ir Ķīnā un Japānā. Mēs esam pārliecināti, ka abus augus ir iespējams audzēt arī Latvijas klimata apstākļos, bet ir nepieciešams atrast piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, pielāgojot sēklu diedzēšanas, stādu stādīšanas, apgaismojuma un ēnojuma, kā arī augsnes apstrādes metodes.

“Mēs mācāmies, kā pareizi izdarīt katru šo sugu audzēšanas soli, ierīkojot daudz nelielus izmēģinājumus. Ja kaut kas neizdodas, mēs meklējam jaunus risinājumus, ierīkojot jaunus izmēģinājumus. Citādāk nav iespējams iegūt zināšanas par to, kā šie augi audzējami.”

VRI: Vai, audzējot ārstniecības augus Latvijā nevis to dabiskajā izplatības areālā (Ķīnā, Japānā), tie nezaudē savu bioloģisko vērtību?

A.K.: Ārstniecības augu komerciālai izmantošanai farmācijas un kosmētikas nozarēs ir noteikti kvalitātes standarti – augu ķīmiskajam sastāvam jābūt atbilstošam Eiropas un Ķīnas farmakopejas prasībām. Farmakopeja ir īpašs oficiālo farmaceitisko noteikumu krājums. 2020. gada noslēgumā VRI pētnieki laboratorijā veica ķīmiskā sastāva analīzes izmēģinājumos audzētajiem paraugiem, lai noskaidrotu, vai mūsu audzētie augi satur nepieciešamo aktīvo vielu sastāvu. Secinājām, ka aktīvo vielu sastāva rādītāji ir augsti, pat krietni augstāki nekā paraugiem, kurus šī pētījuma laikā ieguvām no Ķīnas. Abi pētījuma augi ir daudzgadīgi (Ķīnas zirdzene ir gatava novākšanai pēc diviem gadiem, žeņšeņs vismaz 4 – 5 gadiem), tāpēc sakņu novākšana plānota 2021. gada rudenī. Tad arī plānotas ķīmiskā sastāva analīzes, kas sniegs plašāku ieskatu, vai abu augu ķīmiskais sastāvs atbilst Eiropas un Ķīnas farmakopejas prasībām.



VRI: Vai izstrādātā audzēšanas tehnoloģija Ķīnas zirdzenei un Žeņšeņam būs vienāda?

A.K.: Ķīnas zirdzene un žeņšeņs ir dažādu dzimtu augi, tāpēc to audzēšanas tehnoloģijas noteikti būs atšķirīgas. Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas izstrādes procesā mūsu lielākais izaicinājums ir sēklu dīgšana. Diedzēšanai nepieciešami specifiski apstākļi, kurus šobrīd cenšamies simulēt, lai šī auga sēklām izdotos sadiedzēt ātrāk. Savukārt ženšeņa audzēšanas tehnoloģijas izstrādē jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, piemērotākie ēnojuma un augsnes apstrādes risinājumi.



VRI: Kā turpinājušies Ķīnas zirdzenes audzēšanas izmēģinājumi?

A.K.: Ķīnas zirdzenes audzēšanas lielākais izaicinājums ir sēklu dīgšana, tāpēc mums izdevies ierīkot salīdzinoši nelielus lauka izmēģinājumus. Pētījumam sēklas saņēmām no Ķīnas un Japānas. Ņemot vērā, ka šis augs nācis no eksotiskākām valstīm, sēklām ir citas dīgšanas prasības, jo tās pielāgojušās to valstu klimatam un apstākļiem. Audzēšanas tehnoloģiju izstrādes procesā klimata kamerās cenšamies simulēt dažādus apstākļus, lai atrastu diedzēšanai piemērotākos.

Esam secinājuši, ka lēnā dīgšana ir teju vienīgais sarežģījums Ķīnas zirdzenes audzēšanā. Pēc tam, kad izdodas šo augu izdiedzēt, tas izmēģinājuma laukos aug lieliski. Iespējams, ka sēklas, kuras iegūsim no mūsu izaudzētajiem augiem, jau vienkāršāk izdosies pielāgot diedzēšanai.




VRI: Kā turpinājušies ženšeņa audzēšanas izmēģinājumi?

A.K.: Pastiprinātu uzmanību pievērsām tam, kā žeņšeņa attīstību ietekmē dažāda gaismas intensitāte, meteoroloģiskie apstākļi un augsnes īpatnības. Žeņšeņam nepieciešami tikai 10% – 15% no dienas gaismas, tāpēc vērtējām dažādus noēnojumu veidus – gan dabisko (meža ekosistēmā), gan mākslīgo (mākslīgā ēnojuma nojumes). Meža ekosistēma nodrošina dabisku ēnojumu, jo saules gaismas caurlaidību aizkavē koku lapotnes. Mākslīgā ēnojuma izmēģinājumus veicām žeņšeņu audzējot uz lauka un virs tā veidojot speciālas nojumes. Sākotnēji izmēģinājām melnas plēves ēnojuma nojumes, bet secinājām, ka tās nav veiksmīgākais risinājums. Kaut arī tās ir resursu ziņā izdevīgākas, jo ir vieglāk uzstādāmas un materiāli ir lētāki, tās nespēj nodrošināt nepieciešamo gaisa caurlaidību, un veidojas siltumnīcas efekts, kas šiem augiem nav piemērots. Pirms 2020. gada veģetācijas sezonas sākšanās, mēs plēves nojumes aizstājām ar koka nojumēm, kas nodrošina labāku mikroklimatu zem tās.




 

VRI: Kura ēnojuma metode izrādījusies veiksmīgāka – dabiskā meža ekosistēma vai mākslīgā ēnojuma nojumes?

A.K.: Katrai ēnojuma metodei ir savas priekšrocības un trūkumi. Visu pētījuma laiku (sākot ar 2019. gada veģetācijas sezonu) mēs abos izmēģinājumos veicam gaismas intensitātes mērījumus. Katrā no ekosistēmām gaismas intensitātes radītāji atšķiras, tā būtiski ietekmējot augšanas apstākļus. Galīgos secinājumus varēsim izdarīt tikai tad, kad būsim ieguvuši gaismas intensitātes rādītāju datus par visām trim izmēģinājumu sezonām un varēsim tos salīdzināt ar augu attīstības rādītājiem.

Meža ekosistēmā žeņšeņs aug labi, koki nodrošina dabisko ēnojumu un ventilāciju. Tajā pašā laikā ēnojums ir mainīgāks un nekontrolējams, jo tas atkarīgs no saules leņķa un citiem faktoriem. Meža ekosistēmā ir ļoti grūti kontrolēt mitruma līmeni. Vasarā, iestājoties sausam laikam, koku lapotnes aizkavē nokrišņus, tādējādi nenodrošinot žeņšeņam nepieciešamo mitruma līmeni.

Mākslīgā ēnojuma nojumēm ir vairākas priekšrocības – veidojas stabils mikroklimats un laba gaisa aprite. Koka nojumes mīnuss ir sarežģītā noņemšana. Ziemas periodā šo nojumi vajadzētu noņemt, jo augiem ir nepieciešama sniega sega, kas nodrošina stabilu augsnes temperatūru un labus ziemošanas apstākļus. Nojume aizkavē sniega segas veidošanos, jo tas sakrājas uz nojumes jumta, nevis uz augsnes virskārtas. Tā kā nojumes noņemšana nav tik vienkārša, mēs izmēģinām dažādus augsnes seguma veidus – salmus, skuju koku zarus, agro plēvi, kas ļauj augiem saglabāt stabilus ziemošanas apstākļus.

2020. gada sezonā vairāki žeņšeņa augi uzziedēja un saražoja ogas, kuras novācām, lai iegūtu jaunas sēklas. Ogas saražoja tikai tie žeņšeņa augi, kuri aug izmēģinājumos zem mākslīgā ēnojuma nojumēm. Pētnieki vērtēs, kādi faktori visbūtiskāk ietekmē žeņšeņa audzēšanu mākslīgajā noēnojumā un meža ekosistēmā.

 


VRI: Minējāt, ka veicāt arī augsnes apstrādes izmēģinājumus. Kā notiek augsnes uzlabošana lauka izmēģinājumos un vai tā nepieciešama gan Ķīnas zirdzenes, gan žeņšeņa izmēģinājumiem?

A.K.: Abiem augiem piemērotāka ir mīksta un irdena augsne, ko nodrošina organiskās vielas. Ķīnas zirdzenei augsnes apstrāde nav tik liels izaicinājums. Tas ir tikai divgadīgs augs, kuram pavisam vienkārši varam veikt irdināšanu starp rindām. Savukārt, žeņšeņu mēs 4 gadus audzējam lauka apstākļos. Augsne, kurā tas aug, laika gaitā sablīvējas, radot būtiskas auga attīstības problēmas. 2019. gadā uzsākām izmēģinājumus, kuros augsnei pievienojam dažādus irdinātājus, kas tai ļauj saglabāt tās porainību. 2021. gada vasaras izpētes sezonā varēsim novērtēt, kā šīs pievienotās sastāvdaļas nodrošina augsnes nesablīvēšanos. Augsnes uzlabošana nav nepieciešama žeņšeņa izmēģinājumiem meža ekosistēmā, jo organiskās vielas augsnē veidojas dabīgi – koku lapām nokrītot un sadaloties.

 

VRI: Cik tālu attīstījušies SIA “Bargi” produktu izmēģinājumi? Vai viņiem ir izdevies izstrādāt jau reālus pārtikas produktu prototipus – tējas maisījumus?

A.K.: Tējas maisījumu izstrādes process ir garš, jo svarīga ir ne tikai tējas garša, bet arī tās ārstnieciskā vērtība. Sākumā SIA “Bargi” eksperti meklē labākos tējas maisījumus, tai skaitā:

– izmēģina dažādas augu sugas un to attiecības dažādos maisījumos;

– meklē piemērotāko Ķīnas zirdzenes un žeņšeņa daļiņu izmēru tējai;

– meklē veiksmīgāko produkta iepakojuma veidu;

– veic tējas pagatavošanas receptes izstrādi, lai iegūtu augstāko aktīvo vielu koncentrāciju tējā.

Šobrīd jauno produktu izstrādē SIA “Bargi” izmanto no citiem piegādātājiem iegūtus žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes paraugus. 2021. gada rudenī plānots noslēgt audzēšanas izmēģinājumus Priekuļu novadā. Pēc izmēģinājumu lauku ražas ievākšanas tējas maisījumos SIA “Bargi” izmantos šajā pētījumā izaudzētos Ķīnas zirdzenes un žeņšeņa augus.

VRI: Kas plānots nākamajos pētniecības periodos, ņemot vērā, ka 2021. gada decembrī projekts noslēdzas?

A.K.: Turpināsim iesākto, jo tas ir ilggadīgs pētījums, un rudenī apkoposim rezultātus. Priekšā ir vēl viena veģetācijas sezona, pēc kuras noslēgsies abu ārstniecības augu audzēšanas izmēģinājumi. Rudenī ievāksim ražu, vērtēsim tās kvalitāti un apkoposim pētījuma rezultātus, lai varam izdarīt secinājumus. Galvenais uzdevums būs saprast, vai Latvijas apstākļos audzētiem augiem (Ķīnas zirdzenei un žeņšeņam) ķīmiskais sastāvs atbilst Eiropas un Ķīnas farmakopejas prasībām. Vērtēsim arī Ķīnas zirdzenes un žeņšeņa sakņu svaru, lai saprastu, cik lielas tās izaug Latvijas apstākļos un vai to audzēšanai ir ekonomisks pamatojums. Pievērsīsimies arī slimību un kukaiņu attīstības jautājumiem, jo augam, vairākus gadus augot vienā vietā, šis risks ir daudz augstāks nekā viengadīgiem augiem. Plānojam žeņšeņa audzēšanu turpināt arī pēc pētījuma noslēgšanās 2021. gada decembrī. Žeņšeņs ir daudzgadīgs augs, un plānojam turpināt šī auga izpēti, lai novērtētu, kā tas attīstās.

Inovatīvas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas tiek izstrādātas ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) 16.pasākuma Sadarbība 16.2. apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atbalstītā projekta “Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde” (Nr. 17-00-A01620-000008) ietvaros.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

SIA “Field and Forest” ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas specializējas ārstniecības augu apstrādē un pārstrādē. Aicinām uzņēmumam pievienoties AGRONOMU.


DARBA VIETA

Izstādes iela 2, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu novads, LV-4126.



DARBA PIENĀKUMI

  • Plānot un realizēt agrotehniskos pasākumus;

  • Meklēt jaunas tehnoloģijas lauksaimniecībā un ieviest tās praksē;

  • Pieteikt laukus EPS Lauku atbalsta dienestā.



PRASĪBAS KANDIDĀTAM

  • Pārzināt agrotehnikas procesus;

  • Izglītība – augstākā vai vidējā profesionālā;

  • Labas prasmes darbā ar datoru;

  • Augu aizsardzības līdzekļu iegādes un lietošanas apliecība;

  • Atbildības sajūta, precizitāte, komunikabilitāte;

  • Latviešu un angļu valodu zināšanas;

  • B kategorijas autovadītāja apliecība (BE kategorija tiks uzskatīta par priekšrocību).



MĒS PIEDĀVĀJAM

  • Darbu stabilā, augošā uzņēmumā un vadības atbalstu darba procesā;

  • Teicamus darba apstākļus;

  • Elastīgu darba grafiku, ko var apvienot ar mācībām;

  • Veselības apdrošināšanu;

  • Stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu;

  • Uz rezultātiem balstītu prēmiju sistēmu;

  • Darba atalgojums no 1200-1800 € pirms nodokļu nomaksas.

 

Vairāk par uzņēmumu:  www.fieldandforest.lv

 Lūdzam CV un pieteikuma vēstuli sūtīt uz e-pastu info@fieldandforest.lv līdz 2021.gada 1. aprīlim.
Jautājumu gadījumā zvanīt +371 29188345 (Ivars).

0

Latvijā savvaļā augošajiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem piemīt augsts potenciāls audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tos iespējams izmantot kā vērtīgas medicīnas, kosmētikas un pārtikas izejvielas. Bioloģiskā saimniecība SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu pēta deviņu pavasara augu sugu potenciālu un kultivēšanas iespējas bioloģiskās lauksaimniecības apstākļos.

Par šī pētījuma galvenajiem varoņiem izvēlēti sekojoši augi – gaiļbiksīte (Primula veris), smaržīgā madara (Galium odoratum), parastā zalktene (Daphne mezereum), parastā māllēpe (Tussilago farfara), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), parastā kreimene (Convallaria majalis), efeju sētložņa (Glechoma hederacea), lielā strutene (Chelidonium majus) un raspodiņš (Alchemilla spp.).

Ar pētījuma gaitu un jaunākajiem secinājumiem iepazīstināja pētījuma zinātniskā vadītāja Dr. Arta Kronberga.



VRI: Kas paveikts 9 ārstniecības un aromātisko augu izpētē līdz šim?

Dr. Arta Kronberga (A.K.):Pētījuma sākumā, diskutējot ar uzņēmēju, izvēlējāmies 9 ārstniecības un aromātisko augu sugas , kurām ir augsts komercializācijas potenciāls. Projektā uzsākām pētījumus, lai saprastu, kuri no izvēlētajiem augiem ir piemēroti komerciālai audzēšanai. Augu atbilstību komerciālajai kultivēšanai nosaka dažādi faktori – ķīmiskā sastāva kvalitāte, agronomiskie radītāji (vai un kā katra suga pielāgojas audzēšanas apstākļiem), ekonomiskais ieguvums (vai ir ekonomiski izdevīgi katru no augiem audzēt komerciālajā lauksaimniecībā). Pētījums tuvojas noslēgumam, 2021. gada pavasarī plānojam veikt ražas novākšanu, pēc kuras varēsim izdarīt secinājumus – kuras no izvēlētajām sugām ir audzējamas komerciālajā lauksaimniecībā. Jau tagad varam secināt, ka rezultāti par katru sugu būs ļoti atšķirīgi.


 

 

VRI: Kā projekta partneriem Latvijas Organiskās sintēzes institūtam (OSI) veicies ar ārstniecības un aromātisko augu ķīmiskajām analīzēm?

A.K.: Šajā pētījumā OSI pētnieki ķīmiskās analīzes veikuši vairākkārt:

– Pirmās analīzes pētnieki veica 2019. gadā savvaļā ievāktajiem ārstniecības un aromātisko augu paraugiem;

– 2019. gada vasarā pētnieki veica analīzes pirmajos audzēšanas izmēģinājumos iegūtajiem dažu sugu paraugiem, piemēram, efeju sētložņai;

– 2020. gadā audzēšanas izmēģinājumi Priekuļu novadā turpinājās un OSI pētnieki analizēja ķīmisko sastāvu šajā veģetācijas sezonā iegūtajiem paraugiem. Ķīmiskā sastāva analīzes veiktas visām pētījumā apskatītajām augu sugām, kā arī vienas sugas dažādiem paraugiem, kas audzēti, izmantojot dažādas audzēšanas metodes. Šāda pieeja ļauj mums novērtēt, kā dažādi faktori, piemēram, šķirne, attālums starp augiem ietekmē augu attīstību un aktīvo vielu līmeni tajos.

VRI: Kādus secinājumus iespējams izdarīt pēc augu ķīmiskā sastāva analīzēm?

A.K.: OSI pētnieki šobrīd turpina darbu pie ķīmiskā sastāva analīžu veikšanas. Viņi tās veic divos etapos:

  • pirmais etaps – identificēt, kādas aktīvās vielas katrs konkrētais ārstniecības augs satur, noskaidrojot pilnu ķīmisko profilu;

  •  
  • otrais etaps – analizēt iegūto ķīmisko profilu, izmērāmos lielumos uzrādot un vērtējot aktīvo vielu daudzumu konkrētajā paraugā.

  •  

Jau šobrīd redzam, ka rezultāti katrai sugai atšķiras – ir augu sugas, kuru ķīmiskais sastāvs ir vienlīdz augsts tām populācijām, kas aug savvaļā un tām, kas audzētas lauksaimniecības apstākļos. Ir arī sugas, kurām ķīmiskais sastāvs ļoti atšķiras starp savvaļā un izmēģinājumu laukos augušajām populācijām. Jāņem vērā, ka augu atbilstību komerciālajai kultivēšanai nosaka ne tikai tā ķīmiskā sastāva kvalitāte, bet arī agronomiskie radītāji un ekonomiskie aspekti, kurus mēs arī vērtējam izmēģinājumos.

OSI pētnieki veic ne tikai augu ķīmiskā sastāva analīzes. Šobrīd uzsākti arī ārstniecības augu ekstraktu ietekmes izmēģinājumi uz dzīvām šūnām, kā arī alkaloīdu līmeņa noteikšana augos.

VRI: Kā tiek veikti ārstniecības augu ekstraktu ietekmes izmēģinājumi uz šūnām?

A.K.: Iepriekšējā pētniecības periodā OSI pētnieki uzsākuši pirmos šāda veida izmēģinājumus. Augu ekstraktu ietekmes izmēģinājumos tiek veiktas tikai tām sugām, kuras pēc ķīmiskā sastāva analīžu veikšanas uzrādījušas interesantus ķīmiskos profilus.

Šajā procesā izmantojam VRI etnobotānikas pētījumos uzkrātās zināšanas par dažādu augu izmantošanu tautas medicīnā. Augu ekstraktu ietekmes izmēģinājumos cenšamies noskaidrot, vai ārstniecības augiem piedēvētās medicīniskās īpašības izrādīsies patiesas – vai minētais efekts būs novērojams iedarbībā uz šūnām.

Kā vienu no piemēriem varam minēt parasto zalkteni – tautas medicīnā tā izmantota zobu sāpju ārstēšanai. Pētījumā OSI zinātnieki vērtē to ietekmi uz dzīvām šūnām.

 

Nākamais uzdevums pavasarī būs kontrolētos apstākļos audzēto stādu pielāgošana augšanai lauka apstākļos. Augu audzējot mākslīgā klimata apstākļos, mēs tam nodrošinām nepieciešamās barības vielas, mitruma līmeni un atbilstošu temperatūru. Izstādot laukā, augi tiek pakļauti mainīgam klimatam, tāpēc vispirms tos nepieciešams adaptēt, pamazām pieradinot pie pārmaiņām.

VRI: Kāpēc nepieciešama alkaloīdu līmeņa noteikšana ārstniecības augos?

A.K.: Ārstniecības augi, kuru sastāvā atrodams augsts alkaloīdu līmenis ir cilvēkam indīgi. Eiropā ir noteikts limits, cik daudz alkaloīdu drīkst būt ārstniecības augu drogās (žāvēta ārstniecības auga izmantojamās daļas masa). Ja ārstniecības augu sastāvā alkaloīdu līmenis ir pārāk augsts, tad tos nav iespējams izmantot kosmētikas, pārtikas un farmācijas nozarēs. Savukārt tas nozīmē, ka šādu augu audzēšana komerciālajā lauksaimniecībā nav interesanta. Mēs meklējam genotipus, kuros ir zems alkaloīdu saturs.

 

VRI: Vai ziemas periodā veicat ieziemošanas darbus pavasara augu audzēšanas izmēģinājumos Priekuļu novadā?

A.K.: Lauka izmēģinājumos mēs audzējam Latvijā savvaļā ievāktus pavasara augus, kuri mūsu klimatam jau ir pielāgojušies, tāpēc speciāla ieziemošana nav nepieciešama. Pirms ziemas iestāšanās mūsu galvenais uzdevums bija veikt augu uzskaiti. Mēs uzskaitījām katru izmēģinājumu laukos augošo ārstniecības un aromātisko augu indivīdu, lai pēc ziemas būtu iespējams novērtēt, kā tie spējuši izdzīvot. Uzskaiti veicām rudenī, un to plānojam atkārtot pavasarī. Pagājušajā ziemas sezonā (2019. / 2020.) secinājām, ka lielu problēmu šiem augiem izdzīvot lauka apstākļos nav. Domāju, ka līdzīgus rezultātus varam sagaidīt arī šogad.

VRI: Kas plānots nākamajos pētniecības periodos?

A.K.: Šobrīd strādājam pie veģetācijas sezonas rezultātu apkopošanas un izmantoto pavasara augu audzēšanas metožu izvērtēšanas. Nākamajā pētniecības sezonā plānojam pievērsties 2021. gada veģetācijas sezonas plānošanai, jo tā būs noslēdzošā. Šajā pavasarī pēdējo reizi veiksim eksperimentālo lauku ražas ievākšanu. Plānots, ka ražas ievākšana sāksies aprīlī vai maijā, kad uzziedēs pirmās sugas –zalktenes, māllēpes un silpurenes.

Pēc ražas ievākšanas pētījuma OSI pētnieki veiks pēdējās ķīmiskā sastāva analīzes visiem 9 ārstniecības un aromātiskajiem augu paraugiem. Pēc analīžu veikšanas varēsim novērtēt aktīvo vielu līmeni augos, izdarīt secinājumus un izstrādāt zināšanās balstītas audzēšanas metodes komerciālai augu kultivēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.

 

Pavasara augu izpēte norisinās projekta “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Tas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.

Vairāk par projektu šeit.

0

SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem 2020. gada vasarā uzsāka pētījumu apdraudētu ārstniecības un aromātisko augu pavairošanai, izmantojot audu kultūru metodes. Šāda pieeja ļaus apdraudētos augus audzēt bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Vienlaikus ar farmācijas, kosmētikas un pārtikas nozaru pieprasījuma pieaugumu pēc ārstniecības un aromātiskajiem augiem daudzu augu savvaļas populācijas samazinās. Apdraudētu sugu kultivēšana komerciālās lauksaimniecības vajadzībām ļaus samazināt spiedienu uz savvaļas populācijām, kā arī nodrošināt kvalitatīvu izejvielu piegādi pārstrādes rūpniecībai pietiekamā daudzumā.

Pētījumam izvēlētas trīs savvaļā apdraudētas sugas, kurām ir augsts tirgus potenciāls – Sibīrijas žeņšeņs (Eleutherococcus senticosus Maxim.), parastā īve (Taxus baccata L.) un Jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.). VRI pētnieki trīs gadu laikā izstrādās efektīvas un ekonomiski pamatotas metodes liela apjoma stādu pavairošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Ar pētījuma gaitu un nozīmību iepazīstināja VRI vadošā pētniece Dr. Ieva Mežaka.

VRI: Kāpēc šāds pētījums ir nepieciešams?

Dr. Ieva Mežaka (I.M.): Šobrīd pasaulē 90 % ārstniecības augus ievāc savvaļā un tikai 10 % kultivē lauksaimniecībā. Savvaļā tos ievākt paliek arvien grūtāk, jo samazinās dabiskās dzīvotnes. Tādējādi uz jau esošajām populācijām tiek izdarīts arvien lielāks spiediens, augus apdraudot un šo vērtīgo resursu pakāpeniski izsmeļot. Tajā pašā laikā cilvēku daudzums pasaulē arvien pieaug, un arī pieprasījums pēc ārstniecības augiem palielinās. Šajā pētījumā mēs cenšamies meklēt veidus, kā audzēt ārstniecības un aromātiskos augus efektīvāk – kultivējot bioloģiskajā lauksaimniecībā. Vēl viens nozīmīgs uzdevums šajā pētījumā ir meklēt risinājumus, kā panākt pēc iespējas lielāku ražu un augstāku aktīvo vielu koncentrāciju augos.



 

VRI: Kāpēc izvēlējāties tieši šīs trīs ārstniecības un aromātisko augu sugas – Sibīrijas žeņšeņu, parasto īvi un Jūrmalas zilpodzi?

I.M.: Galvenokārt tāpēc, ka tām ir augsts pieprasījums tirgū, un to savvaļas populācijas ir apdraudētas. Šajā pētījumā mēs centīsimies izstrādāt tehnoloģijas šo augu pavairošanai komerciālajā lauksaimniecībā, lai spiediens uz savvaļas populācijām samazinātos. Vēl viens svarīgs faktors tieši šo sugu izvēlē bija, visu trīs augu vienojošā rakstura iezīme – grūtā augu pavairošana lēnās dīgšanas, nelielā sēklu daudzuma un lēnās spraudeņu apsakņošanās dēļ.

VRI: Minējāt, ka šiem trim augiem ir augsts tirgus potenciāls. Kam iespējams izmantot aktīvās vielas, kas atrodamas šajos augos?

I.M.: 60% no pasaulē pieejamajiem medikamentiem izstrādāti no ārstniecības augos atrodamajām aktīvajām vielām. Sibīrijas žeņšeņa, parastās īves un Jūrmalas zilpodzes sastāvā atrodamas dažādas aktīvās vielas ar reālu pielietojumu medicīnā, kosmētikā un pārtikā. Piemēram, parastās īves aktīvās vielas plaši pielieto pretvēža medikamentu izstrādē. Sibīrijas žeņšeņam piemīt stimulējošas un tonizējošas īpašības. Savukārt Jūrmalas zilpodzi izmanto aknu slimību ārstēšanas preparātos.

VRI: Kas ir in vitro jeb augu audu kultūru pavairošanas metode?

I.M.: Tā ir biotehnoloģijas metode ar kuras palīdzību iespējams pavairot augus, tos audzējot mēģenēs, bet jāņem vērā, ka šie augi nekādā veidā netiek modificēti. Metode iedalāma vairākos soļos:

Pirmais solis – Sākam ar auga sēklu diedzēšanu līdz baltā dīgļa stadijai un stādu iegūšanu.

Otrais solis – mikropavairošana. Stādu griežam gabalos, ataudzējam jaunus stādus, kurus atkal varam sagriezt gabalos un ataudzēt jaunus stādus.

Trešais solis – iegūto stādu apsakņošanās.

Visi šie procesi notiek kontrolētos un sterilos apstākļos, katram posmam piemeklējam atbilstošas barotnes. Meklēsim un izmēģināsim veiksmīgākās vielu proporcijas barotnēs, kas palīdz augt pētījumā apskatītajiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem. Piemēram, pievienojot dažādus vielu maisījumus ar augam nepieciešamajiem mikroelementiem, makroelementiem, vitamīniem un augu hormoniem. Piemērotu barotņu piemeklēšana katram no augiem ir ļoti nozīmīga, jo tās nodrošina auga augšanu un dzinumu attīstību.

Ceturtais soli  – laboratorijas apstākļos audzēto augu adaptēšana dabiskajiem apstākļiem. Pavairojot un audzējot augu mēģenē, mēs tam nodrošinām visus augšanai nepieciešamos apstākļus – barošanās vielas, mitrumu un piemērotu temperatūru, tāpēc tie ir salīdzinoši trausli pret ārējās ietekmes faktoriem. Adaptācijas periods ir nepieciešams, lai tas pielāgotos dzīvei lauka apstākļos.


 

VRI: Kāpēc šiem augiem ir nepieciešama tieši audu kultūru pavairošana? Kāpēc nav piemērotas citas, vienkāršākas metodes?

I.M.: Visi trīs šajā pētījumā apskatītie augi parastos pavairošanas apstākļos ar sēklām dīgst lēni un nevienmērīgi. Sibīrijas žeņšeņa sēklas var dīgt pat 18 mēnešus, un tām ir nepieciešama stratifikācija – kontrolētos apstākļos simulēts vides iedarbību kopums, kas paātrina sēklas dīgšanu. Piemēram, sēklas apstrādājot ar aukstumu, mēs simulējam periodu, kuru tā dabiskos apstākļos piedzīvo ziemā. Augu audu kultūru pavairošanas metode mums sniedz iespēju tos pavairot, apejot ilgo sēklu diedzēšanas procesu. Mēs sēklas diedzējam vienu reizi pētījuma sākumā un tālāk strādājam ar stādiem un to mikropavairošanu. Tādējādi augu pavairošana notiek daudz ātrāk. Šāda metode ir labāk piemērota komerciālajai lauksaimniecībai. Vēl viens svarīgs faktors šīs metodes izvēlē ir iespēja pavairot tieši tos augus, kuriem ir lielāks aktīvo vielu daudzums.

 

VRI: Vai pētījumā pavairosiet arī Latvijā ievākto augu sugu populācijas?

I.M.: Latvijas savvaļā atrodamas Jūrmalas zilpodzes un parastās īves populācijas. Savukārt Sibīrijas ženšeņa dabiskā izplatība ir Krievijā un Ķīnā. Ķīnas žeņšeņu jau vairākus gadu desmitus privāti audzētāji audzē arī Latvijā. Pētījumā ievācām paraugus gan Latvijā, gan citās šo augu dabiskajās izplatības teritorijās. Šāda pieeja mums ļaus izvērtēt dažādu populāciju ķīmiskos sastāvus un to atšķirības. Paraugu ievākšanas kampaņās ievācām gan augu daļas (lapas, zarus, saknes), gan sēklas.

Pētījumu uzsākām 2020. gada vasarā. Līdz šim jau esam īstenojuši paraugu ievākšanas kampaņas. Tā kā Latvijā tie ir aizsargājami augi, paraugu ievākšanai nokārtojām speciālu Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtu atļauju. Esam ievākuši Latvijas savvaļā atrodamo Jūrmalas zilpodžu populācijas un privāto audzētāju paraugus visiem trim pētījumā apskatītajiem augiem. Devāmies augu paraugu ievākšanas ekspedīcijās arīdzan uz Sāremā un Kihnu salām Igaunijā. Arī šīm ekspedīcijām ieguvām speciālu atļauju.

Bijām paredzējuši doties paraugu ievākšanas ekspedīcijās uz citiem to dabiskajiem izplatības areāliem, bet šos plānus izjauca COVID-19 pandēmija. Mums nācās pielāgoties pašreizējai situācijai, tāpēc pirmos pētījuma mēnešus veltījām tam, lai noskaidrotu, kādi materiāli ir pieejami citur pasaulē. Sēklu apmaiņas programmās esam ieguvuši vairākus paraugus no citu valstu botānisko dārzu, universitāšu un privāto audzētāju kolekcijām.

 

VRI: Ko plānojat darīt nākamajos pētniecības periodos?

I.M.: Paraugu ievākšana ir noslēgusies, un esam uzsākuši darbu pie sēklu stratifikācijas un augu audu kultūru ievades izmēģinājumiem. Paralēli šīm aktivitātēm apkopojam literatūrā pieejamo informāciju par ķīmisko analīžu veikšanu Sibīrijas žeņšeņam, parastajai īvei un Jūrmalas zilpodzei. Izstrādājam metodiku un sagatavojam ekstraktus, lai varam veikt ķīmiskās analīzes, kas mums ļaus noskaidrot, kādas aktīvās vielas satur katra suga un katras sugas atšķirīgās populācijas. Tad, kad būsim noskaidrojuši, kurai populācijai piemīt vērtīgākais ķīmiskais sastāvs, turpināsim pavairot tieši šīs populācijas kultūras.

Pētījums tiek veikts projekta “Audu kultūru pielietojuma izpēte apdraudēto ārstniecības augu sugu komerciālai pavairošanai” (Nr. 1.1.1.1/19/A/083) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0

SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Alternative Plants” pētniekiem 2020. gada vasarā uzsāka pētījumu, kurā, izmantojot ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas balkusproduktus, izstrādās augstas pievienotās vērtības izejvielas to potenciālai izmantošanai kosmētikas ražošanā.

Nepilna gadsimta laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir gandrīz četrkāršojies. Vienlaikus ir pieaudzis arī pieprasījums pēc dabiskas izcelsmes izejvielām augstas kvalitātes farmācijas, kosmētikas un pārtikas produktu ražošanai. Pielietojot līdz šim neizmantotos ārstniecības augu audzēšanas un rūpniecības blakusproduktus, Eiropas vadošās nozares  varētu attīstīt ilgtspējīgākus ražošanas risinājumus un apmierināt pasaulē pieaugošo pieprasījumu.

Pētījumā izvēlēti Ārstniecības kumelītes (Matricaria) pārstrādes un Ruiša pūķgalves (Dracocephalum), ērkšķogas (Ribes) un kadiķa (Juniperus) audu kultūru kultivēšanas  blakusprodukti. Tiem pētnieki saskatījuši augstu potenciālu jaunu pievienotās vērtības produktu izstrādē.


Ar pētījuma gaitu un nozīmību iepazīstināja VRI vadošā pētniece Dr. Ilva Nakurte.




VRI: Kāpēc šāds pētījums ir nepieciešams?

Dr. Ilva Nakurte (I.N.): Lielākā daļa no lauksaimniecības, pārtikas, dzērienu, kosmētikas un ķīmiskās rūpniecības nozaru blakusproduktiem netiek pilnvērtīgi izmantoti vai pārstrādāti. Lielākoties, tie nonāk atkritumu poligonos, tādējādi radot nopietnas vides, ekonomiskās un sociālās problēmas. Šobrīd blakusprodukti tiek uzskatīti par atkritumiem, lai gan tos iespējams izmantot jaunu pievienotās vērtības produktu izstrādē. Šāda pieeja ļautu atklāt jaunas tirgus nišas, sekmēt Eiropas Savienības ekonomisko situāciju un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Lai to sasniegtu, ir nepieciešama domāšanas veida un uzņēmējdarbības pieeju maiņa uz inovācijās un zinātnē balstītām pieejām blakusproduktu izmantošanā.

Ārstniecības augi ir vērtīgs dabas resurss, kas satur dažādas klases fitoķīmiskos savienojumus ievērojamās to koncentrācijās. Šīs aktīvās vielas plaši pielieto farmācijas, kosmētikas un pārtikas nozaru produktu izstrādē. Daudzas no tām iespējams iegūt arī sintēzes ceļā, tomēr arvien vairāk pieaug pieprasījums tieši pēc dabiskas izcelsmes resursiem. Šajā pētījumā mēs, izmantojot dažādu nozaru rūpniecības blakusproduktus jeb  atkritumus, iegūsim bioloģiski aktīvās vielas ar augstu pievienoto vērtību.

Pētījumā izmantotās trīs augu šūnu kultūras. Attēls: SIA Alternative Plants.

VRI: Kas ir tas vērtīgais, ko esat saskatījuši šajos ārstniecības augu pārstrādes un audu kultūru kultivēšanas blakusproduktos?

I.N.: Cilvēkiem, dzirdot vārdu atkritumi, pirmā asociācija pilnīgi dabiski ir sadzīves atkritumi. Ar šī pētījuma palīdzību, mēs vērsīsim sabiedrības uzmanību uz divu veidu ražošanas procesu pārpalikumiem:

– bioloģiski sertificētas saimniecības SIA “Field and Forest” ārstniecības kumelīšu ēterisko eļļu ražošanas procesu pārpalikumiem;


 

– SIA “Alternative Plants” ārstniecības augu audu kultūru kultivēšanas (in vitro) blakusproduktiem, kas paliek pāri pēc dabīgo aktīvo sastāvdaļu ražošanas kosmētikas nozarei.


Jau pirms pētījuma uzsākšanas skaidri zinājām, ka arī šie ražošanas procesu blakusprodukti satur augstu dažādu aktīvo vielu koncentrāciju. Šajā pētījumā kopā ar partneriem izstrādāsim efektīvas biorafinēšanas tehnoloģijas, kas ļaus iegūt aktīvās vielas, tās rakturot un tālāk izmantot dažādu vērtīgu produktu prototipu izstrādē. Šajā pētījumā esam paredzējuši prototipus izstrādāt tieši kosmētikas industrijas produktiem.

VRI: Kas ir biorafinēšana un kā ar tās palīdzību iespējams ekstrahēt aktīvās vielas no ārstniecības augu pārstrādes blakusproduktiem?

I.N.: Biorafinēšana ir optimizēta jebkāda veida biomasas pārstrāde jaunu izejvielu ieguvei. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu projektā izvēlētie biomasas materiāli satur bioloģiski aktīvos savienojumos. Tāpēc galvenais mūsu pētījumā izmantojamo biorafinēšanas procesu uzdevums ir saprast, kādas un cik daudz aktīvās vielas tie satur un kā tos visefektīvāk ekstrahēt. Biorafinēšanas metodes procesi, kurus īstenosim šajā pētījumā, iedalāmi trijos posmos:

Pirmais posms. Piemērotākās bioloģiski aktīvo savienojumu ekstrahēšanas metodes piemeklēšana, kas no katras blakusproduktu grupas ļautu iegūt augstāko aktīvo vielu koncentrāciju. Kā videi draudzīgāko un reizē arī aktīvo vielu ieguvei efektīvāko ekstrahēšanas metodi esam izvēlējušies superkritiskā šķidruma ekstrakciju.

Otrais posms. Atkritumu pārstrāde ir videi draudzīgs virziens, tāpēc mēs šajā pētījumā cenšamies piemeklēt videi draudzīgākos ekstrahēšanas reaģentus. Mums šķita nepiemēroti ekstrahēšanai izmantot spēcīgus ķīmiskos reaģentus, kuri ir kaitīgi gan apkārtējai videi, gan  cilvēka veselībai. Tas bija vēl viens no daudziem faktoriem, kāpēc izvēlējāmies superkritiskā šķidruma ekstrakcijas metodi. Ar šo metodi bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas procesā izmanto nevis spēcīgus ķīmiskos reaģentus, bet ogļskābo gāzi (CO2), kombinācijā ar etilspirtu un/vai ūdeni. Svarīgi katrai blakusproduktu grupai atrast šo triju reaģentu veiksmīgāko kombināciju, kas ļautu ekstrahēšanas procesā iegūt augstāko bioloģiski aktīvo vielu koncentrāciju.

Trešais posms. Polāro un nepolāro savienojumu frakcionēšana. Ar to saprotama – no blakusproduktiem ekstrahēto bioloģiski aktīvo vielu kopumu sadalīšana pa frakcijām. Ekstrahēšanas rezultātā iegūsim visu bioloģiski aktīvo vielu kopumu, un nav tādas unikālas metodes, kas spētu tās vienu no otras atdalīt vienā piegājienā. Superkritiskā šķidruma ekstrakcijas metode, mainot tās fizikālo procesu parametrus, ļauj mums šo kopumu sistemātiski sadalīt pa frakcijām, piemēram, ogļhidrātiem, olbaltumvielām, antioksidantiem, taukskābēm, gaistošiem savienojumiem utt. Frakcionēšanas izmantošana palīdz mums saprast, kādas aktīvo vielu grupas un cik lielos apmēros mums ir izdevies ekstrahēt. Tas savukārt ļaus nojaust, vai konkrētās vielu klases apjoms ir pietiekami liels, lai tās ekstrahēšanu varam uzskatīt par efektīvu un ekonomiski izdevīgu.

VRI: Kādi ir nākamie pētījumā paredzētie soļi, pēc ekstrahēšanas ceļā iegūto aktīvo vielu frakciju un to daudzuma noskaidrošanas?

I.N.: Kad būsim ieguvuši ekstraktus un tos sadalījuši pa frakcijām, nākamais nozīmīgais solis būs frakciju ķīmiskā sastāva raksturošana un izvērtējums. Šajā pētījuma stadijā VRI laboratorijā analizēsim iegūtās aktīvo vielu frakcijas un noteiksim, kādai vielu klasei tās pieder, piemēram, cukuriem, aminoskābēm, glikozīdiem, tannīniem, fenoliem savienojumiem, flavonoīdiem u.c.

Kad būsim noskaidrojuši vielu klases, sekos frakcijās esošo aktīvo savienojumu identifikācija un raksturošana, izmantojot mūsdienīgākās analītiskās iekārtas.

Veiksim arī mikroelementu sastāva novērtējums iegūtajām frakcijām, jo mūs interesē ne tikai aktīvās vielas, ko satur šie ārstniecības augu blakusprodukti, bet arī mikroelementi, kas mūsdienās ir ļoti aktuāla tēma. Esam pārliecināti, ka mikroelementus atradīsim ārstniecības kumelīšu ēterisko eļļu ieguves procesa blakusproduktos. Bet būs interesanti paskatīties, vai mikroelementi atrodami arī kontrolētos laboratorijas apstākļos audzēto ārstniecības augu audu kultūru kultivēšanas pārstrādes blakusproduktos.

VRI: Ko iesāksiet ar iegūtajām bioloģiski aktīvajām vielām un mikroelementiem?

I.N.: Tālāk sekos vērtīgāko aktīvo savienojumu noteikšana un diskusija ar visiem trim šajā pētījumā iesaistītajiem partneriem. Noteiksim, kuras aktīvās vielas ir ar reālu pielietojumu kosmētikas industrijas produktu izstrādē.

Mūs projekta partneriem SIA “Alternative Plants” ir plaša un ilgstoša pieredze sadarbībā ar dažādiem kosmētikas ražotājiem. Tāpēc, kad būsim izdarījuši secinājumus un izvēlējušies aktīvās vielas ar potenciālu to pielietojumu, tad SIA “Alternative Plants” veiks specifiskas analīzes uz ādas šūnām, lai noskaidrotu, vai šie savienojumi uzrāda cerētos efektus. Pēdējais solis, šajā pētījumā būs kosmētikas industrijai paredzēta produkta prototipa izstrāde.

VRI: Vai izstrādāto prototipu plānots arī realizēt kā gatavu produktu?

I.N.: Pētījumā neesam paredzējuši prototipu pārvērst reālā produktā. Prototips būs visu trīs pētījuma partneru intelektuālais īpašums. Mūsu pētniecība, protams, neapstāsies. Šāds pētījums, dabiskas izcelsmes blakusproduktu izmantošana un izveidotais prototips varētu būt interesants dabīgās kosmētikas ražotājiem, kā arī citām nozarēm.

VRI: Vai bioloģiski aktīvo vielu ekstrahēšana no ārstniecības augu pārstrādes blakusproduktiem ir inovatīva pētniecības pieeja?

I.N.: Protams, mēs neesam pirmie, kas ir iedomājušies, ka arī ārstniecības augu pārstrādes blakusproduktos atrodamas aktīvās vielas. Savukārt Latvijas līmenī mēs noteikti esam vieni no pirmajiem, kas ir pievērsušies liela apjoma ārstniecības augu ražošanas blakusproduktu atkārtotai pārstrādei un izmantošanai.

Zinātniskajā literatūrā ir pieejama informācija par līdzīgiem pētījumiem un pielietoto metožu pamatprincipiem, bet tie nekad nebūs aprakstīti niansēs. Šajā pētījumā mēs ekstrahēšanas metodes radīsim no jauna un pielāgosim katrai pētījumā apskatītajai blakusproduktu grupai.

VRI: Pētījumu uzsākāt 2020. gada jūlijā. Kuras aktivitātes jau esat īstenojuši šajā pētniecības periodā?

I.N.: Pētījuma pirmajos mēnešos testējām pirmo ūdens un etanola ekstraktu eksperimentālo iegūšanu no SIA “Alternative Plants” sešiem dažādiem liofilizētiem augu šūnu kultūru blakusproduktiem (un no SIA “Field and Forest” kumelīšu pārstrādes blakus produktiem – baltajām ziedlapiņām, putekšņlapām (pulvja) un destilācijas atkritumiem (attēlā). Esam uzsākuši superkritiskā šķidruma ekstrakcijas metodes reaģentu izmēģinājumus. Katrai pētījumā apskatītajai blakusproduktu grupai nepieciešams atrast pareizo ogļskābās gāzes, ūdens un etilspirta kombināciju, kā arī piemērotāko ekstrahēšanas temperatūru un ilgumu. Šos faktorus mēs cenšamies noskaidrot izmēģinājumos. Tie ir būtiski, lai mēs varētu iegūt labākos ekstrahēšanas rezultātus.

Veikta arī eksperimentāla nepolāro frakciju iegūšana no destilēšanas blakusproduktiem ar nepolāru sašķidrināto gāzi – florasola ekstrakcija. Gan nepolāro, gan polāro frakciju iegūšanai esam veikuši destilācijas laika ietekmes kvalitatīvu novērtējumu uz frakciju izdalīšanos no destilācijas blakus produktiem. Jau šobrīd varam secināt, ka mūsu projektā izvirzītā hipotēze izrādījusies patiesa, un līdz šim brīdim testētajos ražošanas pārpalikumos atrodamas augstas dažādu aktīvo vielu koncentrācijas.





VRI: Kādas aktivitātes esat paredzējuši veikt nākamajā pētniecības periodā (2021. gada janvāris – februāris)?

I.N.: Galvenokārt turpināsim ekstrahēšanas metodes pielāgošanu katrai blakusproduktu grupai. Turpināsim iegūto polāro un nepolāro savienojumu frakcionēšanu un šo frakciju raksturošanu. Tas ļaus saprast kādas aktīvās vielas satur katra frakcija un kurām no tām mums būtu interesanti veikt padziļinātāku izpēti.

Pētījums tiek veikts projekta “Biorafinēšanas pieeja bioloģiski aktīvu kosmētikas izejvielu ieguvei no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas blakusproduktiem” (Nr. 1.1.1.1/19/A/075) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0

2019.gada augustā Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums SIA “Field and Forest” un lielākais Igaunijas sadzīves ķīmijas ražošanas uzņēmums “Mayeri Industries” AS uzsāka kopīgu darbu pie jaunu šķidro mājsaimniecības tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrādes. To pamatā tiks izmantots augu valsts ūdens kā dabīgā smaržviela. Plānots, ka projekta rezultātā tiks radīti četru jaunu produktu prototipi – šķidrās ziepes, universālais līdzeklis, veļas mīkstinātājs un trauku mazgājamais līdzeklis.

Vākumā frakcionēšanas iekārta. Attēls: Vides risinājumu institūts.


Jauno produktu attīstībai partneri veic rūpniecisko pētījumu. Laika posmā no 2020.gada augusta līdz novembra beigām SIA “Field and Forest” iegādājās vakūma frakcionēšanas iekārtas un īstenoja vairākus augu ūdens destilācijas eksperimentus, lai iegūtu rafinētu izejmateriālu ar koncentrētāku aktīvu sastāvdaļu saturu. Eksperimentos tika izmantoti neapstrādāti kumelīšu, egļu, priežu un piparmētru ūdeņi. Destilācijas apstākļu optimizēšanai SIA “Field and Forest” speciālisti izstrādāja un testēja vairākas destilācijas metodes, īpašu uzmanību pievēršot gan destilācijas procesa kvalitātei, gan produktivitātei.


Minētajā laikā periodā  SIA “Field and Forest” pabeidza ECOCERT Cosmos un GACP vadlīniju sertifikācijas procedūras. ECOCERT Cosmos sertifikāts apliecina, ka uzņēmuma ražotie augu valsts ūdeņi ir 100% organiski. Savukārt, GACP vadlīnijas nosaka procedūras augu izejvielu kvalitātes un izsekojamības nodrošināšanai.

 

Jaunu šķidro tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrāde notiek Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros (projekta identifikācijas numurs EST-LAT 128, Herbal Waters).

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

Par uzņēmumiem

Mayeri Industries AS ir lielākais sadzīves ķīmijas produktu ražotājs Baltijas valstīs. Tas pārdod produktus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā un ir pārliecināts, ka mazgāšanas līdzekļus var ražot videi draudzīgi. Mayeri Industries AS ir lielākais produktu portfelis Eiropā, kuram piešķirts ES Ecolabel sertifikāts.

SIA “Field and Forest” ir sertificēts bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas darbojas kopš 2005.gada. Tas ražo un pārstrādā ārstniecības un aromātiskos augus, un ir viens no lielākajiem bioloģisko kumelīšu audzētājiem Austrumeiropā. Uzņēmuma pētniecības un attīstības aktivitātes ir saistītas ar augu ģenētiskās daudzveidības palielināšanu, tradicionālo zināšanu ievākšanu, jaunu audzēšanas tehnoloģiju attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību.

Vairāk par projektu šeit.

0