Good Contents Are Everywhere, But Here, We Deliver The Best of The Best.Please Hold on!
Your address will show here +12 34 56 78

Jūlijā noslēdzies pavasara augu ziņošanas konkurss, kurā SIA “Field and Forest”, Vides risinājumu institūts (VRI) un Latvijas Dabas fonds (LDF) aicināja Latvijas iedzīvotājus ziņot par deviņu pavasara augu sugu atradnēm Vidzemē un Latgalē. Noskaidroti čaklākie un precīzākie dalībnieki, kā arī vērtīgāko atradņu ziņotāji,  kuri balvā saņems lidojumu ar privātu lidmašīnu pāri Gaujas ielejai.

1.attēls. VRI pētnieki aicināja ziņot par 9 pavasara augu sugu– parastās zalktenes, parastās kreimenes, efeju sētložņas, lielās strutenes, gaiļbiksītes, pļavas silpurenes, parastās māllēpes, raspodiņa un smaržīgās madaras, atradnēm. Attēli: VRI.

Lai noskaidrotu pavasara augu atradnes Vidzemē un Latgalē, no kurām būtu vērtīgi ievākt Latvijas augu ģenētisko materiālu, no šī gada februāra līdz pat jūnija beigām VRI pētnieki aicināja Latvijas iedzīvotājus piedalīties pavasara augu ziņošanas konkursā.  Konkursa rezultātā pētnieki veiksmīgi ievākuši nepieciešamos paraugus, kurus turpmāk testēs izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.

2.attēls. Pavasara augu novērojumu skaits dabā, 2019. gada 2.februāris – 30. jūnijs, vietne Dabasdati.lv. Grafika autors: VRI.

Par konkursā ietvertajiem deviņiem pavasara augiem platformā dabasdati.lv saņemti 634 novērojumi. Visvairāk dabā atrasta parastā māllēpe un lielā strutene. Savukārt vismazāk – smaržīgā madara un pļavas silpurene (2.attēls). Gan Vidzemē, gan Latgalē visvairāk novērota parastā māllēpe un lielā strutene. Trešais lielākais novērojumu skaits Vidzemē bijis gaiļbiksītei, savukārt Latgalē – parastajai zalktenei (3.attēls).

3.attēls. Pavasara augu novērojumu skaits Vidzemē un Latgalē, 2019. gada 2.februāris – 30. jūnijs, vietne Dabasdati.lv. Grafika autors: VRI.

Konkursa čaklākā atradņu ziņotāja bijusi Renāte Kaupuža. Viņa par 8 sugu atrašanās vietām ziņojusi 147 reizes, tā uzvarot kategorijā par lielāko atradņu skaitu. Visas deviņas konkursā pieteiktās sugas dabā atradušas Tatjana Ignatoviča un Inguna Riževa, tāpēc abas dalībnieces uzvarējušas kategorijā par sugu atradņu daudzveidību. Tatjana Ignatoviča uzvarējusi arī kategorijā par reti sastopamajām sugām, jo ziņojusi par lielāko populāciju visretāk sastopamajai sugai – miešķim. Renāte Kaupuža, Tatjana Ignatoviča un Inguna Riževa saņems konkursa galveno balvu – lidojumu privātā lidmašīnā pāri Gaujas ielejai. Savukārt par pētniekiem vērtīgu atradņu ziņošanu pārsteiguma balvas saņems Daiga Moroza, Juris Zariņš un Māris Lukstiņš.

Pavasara augu ziņošanas konkurss norisinājās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītā projekta “Inovatīvi risinājumu pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” Nr.1.1.1.1/18/A/043 ietvaros. To īsteno Vides risinājumu institūts sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu. Projekta mērķis ir izveidot inovatīvas tehnoloģijas deviņu savvaļas pavasara ārstniecības un aromātisko augu kultivēšanai bioloģiskos audzēšanas apstākļos to potenciālai izmantošanai medicīnā, kosmētikā, pārtikā.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta pētnieki turpina lauka darbus un novērojumus 5 ārstniecības augu eksperimentālajos dārzos. Pēc 2019. gada veģetācijas sezonas noslēgšanās pētnieki analizēs katras sugas labākos audzēšanas apstākļus un tehnoloģijas Latvijas apstākļiem.

Baldriāna augu lauks un tā sakne eksperimentālajos dārzos Priekuļu novadā. Attēls: SIA “Field and Forest”.

Šī ir pēdējā 5 ārstniecības augu (ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis L.), ārstniecības kumelīte (Matricaria recutita), šaurlapu ehinācija (Echinacea angustifolia), ārstniecības pienene (Taraxacum officinale) un kārvele (Saposhnikovia divaricata) veģetācijas sezona eksperimentālajos dārzos Priekuļu novadā. Pēdējā sezona iesākās ar ļoti siltu un sausu laiku. Tomēr pētāmajiem daudzgadīgajiem augiem – ehinācijai, kārvelei, pienenei un baldriānam, laikapstākļi nav nākuši par sliktu, tie turpina augt. Pienenei un baldriānam pētnieki jau veikuši pirmo ražas attīstības procesu novērtējumu. Šogad pirmo reizi eksperimentālajos laukos uzziedējusi ehinācija. Redzams, ka gatavojas ziedēt arī kārvele, kas Latvijas apstākļos līdz šim nav pētīta.

Kārveles augs eksperimentālajā dārzā Priekuļu novadā. Attēls: SIA “Field and Forest”.
Pienenes augs veģetācijas periodā, eksperimentālajos parauglaukumos Priekuļu novadā. Attēls: SIA “Field and Forest”.

Pētījuma procesā iesaistīti Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Latvijas Universitātes (LU) studenti, kas, sadarbojoties ar pētniekiem, veic papildu vērtējumus pieneņu ģenētisko resursu laukos. Pētījumu iepriekšējo posmu rezultātā LU bioloģijas fakultātes studente Līva Marta Roze aizstāvēja kursa darbu “Deskriptoru izstrāde ārstniecības pienenes (Taraxacum officinale Weber) morfoloģisko pazīmju mainības raksturošanai un vietējo populāciju daudzveidības raksturojums”. Savukārt LLU Lauksaimniecības fakultātes students Jānis Gailītis izstrādā bakalaura darbu par pieneņu komerciālu audzēšanu Latvijas agroklimatiskajos apstākļos.

Visu 5 ārstniecības augu pētniecība sākās 2017. gada martā. Kopā projekta laikā būs aizvadītas 3 sezonas eksperimentālajos dārzos Priekuļu novadā. Kamēr trešā sezona vēl rit pilnā sparā, zinātnieku komanda jau gatavojas pēdējai pētījuma fāzei, kurā atlasīs bioloģiski un ekonomiski vērtīgākos un Latvijas klimatam piemērotākos ārstniecības un aromātisko augu genotipus un to audzēšanas tehnoloģijas, kuras varēs izmantot ražotāji.

Medicīnas un ārstniecības augu eksperimentālo lauku iekopšana un augu novērtēšana norisinās projekta “Medicīnisko un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana”. Nr.1.1.1.1./16/A/307 ietvaros. To finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros. 

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

Jau otro sezonu SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki, sadarbojoties ar tējas pārstrādes organizāciju SIA “Bargi”, attīsta inovatīvas žeņšeņa (Panax spp.) un Ķīnas zirdzenes (Angelica sinensis) audzēšanas tehnoloģijas, kas būtu piemērotas to audzēšanai Latvijas apstākļos bioloģiskajās lauksaimniecībās, kā arī meklē iespējas veidot jaunus pārtikas produktus.

Žeņšeņa augs izmēģinājumos tieši pirms ziedēšanas, Priekuļu novadā. Attēls: SIA “Field and Forest”.

Pasaulē strauji aug pieprasījums pēc ārstniecības augiem un to produktiem, kas spētu aizvietot ķīmiskos medicīnas, kosmētikas un pārtikas produktus. Rit jau otrā sezona, kurā VRI un “Field and Forest” pētnieki dažādos apstākļos pēta žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes augus, lai no tiem nākotnē attīstītu jaunus pārtikas produktus. Latvijas meteoroloģiskie apstākļi un augsnes īpatnības ir ļoti labi piemērotas abu augu audzēšanai, bet vēl ir ļoti daudz nezināmā, tāpēc uzsākti daudzveidīgi izmēģinājumi plašāku un padziļinātāku zināšanu gūšanai. Abām sugām pētnieki meklē piemērotākos noēnojuma veidus – gan dabīgos (meža ekosistēmā), gan mākslīgi veidotos, kā arī piemērotākās sējas un audzēšanas tehnoloģijas.

Žeņšeņa mākslīgā ēnojuma nojumes atjaunošana uzsākot 2019. gada veģetācijas sezonu, Priekuļu novadā. Attēls: SIA “Field and Forest”.
Sējas process izmēģinājumos, Priekuļu novadā. Attēls: SIA “Field and Forest”.

Šobrīd izmēģinājumos zinātnieki testē divu sugu žeņšeņus – Panax ginseng, kas savvaļā aug Tālajos Austrumos un Panax quinquefolius, kas cēlies Ziemeļamerikā. Pēc pirmā gada sezonas un pārziemošanas pētnieki secina, ka žeņšeņs labi aug mūsu apstākļos – gan speciāli izveidotā noēnojuma sistēmā, gan meža ekosistēmā. Tomēr vēl jāmeklē optimālākie un ekonomiski labākie risinājumi ēnošanas nodrošināšanai un augu kopšanai, tāpēc izmēģinājumi turpinās.

Žeņšeņa augs zem mākslīgi veidotas noēnojuma nojumes, Priekuļu novadā. Attēls: SIA “Field and forest”.

Žeņšeņa augs meža ekosistēmā, Priekuļu novadā. Attēls: “Field and Forest”.

Tā kā abas sugas ir daudzgadīgas, augu kvalitātes novērtēšanai saknes varēs ievākt tikai pēdējā izmēģinājuma sezonā – 2021. gadā. Neskatoties uz to, jau šobrīd pētnieki kopā ar SIA “Bargi” analizē dažādus tirgū pieejamos žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes produktu paraugus. Analīze nepieciešama, lai veidotu augstas kvalitātes jaunus tēju maisījumus ar labām garšas īpašībām.

Dažādu tirgū pieejamo žeņšeņa un Ķīnas zirdenes produktu paraugu analīze. Attēls: Vides risinājumu institūts.

Inovatīvas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas tiek izstrādātas ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) 16.pasākuma Sadarbība 16.2. apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atbalstītā projekta “Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde” (Nr. 17-00-A01620-000008) ietvaros.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

“Mayeri Industries” AS un SIA “Field and Forest” pārstāvji izstādes nepārtikas sektorā. Foto: SIA “Field and Forest”

2019. gada maijā  SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Igaunijas uzņēmumu “Mayeri Industries” AS piedalījās starptautiskā privāto preču zīmju tirdzniecības izstādē Amsterdamā “World of Private Label”.  Izstādes dalībnieki un apmeklētāji iepazinās ar abu uzņēmumu produkcijām, kā arī Igaunijas – Latvijas Interreg projekta CAPSULES ietvaros topošo jauno produktu – bioloģiskās ēteriskās eļļas saturošas ūdenī šķīstošas veļas mazgāšanas kapsulas.

Izstādi organizē Privāto preču zīmju ražotāju asociācija (PLMA). Tā šogad pulcēja 2700 izstādes dalībieku un viesus no vairāk nekā 100 valstīm. Amsterdamā notikusī izstāde kalpo kā platforma uzņēmumu sadarbības tīklu paplašināšanai un iespēja iegūt dziļāku priekšstatu par uzņēmējdarbības attīstības iespējām pasaules tirgos.

SIA “Field and Forest” un “Mayeri” AS dalība izstādē norisinājās projekta “Bioloģiskās ēteriskās eļļas saturošas ūdenī šķīstošas veļas mazgāšanas kapsulas” (CAPSULES) Nr. Est-Lat 82. To līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg V-A – Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros.

Vairāk par CAPSULES projektu iespējams uzzināt šeit

0

Šī gada pavasara sezonā SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta pētnieki uzsākuši pēdējo 5 ārstniecības augu eksperimentālā dārza sezonu, lai iegūtu datus, analizētu augu ģenētiskos resursus un audzēšanai piemērotākos apstākļus, kā arī izstrādātu labākās audzēšanas tehnoloģijas katrai sugai.

Kārveles augs pavasarī veģetācijas periodā, Priekuļu novadā. Foto: SIA "Field and Forest"
Kārveles augs pavasarī veģetācijas periodā, Priekuļu novadā. Foto: SIA “Field and Forest”.

Tādi savvaļā augoši ārstniecības un aromātiskie augi kā ārstniecības baldriāns (Valeriana officinalis L.), ārstniecības kumelīte (Matricaria recutita), šaurlapu ehinācija (Echinacea angustifolia), ārstniecības pienene (Taraxacum officinale) un kārvele (Saposhnikovia divarcata) ir pazīstami ar augstu aktīvo vielu koncentrāciju. Šī iemesla dēļ tie ir pieprasīti farmācijā un kosmētikas ražošanā visā pasaulē. Ņemot vērā, ka Latvijā varētu būt pateicīgi apstākļi minēto augu audzēšanai, VRI sadarbībā ar SIA “Field and Forest” 2017. gadā Priekuļu novadā iekopa eksperimentālu dārzu, lai pētītu to ģenētiskos resursus un atlasītu bioloģiski un ekonomiski vērtīgākos.

2019.gada pavasarī uzsākusies eksperimentālā dārza pēdējā sezona. Tās laikā pētnieki vāks datus par augu augšanu, attīstību un ražu, lai varētu izstrādāt labākās audzēšanas tehnoloģijas katrai sugai. Pašlaik augi izmēģinājumu laukumos uzsāk veģetāciju pēc ziemas sezonas. Kopumā ziemošanas apstākļi 2018./2019.gadā bija labi, jau marta beigās atsākusies baldriāna un pienenes veģetācija. Parasti aprīļa mēnesī ir ļoti mainīgi laika apstākļi, tāpēc pirmās uzskaites pētnieki veiks tikai aprīļa beigās, kad veģetācija būs pilnībā atjaunojusies. Neskatoties uz to, jau aprīlī eksperimentālajā dārzā norisinās izmēģinājumu lauku kopšana, lai iznīcinātu nezāles, kuras sāk ataugt ātrāk un spēj augt zemākās temperatūrās, tādejādi apsteidzot ārstniecības augus.

Izmēģinājumu lauku kopšanas uzsākšana Priekuļu novadā. Foto: SIA "Field and Forest"
Izmēģinājumu lauku kopšanas uzsākšana Priekuļu novadā. Foto: SIA “Field and Forest”.

Darbi eksperimentālajā dārzā norisināsies līdz pat oktobrim. Tiks vērtētas dažādas lauksaimniecībā svarīgas augu pazīmes, kā arī ievākta raža un veiktas augu ķīmiskās analīzes. Šis ir trešais un noslēdzošais projekta gads un otrais, kurā eksperimentālajos dārzos dažādos kultivēšanas apstākļos tiek testēti minētie ārstniecības un aromātiskie augi. Abās šajās sezonās pētnieki augiem mēra ražīgumu, aktīvo vielu sastāvu un citus parametrus. Projekta rezultātā zinātnieki atlasīs bioloģiski un ekonomiski vērtīgākos un Latvijas klimatam piemērotākos ārstniecības un aromātisko augu genotipus. Zinātnieki attīstīs inovatīvu metodiku Latvijā sastopamo augstas vērtības ārstniecības un aromātisko augu kultivēšanai, kuras varētu tālāk izmantot ražotāji. Medicīnas un ārstniecības augu eksperimentālo lauku iekopšana un augu novērtēšana norisinās projekta “Medicīnisko un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana”. Nr.1.1.1.1./16/A/307 ietvaros. To finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu attīstīs inovatīvas tehnoloģijas deviņu savvaļas pavasara ārstniecības un aromātisko augu kultivēšanai bioloģiskos audzēšanas apstākļos komerciālai izmantošanai medicīnā, kosmētikā un pārtikā.

Pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis). Foto: SIA “Field and Forest”.

Jaunākās tirgus tendences uzrāda arvien pieaugošu pieprasījumu pēc komerciāli audzētiem aromātiskajiem un ārstniecības augiem. Latvijā savvaļā aug sugas ar augstu tirgus potenciālu un vienlaicīgi atšķirīgām bioloģiskajām īpašībām – gaiļbiksīte (Primula veris), smaržīgā madara (Galium odoratum), parastā zalktene (Daphne mezereum), parastā māllēpe (Tussilago farfara), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), parastā kreimene (Convallaria majalis), efeju sētložņa (Glechoma hederacea), lielā strutene (Chaledonium majus) un raspodiņš (Alchemilla spp.). Šīs sugas ir pieprasītas farmācijā un kosmētikas rūpniecībā, tomēr ir daudz neatbildētu jautājumu par to, kā šīs sugas labāk kultivēt bioloģiskajā lauksaimniecībā. Projekta laikā zinātnieku un praktiķu komanda no SIA “Field and Forest”, Vides risinājumu institūta un Latvijas organiskās sintēzes institūta pētīs tradicionālās zināšanas par šīm sugām, veidos inovatīvas tehnoloģijas deviņu savvaļas pavasara ārstniecības un aromātisko augu kultivēšanai bioloģiskos audzēšanas apstākļos potenciālai komerciālai izmantošanai medicīnā, kosmētikā un pārtikā.

Tradicionālo zināšanu izpētei tiks pielietotas etnobotānikas metodes. Vides risinājumu institūta pētnieki dosies etnobotānikas ekspedīcijās, kurās iegūs jaunas zināšanas par projektā pētāmo sugu vēsturisko izmantošanu un pielietošanas metodēm mūsdienās. Ekspedīcijās pētnieki  ievāks augu sēklu un drogu paraugus, ko tālāk pētīs eksperimentālajos laukos, lai iegūtu zināšanas par to kultivēšanu. Augsnes sastāvs, klimatiskie apstākļi un kultivācijas procesi var radīt nozīmīgas atšķirības augu ķīmiskajā sastāvā un augu materiāla bioloģiskajā aktivitātē. Tāpēc projektā paredzēta augu sastāva komponentu analīze ievāktajiem augiem – gan tiem, kas auguši savvaļā, gan tiem, kas – kontrolētos apstākļos. Īpašu uzmanību pētnieki pievērsīs potenciāli bīstamajiem savienojumiem.

Projekts “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) tiek veikts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

0

Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā (Nr. 1.1.1.1/18/A/043)

Jaunākās pasaules tirgus tendences uzrāda arvien pieaugošu pieprasījumu pēc komerciāli audzētiem aromātiskajiem un ārstniecības augiem. Latvijā savvaļā aug ārstniecības un aromātisko augu sugas ar augstu tirgus potenciālu un vienlaicīgi atšķirīgām bioloģiskajām īpašībām – gaiļbiksīte (Primula veris), smaržīgā madara (Galium odoratum), parastā zalktene (Daphne mezereum), parastā māllēpe (Tussilago farfara), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), parastā kreimene (Convallaria majalis), efeju sētložņa (Glechoma hederacea), lielā strutene (Chaledonium majus) un raspodiņš (Alchemilla spp.). Šīm sugām ir augsts pieprasījums farmācijas un kosmētikas rūpniecībā, tomēr joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu par to, kā šīs sugas labāk kultivēt bioloģiskajā lauksaimniecībā un kā tās izmantot.  Lai pētāmajām sugām atrastu jaunus pielietojumu veidus, projekta laikā zinātnieku un praktiķu komanda no SIA “Field and Forest”, Vides risinājumu institūta un Latvijas organiskās sintēzes institūta pētīs tradicionālās zināšanas par šīm sugām, izvērtēs to piemērotību komerciālai audzēšanai un veiks drogu ķīmiskā sastāva analīzi.

Mērķis

Projekta mērķis ir izveidot inovatīvas tehnoloģijas deviņu savvaļas pavasara ārstniecības un aromātisko augu kultivēšanai bioloģiskos audzēšanas apstākļos potenciālai komerciālai izmantošanai medicīnā, kosmētikā, pārtikā.

Aktivitātes

  1. Latvijā uzkrāto vēsturisko un esošo zināšanu par pavasara savvaļas aromātisko un ārstniecības augu izmantošanu dokumentēšana un analīze;
  2. Vietējo ģenētisko resursu ievākšana un tiks izvērtēti galvenie to komerciālās audzēšanas riski (piemēram, vietējo savvaļas populāciju potenciāls audzēšanai, metodes sēklu dīgtspējas uzlabošanai, audzēšanas metodes, ņemot vērā katras sugas bioloģiju) un iespējas, kā tos novērst;
  3. Ķīmiskā sastāva un tā izmaiņu pētīšana deviņām projektā iekļautajām augu sugām, salīdzinot rādītājus augiem, kas iegūti savvaļā un audzēti bioloģiskajā lauksaimniecībā;
  4. Ķīmiskā sastāva atšķirību ietekmes uz augu materiāla bioloģisko aktivitāti (in vitro un in vivo modeļsistēmās) izpēte.

Risinājumi

Etnobotānikas ekspedīcijās tiks iegūtas jaunas zināšanas par projektā pētāmo sugu izmantošanu pagātnē un pašlaik. Ekspedīcijās tiks ievākti augu sēklu un drogu paraugi, kas tālāk tiks pētīti eksperimentālajos laukos un tiks iegūtas zināšanas par to kultivēšanu. Augsnes sastāvs, klimatiskie apstākļi un kultivācijas procesi var radīt nozīmīgas atšķirības augu ķīmiskajā sastāvā un augu materiāla bioloģiskajā aktivitātē. Tāpēc projektā paredzēta augu sastāva komponentu analīze projektā ievāktajiem augiem, kas auguši savvaļā un kontrolētos apstākļos. Īpaša uzmanība tiks pievērsta potenciāli bīstamajiem savienojumiem.

Projekta norise: 2019. gada 1.marts līdz 2022.gada 28.februaris

Projekta vadītāja: Dr. Arta Kronberga, arta.kronberga@fieldandforest.lv 

Projektu finansiāli atbalsta: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros.

Projekta kopējais finansējums: 805 201,35 EUR, no tā ERAF piešķirtais atbalsts ir 570 607.85 EUR, pārējo finansējumu veido partneru atbalsts. 

Vadošais partneris: SIA “Field and Forest”

Partneri: Nodibinājums “Vides risinājumu institūts”, Latvijas Organiskās sintēzes institūts. 


0

Rudens un ziemas sezonā Vides risinājumu institūta un SIA “Field and Forest” pētnieki pievērsušies ziemošanas ietekmes pētīšanai, kā arī izvērtē 2018. gada sezonā ievāktās ražas kvalitātes datus eksperimentālajos ārstniecības augu (ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis L.), ārstniecības kumelīte (Matricaria recutita), šaurlapu ehinācija (Echinacea angustifolia), ārstniecības pienene (Taraxacum officinale) un kārvele (Saposhnikovia divaricata)) parauglaukumos Priekuļu novadā.



Šobrīd projekta ietvaros ierīkotajos eksperimentālajos ārstniecības augu pētniecības parauglaukumos Priekuļu novadā ārstnieciskais baldriāns, ārstniecības kumelīte, šaurlapu ehinācija, ārstniecības pienene un kērvele ir zem sniega segas. Pirms ziemas iestāšanās pētnieki visus augus rūpīgi uzskaitīja, lai pavasarī varētu novērtēt, kā šīs sezonas ziemošanas apstākļi ietekmēs dažādas sugas un šķirnes, tajā skaitā arī Latvijā ievāktos genotipus.

Kamēr augi ziemo, pētnieki ķērušies pie iegūto datu apstrādes un analīzes. Šobrīd jau izdarīti sekojoši secinājumi – kaut arī pieneņu un baldriāna sakņu ražas novākšana var notikt vairāku mēnešu garumā, ražošanai svarīgi būtu noteikt precīzāku pareizo ražas novākšanas laiku. Pie šāda secinājuma pētnieki nonākuši, jo raža un tās kvalitatīvie rādītāji būtiski mainās paraugiem, kas ievākti, piemēram, septembrī vai oktobrī.



Medicīnas un ārstniecības augu eksperimentālo lauku iekopšana un augu novērtēšana norisinās projekta “Medicīnisko un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana”. Nr.1.1.1.1./16/A/307 ietvaros. To finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

2018. gada decembrī SIA “Field and Forest” pārstāvji kopā ar sadarbības partneriem AS “Mayeri Industries” devās uz Šanhaju Ķīnā, lai piedalītos privāto preču zīmju izstādē “Shanghai Private Label Fair”. Izstādes dalībniekiem un apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar abu uzņēmumu produkcijām, kā arī topošo jauno produktu – ūdenī šķīstošas veļas mazgāšanas kapsulas, kas satur bioloģiskās ēteriskās eļļas.



Šanhajas privāto preču zīmju izstāde norisinājās Šanhajas Jaunajā starptautiskajā izstāžu centrā. Izstāde ir platforma uzņēmumu sadarbības tīklu paplašināšanai un iespēja iegūt dziļāku priekšstatu par uzņēmējdarbības attīstības iespējām Āzijas tirgos.



SIA “Field and Forest” un AS “Mayeri Industries” dalība iztādē norisinājās Igaunijas – Latvijas Interreg projekta “Bioloģiskās ēteriskās eļļas saturošas ūdenī šķīstošas veļas mazgāšanas kapsulas” (CAPSULES) ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās Attīstības Fonds Interreg V-A – Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros (projekta identifikācijas numurs: Est-Lat 82). 

Vairāk par CAPSULES projektu iespējams uzzināt šeit.
0

Ar kumelīšu ķīmiskā sastāva, baldriāna un pieneņu sakņu izpēti  Vides risinājumu institūta un SIA “Field and Forest” pētnieki turpina vairāku Latvijas un ārvalstu ārstniecības augu (baldriāna, kumelītes, pienenes, ehinācijas un kērveles) ģenētisko resursu un ražīguma izvērtējumu.

Vasaras izskaņā vērtēti ārstniecības kumelīšu ģenētisko resursu lauciņi, kas iekopti 2 hektāru eksperimentālajos laukos Priekuļu novadā. No tiem ievākti paraugi, kurus pētnieki nogādājuši laboratorijā, lai turpinātu kumelīšu ķīmiskā sastāva analīzi.

Lai noteiktu labāko agrotehnisko pieeju augstas un kvalitatīvas baldriāna un pieneņu ražas ieguvei, septembri un oktobri pētnieki pavada, vācot šo augu paraugus, novērtējot to apjomu un kvalitāti. Pirmie rezultāti liecina, ka ražošanas laukos gan pienenēm, gan baldriānam saknes attīstās spēcīgāk, tāpēc tajos iegūstama lielāka raža.

Izpētes darbi norisinās projekta “Medicīnisko un armoātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana”. Nr.1.1.1.1./16/A/307 ietvaros. To finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros.

0

PREVIOUS POSTSPage 1 of 2NO NEW POSTS