Your address will show here +12 34 56 78

2021. gada 31. maijā noslēdzās Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības  uzņēmuma SIA “Field and Forest” un lielākā Igaunijas sadzīves ķīmijas ražošanas uzņēmuma “Mayeri Industries” AS kopīgais projekts par jaunu šķidro mājsaimniecības tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrādi. Tā rezultātā radīti četri jaunu produktu prototipi un eksperimentālās partijas – šķidrās ziepes, universālais līdzeklis, veļas mīkstinātājs un trauku mazgājamais līdzeklis, kuru pamatā izmantots augu valsts ūdens kā dabīgā smaržviela. 

 


Ņemot vērā klimata pārmaiņu un zemes apsaimniekošanas prakšu ietekmi uz vides un dabas resursiem, kā arī cilvēku veselību un dzīves kvalitāti, sabiedrībā arvien pieaug pieprasījums pēc dabīgiem, vietējas izcelsmes produktiem. Jaunradītajos produktos izmantots SIA Field and Forest ražots augu ūdens, kas iegūts no  vietējiem augiem – kumelītes, piparmētras, priedes un egles.

 

 

 

Šis projekts ir nozīmīgs solis partneru sadarbības veidošanā un stiprināšanā, atnesot katrai no pusēm jaunas zināšanas, paplašinātu sadarbības tīklu, lielākas pārrobežu sadarbības spējas un dziļāku Igaunijas un Latvijas tirgus un uzņēmējdarbības kultūras izpratni.

 

 

Jaunu šķidro tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrāde notika Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros (projekta identifikācijas numurs EST-LAT 128, Herbal Waters).

 

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

 

Par uzņēmumiem

 

SIA “Field and Forest” ir sertificēts bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas darbojas kopš 2005.gada. Tas ražo un pārstrādā ārstniecības un aromātiskos augus, un ir viens no lielākajiem bioloģisko kumelīšu audzētājiem Austrumeiropā. Uzņēmuma pētniecības un attīstības aktivitātes ir saistītas ar augu ģenētiskās daudzveidības palielināšanu, tradicionālo zināšanu ievākšanu, jaunu audzēšanas tehnoloģiju attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību.

 

Mayeri Industries AS ir lielākais sadzīves ķīmijas produktu ražotājs Baltijas valstīs. Tas pārdod produktus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā un ir pārliecināts, ka mazgāšanas līdzekļus var ražot videi draudzīgi. Mayeri Industries AS ir lielākais produktu portfelis Eiropā, kuram piešķirts ES Ecolabel sertifikāts.

0

Ārstniecības kumelīšu (Matricaria recutita) ēterisko eļļu destilācijas procesā iegūstami vērtīgi blakusprodukti, kas tālāk izmantojami ādu aizsargājošas un atjaunojošas kosmētikas ražošanā. Tā secinājuši Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki.


Līdz šim uzskatīti par atkritumiem, kumelīšu destilācijas pārpalikumi izrādās bagātīgs aktīvo vielu avots. To pierāda Vides risinājumu institūta ķīmijas laboratorijas rezultāti. Institūta pētnieki analizējuši bioloģiski sertificētās saimniecības SIA “Field and Forest” ārstniecības kumelīšu ēterisko eļļu ražošanas procesu pārpalikumus. Laboratorijā apskatīti arī SIA “Alternative Plants” trīs ārstniecības augu (Ruiša pūķgalves (Dracocephalum), ērkšķogas (Ribes) un kadiķa (Juniperus)) blakusprodukti, kas paliek pāri pēc dabīgās kosmētikas sastāvdaļu ražošanas.

Vides risinājumu institūta vadošā pētniece un ķīmijas laboratorijas vadītāja Dr. Ilva Nakurte skaidro pirmos pētījuma rezultātus: “ir apstiprinājusies mūsu izvirzītā hipotēze. Ārstniecības kumelītes ēterisko eļļu destilācijas blakusproduktu ekstrakti ir vērtīgs bioloģiski aktīvo savienojumu ieguves avots. Tiem ir liels potenciāls ādu aizsargājošas un atjaunojošas kosmētikas izstrādē. Tajā pašā laikā šāda veida ekstraktu identificēšana zinātniskajā literatūrā līdz šim nav aprakstīta.”


2021. gada 20. maijā pirmos pētījuma rezultātus Dr. Ilva Nakurte prezentēja ikgadējā starptautiskajā konferencē “15th International Scientific Conference Vital Nature Sign 2021”. Vadošā pētniece konferences dalībniekus iepazīstināja ar Vides risinājumu institūta sasniegumiem ārstniecības kumelītes blakusproduktu izpētē.

 

 


Pētījums tiek veikts projekta “Biorafinēšanas pieeja bioloģiski aktīvu kosmētikas izejvielu ieguvei no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas blakusproduktiem” (Nr. 1.1.1.1/19/A/075) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

 

0

SIA “Field and Forest” ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas specializējas ārstniecības augu apstrādē un pārstrādē. Aicinām uzņēmumam pievienoties sezonas darbiniekus uz  lauku darbiem un darbam ārstniecības augu pārstrādes cehā Priekuļos.


DARBA VIETA

Izstādes iela 2, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu novads, LV-4126.


PRASĪBAS KANDIDĀTAM

  • Būt atbildīgam un lojālam pret darbu un darba vietu;

  • Strādāt intensīvi, kārtīgi darba vietā.


MĒS PIEDĀVĀJAM:

  • Darba atalgojums no 4,90€/stundā (pirms nodokļu nomaksas);

  • Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējs izmanto Lauku atbalsta dienestu (LAD).

 

Vairāk par uzņēmumu:  www.fieldandforest.lv

 Lūdzam CV sūtīt uz e-pastu info@fieldandforest.lv līdz 2021.gada 1.jūnijam

 Jautājumu gadījumā zvanīt +371 26612816 (Ance).

0

SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta pētnieki iepazīstina ar deviņiem Latvijas savvaļā augošiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem, kurus iespējams pielāgot audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Ar pieredzi šo augu izpētē Dr. Arta Kronberga bija aicināta dalīties tiešsaistes konferencē “Selekcijas un sēklaudzēšanas sektora inovācijas bioloģiskajām pārtikas sistēmām”.


Vides risinājumu institūta pētnieki sadarbībā ar bioloģisko saimniecību SIA “Field and Forest” un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu pēta deviņu savvaļas pavasara augu sugu potenciālu audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā – gaiļbiksīte (Primula veris), smaržīgā madara (Galium odoratum), parastā zalktene (Daphne mezereum), parastā māllēpe (Tussilago farfara), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), parastā kreimene (Convallaria majalis), efeju sētložņa (Glechoma hederacea), lielā strutene (Chelidonium majus) un raspodiņš (Alchemilla spp.).

“Latvijā savvaļā augošajiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem piemīt augsts potenciāls audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tos iespējams izmantot kā vērtīgu izejvielu medicīnas, kosmētikas un pārtikas produktu ražošanā. Tajā pašā laikā vairāk nekā 90% no izmantotajiem ārstniecības augiem šobrīd tiek ievākti savvaļā. Šo augu kultivēšana lauksaimniecības apstākļos ļautu nodrošināt augošo tirgus pieprasījumu, tādējādi samazinot spiedienu uz savvaļas populācijām,” stāsta pētījuma zinātniskā vadītāja Dr. Arta Kronberga.

Klikšķini ŠEIT un noskaties VRI pētnieku video prezentāciju “Selekcijas un sēklaudzēšanas sektora inovācijas bioloģiskajām pārtikas sistēmām” konferencē.



Zinātnieki pēta arī savvaļas ārstniecības un aromātisko augu ķīmisko sastāvu, un kā aktīvo vielu daudzumu ietekmē dažādi ārējie faktori, piemēram, vieta kur tie aug un klimata apstākļi. Kā stāsta Dr. Arta Kronberga, “plānojam, ka, izstrādājot kultivēšanas metodes, varēsim bioloģiskajā lauksaimniecībā audzēt šos augus ar stabilu aktīvo vielu daudzumu, kas, savukārt, ir ārkārtīgi būtiski medicīnas, kosmētikas un pārtikas produktu ražošanā.”

Pavasara augu izpēte norisinās projekta “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Tas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.

 

Vairāk par pētījuma gaitu un projektu iespējams uzzināt šeit.

0

Noslēgumam tuvojas Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības un ēterisko eļļu ražošanas uzņēmuma SIA “Field and Forest” un lielākā Igaunijas sadzīves ķīmijas ražošanas uzņēmuma “Mayeri Industries” AS kopīgais projekts par jaunu šķidro mājsaimniecības tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrādi. To pamatā tiks izmantots augu valsts ūdens kā dabīgā smaržviela. Projekta rezultātā ir radīti četru jaunu produktu prototipi – šķidrās ziepes, universālais līdzeklis, veļas mīkstinātājs un trauku mazgājamais līdzeklis.



Jauno produktu attīstībai partneri veica rūpniecisko pētījumu. Laika posmā no 2020.gada decembra līdz 2021.gada marta beigām SIA “Field and Forest” izstrādāja augu valsts ūdens destilācijas metodoloģiju un definēja produktu tehniskās prasības, piemēram, izmantotās augu daļas, augu audzēšanas un ekstrakcijas metodes, ķīmisko kompozīciju, alergēnus, šķīdību, pH, glabāšanas un transportēšanas nosacījumus. Sadarbībā ar projekta vadošo partneri izstrādāti jauno produktu mārketinga materiāli un atvērta mājas lapa.





Jaunu šķidro tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrāde notiek Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros (projekta identifikācijas numurs EST-LAT 128, Herbal Waters).

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

Par uzņēmumiem
Mayeri Industries AS ir lielākais sadzīves ķīmijas produktu ražotājs Baltijas valstīs. Tas pārdod produktus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā un ir pārliecināts, ka mazgāšanas līdzekļus var ražot videi draudzīgi. Mayeri Industries AS ir lielākais produktu portfelis Eiropā, kuram piešķirts ES Ecolabel sertifikāts.

SIA “Field and Forest” ir sertificēts bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas darbojas kopš 2005.gada. Tas ražo un pārstrādā ārstniecības un aromātiskos augus, un ir viens no lielākajiem bioloģisko kumelīšu audzētājiem Austrumeiropā. Uzņēmuma pētniecības un attīstības aktivitātes ir saistītas ar augu ģenētiskās daudzveidības palielināšanu, tradicionālo zināšanu ievākšanu, jaunu audzēšanas tehnoloģiju attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību.

Vairāk par projektu šeit.

0

SIA “Field and Forest” sadarbītbā ar Vides risinājumu institūta (VRI) zinātniekiem izstrādās bioloģiskus kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļus no ārstniecības augu ēterisko eļļu blakusproduktiem. Paredzēts, ka tie palīdzēs aizstāt lauksaimniecībā plaši pielietotos ķīmiskos pesticīdus.

 

Tradicionālā pieeja kaitēkļu ierobežošanai lauksaimniecībā ir sintētisko insekticīdu jeb pesticīdu izsmidzināšana, kas bioloģiskajā lauksaimniecībā ir aizliegta. Šobrīd pieaug atbalsts tieši bioloģiskajai lauksaimniecībai. Galvenais iemesls tam ir bažas par konvencionālajā lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu ietekmi uz cilvēka veselību un vides kvalitāti. Tajā pašā laikā Latvijā pesticīdu lietošanas apjoms pēdējos gados nedaudz, bet pakāpeniski pieaug. Līdzīga tendence novērojama arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tādēļ ES dalībvalstis izstrādājušas Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Tajā plānots līdz 2030. gadam samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu par 50%. Neskatoties uz to, pārmaiņas pesticīdu lietošanā ne Latvijā, ne ES kopumā nenotiek pietiekamā ātrumā.

Kā alternatīvu sintētiskajiem pesticīdiem Vides risinājumu institūts izstrādās augu izcelsmes bioloģiskus kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus. Lai to paveikt, pētījuma procesā VRI zinātnieki sadarbosies ar bioloģiski sertificēto saimniecību un ēterisko eļļu ražotāju SIA “Field and Forest”. Rezultātā pētījuma komanda izstrādās kaitēkļu atbaidīšanas līdzekli, ko varēs pielietot gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā.

 

 

 

Pirmais solis bioloģisko kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļa izstrādē būs ēterisko eļļu ražošanas blakusproduktu ķīmiskā novērtēšana un līdzekļa izstrāde VRI analītiskās ķīmijas laboratorijā. Sākumā SIA “Field and Forest” ēterisko eļļu ražošanā no bioloģiski audzētiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem iegūs blakusproduktus, kuri joprojām satur bioloģiski aktīvo vielu savienojumus. Pēc tam VRI zinātnieki no tiem izstrādās bioloģisku kaitēkļu atbaidīšanas līdzekli.

Pētījuma otrajā solī VRI praktiskās entomoloģijas laboratorijā veiks izstrādātā kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļa efektivitātes pārbaudes uz kukaiņiem. Efektivitātes novērtējumu pētnieki veiks uz trijām kukaiņu sugām – persiku laputs (Myzus persicae), siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum) un kāpostu baltenis (Pieris brassicae). Šīs sugas nodara būtisku kaitējumu lauksaimniekiem gan Latvijā, gan citās valstīs. Tie labprāt barojas ar dažādām lauksaimniecības kultūrām, tāpēc spēj nodarīt lielāku kaitējumu nekā citi mūsu reģionā sastopamās kaitēkļi.

Trešajā un noslēdzošajā pētījuma solī VRI pārbaudīs izstrādātā kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļa ietekmi uz augu fizioloģiju. Tas norisināsies VRI laukaugu pētniecības laboratorijā. Šiem izmēģinājumiem pētnieki izvēlējušies divus augus – gurķus un kāpostus. Tie zināmi kā nozīmīgākie persiku laputs, siltumnīcu baltblusiņu un kāpostu balteņa barošanās avoti. Pētnieki centīsies noskaidrot, kā kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļa izmantošana ietekmē gurķu un kāpostu attīstību, piemēram, to svaru, lapu augšanu un hlorofila daudzumu.

 

Pētījums tiek veikts projekta “Ēterisko eļļu destilācijas atlikumi kā potenciāla izejviela ilgtspējīgiem augu izcelsmes produktiem ar repelentu iedarbību” (Nr. 1.1.1.1/20/A/096) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0

Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki kopā ar SIA “Alternative plants” no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas blakusproduktiem attīsta augstas pievienotās vērtības izejvielas to potenciālai izmantošanai kosmētikas ražošanā.

Nepilna gadsimta laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir gandrīz četrkāršojies. Vienlaikus ir pieaudzis arī pieprasījums pēc dabiskas izcelsmes izejvielām farmācijas, kosmētikas un pārtikas produktu ražošanai. Vides risinājumu institūta pētnieki saskatījuši potenciālu pielietojumu līdz šim neizmantotiem ārstniecības augu audzēšanas un rūpniecības blakusproduktiem:

– Bioloģiski sertificētas saimniecības SIA “Field and Forest” ārstniecības kumelīšu (Matricaria) ēterisko eļļu ražošanas procesu pārpalikumiem;

 

SIA “Alternative Plants” trīs ārstniecības augu (Ruiša pūķgalves (Dracocephalum), ērkšķogas (Ribes) un kadiķa (Juniperus)) blakusproduktiem, kas paliek pāri pēc dabīgo aktīvo sastāvdaļu ražošanas kosmētikas nozarei.


Iepriekšējā izpētes periodā pētījuma partneri no SIA “Field and Forest” uzsākuši apjomīgu darbu pie biorafinēšanas procesu izstrādes, kas ļauj ekstrahēt, frakcionēt un identificēt ražošanas pārpalikumos esošos bioaktīvos savienojumus. Procesu skaidro Vides risinājumu institūta vadošā pētniece, projekta zinātniskā vadītāja Ilva Nakurte: “Jau pirms pētījuma uzsākšanas skaidri zinājām, ka šie ražošanas blakusprodukti joprojām satur augstas dažādu aktīvo vielu koncentrācijas. Pēc pirmajiem pētījuma mēnešiem esam secinājuši, ka sekmīgi izvēlēta biorafinēšanas procesa rezultātā varam iegūt vērtīgus aktīvo vielu savienojumus ar reālu to pielietojumu kosmētisko produktu formulāciju izveidē.”

Pētnieki uzsākuši arī iegūto ekstraktu izmēģinājumus, lai noteiktu, kuri savienojumi ir potenciāli jauna kosmētikas produkta prototipa izstrādei. Dr. Ilva Nakurte skaidro: “Paralēli ķīmiskā sastāva izvērtējumam, ko veic Vides risinājumu institūta pētnieki, pētījuma partneri SIA “Alternative Plants” uzsākuši iegūto ekstraktu citotoksicitātes un fototoksicitātes izvērtējumus in vitro, lai noskaidrotu, vai šie savienojumi uzrāda cerētos efektus uz ādas šūnu reakciju. Pirmie rezultāti ir parādījuši, ka daļa no iegūtajiem ekstraktiem ādas šūnu dzīvotspēju būtiski neietekmē, fototoksicitātes rezultāti pat norāda uz augstāku šūnu proliferāciju pie attiecīgajām to koncentrācijām.”

Nākamajos pētniecības periodos zinātnieki turpinās ekstrahēšanas metodes pielāgošanu katrai blakusproduktu grupai. Iegūtos savienojumus izvērtēs un vērtīgākos turpinās izmēģināt uz ādas šūnām, lai pētījumā rezultātā varētu izstrādāt augstas pievienotās vērtības kosmētikas produktu prototipus.

Pētījums tiek veikts projekta “Biorafinēšanas pieeja bioloģiski aktīvu kosmētikas izejvielu ieguvei no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas blakusproduktiem” (Nr. 1.1.1.1/19/A/075) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0

SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem veic apdraudētu ārstniecības un aromātisko augu pavairošanu, izmantojot audu kultūru metodes. Šāda pieeja ļaus apdraudētos augus audzēt bioloģiskajā lauksaimniecībā.

 


Kamēr daudzu savvaļas augu populācijas samazinās, pieprasījums pēc to izejvielām  farmācijas, kosmētikas un pārtikas nozarēs palielinās.  Apdraudētu augu sugu kultivēšana komerciālās lauksaimniecības vajadzībām ļautu samazināt pieprasījuma radīto spiedienu uz savvaļas populācijām, tādējādi nodrošinot arī kvalitatīvu izejvielu piegādi pārstrādes rūpniecībai pietiekamā daudzumā. VRI pētnieki izstrādā efektīvas un ekonomiski pamatotas metodes liela apjoma savvaļas augu stādu pavairošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Pētījumam izvēlētas trīs savvaļā apdraudētas sugas, kurām ir augsts tirgus potenciāls – Sibīrijas žeņšeņs (Eleutherococcus senticosus Maxim.), parastā īve (Taxus baccata L.) un Jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.).



Augu audu kultūru pavairošana ir biotehnoloģijas metode, ar kuras palīdzību iespējams pavairot augus, tos audzējot mēģenēs. Metodes pirmais solis ir auga sēklu diedzēšana līdz baltā dīgļa stadijai un stādu iegūšana. Šo procesu skaidro Vides risinājumu institūta vadošā pētniece Dr. Ieva Mežaka:“esam uzsākuši sēklu diedzēšanas izmēģinājumus, kuros mēs testējam dažādus sēklu apstrādes veidus, piemēram, sēklu apstrādi zemā temperatūrā. Sēklām, lai tās sadīgtu, ir nepieciešams aukstuma periods, ko savvaļā tās piedzīvo ziemā. Klimata kamerās mēs eksperimentējam ar to, cik ilgi un kādas temperatūras nepieciešamas, lai sēklas spētu izdīgt līdz baltā dīgļa stadijai. Ievadīšanai augu audu kultūrās izmantojam ne tikai no sēklu diedzēšanas iegūtos stādus, bet arī vasas daļas (augu daļas), piemēram, Sibīrijas žeņšeņa pumpurus.”



Reizē ar sēklu diedzēšanu VRI zinātnieki uzsākuši nākamo pētījuma soli – mikropavairošanu. Tā ir metode, ar kuru jaunus stādus iegūst apsakņojot sadalīta auga daļas. Par šī procesa gaitu stāsta Dr. Ieva Mežaka: “no iediedzētajām sēklām iegūstam stādus, tos mēs griežam gabalos un barotnēs apsakņojot audzējam jaunus augus. Šo darbību atkārtojot, katru izaudzēto augu atkal varam sagriezt gabalos un ataudzēt jaunus stādus.”

Mikropavairošanas metodes izstrāde ietver arī pavairošanas efektivitātes izmēģinājumus, lai saprastu, cik jaunus stādus var iegūt no viena dzinuma. Pētnieki arīdzan meklē piemērotāko barotņu sastāvu, lai veicinātu iegūto augu daļu apsakņošanos.

Turpmākajos pētniecības periodos VRI pētnieki attīstīs sēklu diedzēšanas un mikropavairošanas izmēģinājumus. Pēdējais, bet ne mazāk būtiskais pētījuma solis būs audu kultūrās pavairoto augu pielāgošanu audzēšanai lauka apstākļos. “Mēģenēs pavairotiem augiem ir nenobriedusis auga ārējais aizsargslānis, tāpēc šiem augiem pēc izstādīšanas uz lauka ir augsts izžūšanas risks. Ideālie apstākļi šādiem augiem ir telpa ar ļoti augstu mitruma līmeni – 100%. Pielāgošanas procesā mēs pamazām samazinām mitruma līmeni telpā, tādējādi ļaujot augam pielāgoties, lai tie būtu gatavi izstādīšanai uz lauka,” nākamos pētījuma soļus skaidro Dr. Ieva Mežaka.

Pētījums tiek veikts projekta “Audu kultūru pielietojuma izpēte apdraudēto ārstniecības augu sugu komerciālai pavairošanai” (Nr. 1.1.1.1/19/A/083) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0

SIA “Field and Forest” ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas specializējas ārstniecības augu apstrādē un pārstrādē. Aicinām uzņēmumam pievienoties augstas klases T1 un T2 kategorijas lauksaimniecības traktortehnikas un universālās pašgājējtehnikas operatoru.



DARBA VIETA

Izstādes iela 2, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu novads, LV-4126.

PRASĪBAS KANDIDĀTAM

  • Pieredze darbā ar lauksaimniecības traktortehniku;
  • Remontspējīgam;
  • Augsta atbildības sajūta;
  • Spēja strādāt patstāvīgi komandā;
  • Vēlme mācīties un attīstīties;
  • Atbildības sajūta, precizitāte, komunikabilitāte;
  • Traktortehnikas vadītāja apliecība ar T1 un T2 kategoriju;
  • B kategorijas autovadītāja apliecība;
  • Spēja ātri reaģēt un risināt nestandarta situācijas.

MĒS PIEDĀVĀJAM:

  • Darbu stabilā, augošā uzņēmumā un vadības atbalstu darba procesā;
  • Teicamus darba apstākļus;
  • Veselības apdrošināšanu;
  • Stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu;
  • Darba atalgojums no 1350-2000 € pirms nodokļu nomaksas.

 

Vairāk par uzņēmumu:  www.fieldandforest.lv


Lūdzam CV un pieteikuma vēstuli sūtīt uz e-pastu info@fieldandforest.lv līdz 2021.gada 4.aprīlim. Jautājumu gadījumā zvanīt +371 29188345 (Ivars).

0

SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki izstrādā jaunas metodes žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanai Latvijas klimata apstākļos.  Savukārt uzņēmums SIA “Bargi” šos augus izmantos jaunu tējas maisījumu izstrādei.

Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku. Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē ir žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). SIA “Field and Forest” pētnieki ir pārliecināti, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai. Aizvadītas jau trīs izpētes sezonas, kurās pētnieki meklēja piemērotākās tehnoloģijas žeņšeņa un zirdzenes komerciālai audzēšanai.

Ar pētījuma gaitu un jaunākajiem secinājumiem iepazīstināja SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga.



VRI: Iepriekšējā pētniecības periodā (2020. jūlijs – 2021. janvāris) turpinājāt abu augu audzēšanas metožu izstrādi izmēģinājumu laukos Priekuļu novadā. Kāpēc šāds pētījums ir nepieciešams?

Dr. Arta Kronberga (A.K.): Žeņšeņs un Ķīnas zirdzene ir vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē un to dabiskais izplatības areāls ir Ķīnā un Japānā. Mēs esam pārliecināti, ka abus augus ir iespējams audzēt arī Latvijas klimata apstākļos, bet ir nepieciešams atrast piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, pielāgojot sēklu diedzēšanas, stādu stādīšanas, apgaismojuma un ēnojuma, kā arī augsnes apstrādes metodes.

“Mēs mācāmies, kā pareizi izdarīt katru šo sugu audzēšanas soli, ierīkojot daudz nelielus izmēģinājumus. Ja kaut kas neizdodas, mēs meklējam jaunus risinājumus, ierīkojot jaunus izmēģinājumus. Citādāk nav iespējams iegūt zināšanas par to, kā šie augi audzējami.”

VRI: Vai, audzējot ārstniecības augus Latvijā nevis to dabiskajā izplatības areālā (Ķīnā, Japānā), tie nezaudē savu bioloģisko vērtību?

A.K.: Ārstniecības augu komerciālai izmantošanai farmācijas un kosmētikas nozarēs ir noteikti kvalitātes standarti – augu ķīmiskajam sastāvam jābūt atbilstošam Eiropas un Ķīnas farmakopejas prasībām. Farmakopeja ir īpašs oficiālo farmaceitisko noteikumu krājums. 2020. gada noslēgumā VRI pētnieki laboratorijā veica ķīmiskā sastāva analīzes izmēģinājumos audzētajiem paraugiem, lai noskaidrotu, vai mūsu audzētie augi satur nepieciešamo aktīvo vielu sastāvu. Secinājām, ka aktīvo vielu sastāva rādītāji ir augsti, pat krietni augstāki nekā paraugiem, kurus šī pētījuma laikā ieguvām no Ķīnas. Abi pētījuma augi ir daudzgadīgi (Ķīnas zirdzene ir gatava novākšanai pēc diviem gadiem, žeņšeņs vismaz 4 – 5 gadiem), tāpēc sakņu novākšana plānota 2021. gada rudenī. Tad arī plānotas ķīmiskā sastāva analīzes, kas sniegs plašāku ieskatu, vai abu augu ķīmiskais sastāvs atbilst Eiropas un Ķīnas farmakopejas prasībām.



VRI: Vai izstrādātā audzēšanas tehnoloģija Ķīnas zirdzenei un Žeņšeņam būs vienāda?

A.K.: Ķīnas zirdzene un žeņšeņs ir dažādu dzimtu augi, tāpēc to audzēšanas tehnoloģijas noteikti būs atšķirīgas. Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas izstrādes procesā mūsu lielākais izaicinājums ir sēklu dīgšana. Diedzēšanai nepieciešami specifiski apstākļi, kurus šobrīd cenšamies simulēt, lai šī auga sēklām izdotos sadiedzēt ātrāk. Savukārt ženšeņa audzēšanas tehnoloģijas izstrādē jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, piemērotākie ēnojuma un augsnes apstrādes risinājumi.



VRI: Kā turpinājušies Ķīnas zirdzenes audzēšanas izmēģinājumi?

A.K.: Ķīnas zirdzenes audzēšanas lielākais izaicinājums ir sēklu dīgšana, tāpēc mums izdevies ierīkot salīdzinoši nelielus lauka izmēģinājumus. Pētījumam sēklas saņēmām no Ķīnas un Japānas. Ņemot vērā, ka šis augs nācis no eksotiskākām valstīm, sēklām ir citas dīgšanas prasības, jo tās pielāgojušās to valstu klimatam un apstākļiem. Audzēšanas tehnoloģiju izstrādes procesā klimata kamerās cenšamies simulēt dažādus apstākļus, lai atrastu diedzēšanai piemērotākos.

Esam secinājuši, ka lēnā dīgšana ir teju vienīgais sarežģījums Ķīnas zirdzenes audzēšanā. Pēc tam, kad izdodas šo augu izdiedzēt, tas izmēģinājuma laukos aug lieliski. Iespējams, ka sēklas, kuras iegūsim no mūsu izaudzētajiem augiem, jau vienkāršāk izdosies pielāgot diedzēšanai.




VRI: Kā turpinājušies ženšeņa audzēšanas izmēģinājumi?

A.K.: Pastiprinātu uzmanību pievērsām tam, kā žeņšeņa attīstību ietekmē dažāda gaismas intensitāte, meteoroloģiskie apstākļi un augsnes īpatnības. Žeņšeņam nepieciešami tikai 10% – 15% no dienas gaismas, tāpēc vērtējām dažādus noēnojumu veidus – gan dabisko (meža ekosistēmā), gan mākslīgo (mākslīgā ēnojuma nojumes). Meža ekosistēma nodrošina dabisku ēnojumu, jo saules gaismas caurlaidību aizkavē koku lapotnes. Mākslīgā ēnojuma izmēģinājumus veicām žeņšeņu audzējot uz lauka un virs tā veidojot speciālas nojumes. Sākotnēji izmēģinājām melnas plēves ēnojuma nojumes, bet secinājām, ka tās nav veiksmīgākais risinājums. Kaut arī tās ir resursu ziņā izdevīgākas, jo ir vieglāk uzstādāmas un materiāli ir lētāki, tās nespēj nodrošināt nepieciešamo gaisa caurlaidību, un veidojas siltumnīcas efekts, kas šiem augiem nav piemērots. Pirms 2020. gada veģetācijas sezonas sākšanās, mēs plēves nojumes aizstājām ar koka nojumēm, kas nodrošina labāku mikroklimatu zem tās.




 

VRI: Kura ēnojuma metode izrādījusies veiksmīgāka – dabiskā meža ekosistēma vai mākslīgā ēnojuma nojumes?

A.K.: Katrai ēnojuma metodei ir savas priekšrocības un trūkumi. Visu pētījuma laiku (sākot ar 2019. gada veģetācijas sezonu) mēs abos izmēģinājumos veicam gaismas intensitātes mērījumus. Katrā no ekosistēmām gaismas intensitātes radītāji atšķiras, tā būtiski ietekmējot augšanas apstākļus. Galīgos secinājumus varēsim izdarīt tikai tad, kad būsim ieguvuši gaismas intensitātes rādītāju datus par visām trim izmēģinājumu sezonām un varēsim tos salīdzināt ar augu attīstības rādītājiem.

Meža ekosistēmā žeņšeņs aug labi, koki nodrošina dabisko ēnojumu un ventilāciju. Tajā pašā laikā ēnojums ir mainīgāks un nekontrolējams, jo tas atkarīgs no saules leņķa un citiem faktoriem. Meža ekosistēmā ir ļoti grūti kontrolēt mitruma līmeni. Vasarā, iestājoties sausam laikam, koku lapotnes aizkavē nokrišņus, tādējādi nenodrošinot žeņšeņam nepieciešamo mitruma līmeni.

Mākslīgā ēnojuma nojumēm ir vairākas priekšrocības – veidojas stabils mikroklimats un laba gaisa aprite. Koka nojumes mīnuss ir sarežģītā noņemšana. Ziemas periodā šo nojumi vajadzētu noņemt, jo augiem ir nepieciešama sniega sega, kas nodrošina stabilu augsnes temperatūru un labus ziemošanas apstākļus. Nojume aizkavē sniega segas veidošanos, jo tas sakrājas uz nojumes jumta, nevis uz augsnes virskārtas. Tā kā nojumes noņemšana nav tik vienkārša, mēs izmēģinām dažādus augsnes seguma veidus – salmus, skuju koku zarus, agro plēvi, kas ļauj augiem saglabāt stabilus ziemošanas apstākļus.

2020. gada sezonā vairāki žeņšeņa augi uzziedēja un saražoja ogas, kuras novācām, lai iegūtu jaunas sēklas. Ogas saražoja tikai tie žeņšeņa augi, kuri aug izmēģinājumos zem mākslīgā ēnojuma nojumēm. Pētnieki vērtēs, kādi faktori visbūtiskāk ietekmē žeņšeņa audzēšanu mākslīgajā noēnojumā un meža ekosistēmā.

 


VRI: Minējāt, ka veicāt arī augsnes apstrādes izmēģinājumus. Kā notiek augsnes uzlabošana lauka izmēģinājumos un vai tā nepieciešama gan Ķīnas zirdzenes, gan žeņšeņa izmēģinājumiem?

A.K.: Abiem augiem piemērotāka ir mīksta un irdena augsne, ko nodrošina organiskās vielas. Ķīnas zirdzenei augsnes apstrāde nav tik liels izaicinājums. Tas ir tikai divgadīgs augs, kuram pavisam vienkārši varam veikt irdināšanu starp rindām. Savukārt, žeņšeņu mēs 4 gadus audzējam lauka apstākļos. Augsne, kurā tas aug, laika gaitā sablīvējas, radot būtiskas auga attīstības problēmas. 2019. gadā uzsākām izmēģinājumus, kuros augsnei pievienojam dažādus irdinātājus, kas tai ļauj saglabāt tās porainību. 2021. gada vasaras izpētes sezonā varēsim novērtēt, kā šīs pievienotās sastāvdaļas nodrošina augsnes nesablīvēšanos. Augsnes uzlabošana nav nepieciešama žeņšeņa izmēģinājumiem meža ekosistēmā, jo organiskās vielas augsnē veidojas dabīgi – koku lapām nokrītot un sadaloties.

 

VRI: Cik tālu attīstījušies SIA “Bargi” produktu izmēģinājumi? Vai viņiem ir izdevies izstrādāt jau reālus pārtikas produktu prototipus – tējas maisījumus?

A.K.: Tējas maisījumu izstrādes process ir garš, jo svarīga ir ne tikai tējas garša, bet arī tās ārstnieciskā vērtība. Sākumā SIA “Bargi” eksperti meklē labākos tējas maisījumus, tai skaitā:

– izmēģina dažādas augu sugas un to attiecības dažādos maisījumos;

– meklē piemērotāko Ķīnas zirdzenes un žeņšeņa daļiņu izmēru tējai;

– meklē veiksmīgāko produkta iepakojuma veidu;

– veic tējas pagatavošanas receptes izstrādi, lai iegūtu augstāko aktīvo vielu koncentrāciju tējā.

Šobrīd jauno produktu izstrādē SIA “Bargi” izmanto no citiem piegādātājiem iegūtus žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes paraugus. 2021. gada rudenī plānots noslēgt audzēšanas izmēģinājumus Priekuļu novadā. Pēc izmēģinājumu lauku ražas ievākšanas tējas maisījumos SIA “Bargi” izmantos šajā pētījumā izaudzētos Ķīnas zirdzenes un žeņšeņa augus.

VRI: Kas plānots nākamajos pētniecības periodos, ņemot vērā, ka 2021. gada decembrī projekts noslēdzas?

A.K.: Turpināsim iesākto, jo tas ir ilggadīgs pētījums, un rudenī apkoposim rezultātus. Priekšā ir vēl viena veģetācijas sezona, pēc kuras noslēgsies abu ārstniecības augu audzēšanas izmēģinājumi. Rudenī ievāksim ražu, vērtēsim tās kvalitāti un apkoposim pētījuma rezultātus, lai varam izdarīt secinājumus. Galvenais uzdevums būs saprast, vai Latvijas apstākļos audzētiem augiem (Ķīnas zirdzenei un žeņšeņam) ķīmiskais sastāvs atbilst Eiropas un Ķīnas farmakopejas prasībām. Vērtēsim arī Ķīnas zirdzenes un žeņšeņa sakņu svaru, lai saprastu, cik lielas tās izaug Latvijas apstākļos un vai to audzēšanai ir ekonomisks pamatojums. Pievērsīsimies arī slimību un kukaiņu attīstības jautājumiem, jo augam, vairākus gadus augot vienā vietā, šis risks ir daudz augstāks nekā viengadīgiem augiem. Plānojam žeņšeņa audzēšanu turpināt arī pēc pētījuma noslēgšanās 2021. gada decembrī. Žeņšeņs ir daudzgadīgs augs, un plānojam turpināt šī auga izpēti, lai novērtētu, kā tas attīstās.

Inovatīvas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas tiek izstrādātas ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) 16.pasākuma Sadarbība 16.2. apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atbalstītā projekta “Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde” (Nr. 17-00-A01620-000008) ietvaros.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0