Your address will show here +12 34 56 78

Augi ir kā mazas, videi draudzīgas ķīmisko savienojumu rūpnīcas – nekādu kaitīgo izmešu vai piesārņojuma un pavisam neliels vides resursu patēriņš. Lai šīs “rūpnīcas” izmantotu pilnvērtīgi, pirmkārt, jāzina, ko tajās meklēt. Kādi aktīvie savienojumi mīt augā? Kādas ir to īpašības un potenciālais pielietojums? Otrkārt, lai nekaitētu dabai un padarītu resursu iegūšanu efektīvu, vērts augus “pieradināt” augšanai lauksaimniecības apstākļos. Šobrīd viens no augiem, kuru pētām SIA “Field and Forest”, ir lielā strutene (Chaledonium majus). Projektā gaitā, SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūtam sadarbojoties ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, tapusi zinātniskā publikācija starptautiski citējamā žurnālā “Plants” par lielās strutenes alkaloīdu saturu un citotoksisko aktivitāti.

Lai uzzinātu vairāk par publikācijā secināto, aicinājām uz sarunu Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas pētnieci Dr. Ingu Sīli un laboratorijas vadītāju Prof. Maiju Dambrovu, kā arī projekta zinātnisko vadītāju Dr. Artu Kronbergu. 

 

Struteņu raža. Attēls: Vides risinājumu institūts.


Struteņu raža. Attēls: Vides risinājumu institūts.


Lai arī sarunas gaitā vairāk pievērsīsimies tieši strutenei, tomēr tā ir tikai viens no augiem, kas pētīts “Pavasara augu” projekta ietvaros. Kādēļ vērts pētīt tieši pavasara augus?

Maija Dambrova: Šī ideja nāca tieši no lauksaimniecības industrijas puses – projekta vadošā partnera, ārstniecības un aromātisko augu ražotāja SIA “Field and Forest”. 


Arta Kronberga:
Jā, tas saistāms ar lauksaimnieku vēlmi un vajadzību izmantot veģetācijas sezonu lietderīgi. Ja līdz šim ierasts, ka kultūraugu raža tiek ievākta vasaras otrajā pusē vai rudens sākumā, audzējot pavasara augus, uz pirmo ražu varam cerēt jau martā, aprīlī. Šādi tiek radīts darbs nozarē strādājošajiem, lietderīgi izmantota tehnika un zeme, kā arī procesa beigās varam iegūt augstas pievienotās vērtības produktu. 

 

Kopumā projektā skatīti 9 augi – gaiļbiksīte (Primula veris), smaržīgā madara (Galium odoratum), parastā zalktene (Daphne mezereum), parastā māllēpe (Tussilago farfara), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), parastā kreimene (Convallaria majalis), efeju sētložņa (Glechoma hederacea), lielā strutene (Chaledonium majus) un raspodiņš (Alchemilla spp). Kāpēc tieši struteni izvēlējāties pētīt padziļināti?

AK: Tas saistāms strutenes augsto tirgus potenciālu. Strutene tiek komerciāli audzēta citviet Eiropā, taču Latvijā līdz šim nē. Tādēļ tai veicām ne tikai primāro izpēti, bet testējām arī audzēšanas tehnoloģijas.

MD: Strutenē vēl ir daudz, ko zinātniekiem pētīt! Tā ir interesants pētījumu objekts no pašmāju veģetācijas un dzīvesvides izzināšanas viedokļa. Skatoties uz klimata pārmaiņu ietekmi un ar to saistītajām izmaiņām augu ķīmiskajā sastāvā, jāsaprot, ka šis pētījums ir kā konkrēto gadu strutenes ķīmiskā sastāva momentuzņēmums. Tas ataino auga ekstraktu ķīmisko sastāvu konkrēti, piemēram, 2019. vai 2020. gada pavasarī. Laika gaitā aina var mainīties!

 

Viens no aspektiem, kuru pētāt, ir ķīmiskā sastāva (alkaloīdu, flavonoīdu saturs) atšķirības starp savvaļā iegūtu un jau lauksaimniecības apstākļos kultivētu struteņu ekstraktiem. Pastāstiet, kā izvēlējāties, kur ievākt savvaļā augušos paraugus! 

AK: Izvēloties vietas strutenes ievākšanai, ņēmām vērā vairākus aspektus. Pirmkārt, atradnēm jāatrodas pietiekami tālu vienai no otras, lai nodrošinātu ģenētisko daudzveidību. Otrkārt, augu atradnei jābūt pietiekami bagātīgai, lai paraugu paņemšana nebojātu populāciju. Lai apzinātu piemērotākās atradnes, aicinājām talkā sabiedrību – lūdzām cilvēkus ziņot par bagātīgām strutenes atradnēm portālā dabasdati.lv. Pētījumā ietvertās struteņu populācijas nākušas no tādām vietām, kā Ainaži, Sigulda, Jaunalūksne, Viļaka. 

Inga Sīle: Raugoties uz ķīmisko analīžu rezultātiem, vērtīgākie paraugi nākuši no Siguldas.

AK: Interesanti, ka arī efeju sētložņas ar augstākajām aktīvo vielu koncentrācijām ievācām tieši Siguldā!

 

Kādus ķīmiskos parametrus analizējāt abu tipu paraugos? 

IS: Vides risinājumu institūta sagatavotajos strutenes lakstu spirtūdens ekstraktos analizējām ķīmisko sastāvu, uzsvaru liekot tieši uz alkaloīdu kvalitatīvo un kvantitatīvo saturu. Papildus noteicām arī ekstraktos esošos flavonoīdus un to koncentrācijas.

 

Kādi ir pētījuma rezultāti?

IS: Runājot par alkaloīdiem, ekstraktos dominē tie savienojumi, kas jau minēti literatūrā – un tas nav neparasti, tas norāda, ka mūsu pētījuma metodes strādā. Taču, interesanti, ka atkarībā no tā, vai strutenes augušas savvaļā vai kultivētas laukos, atšķiras ekstraktu kvalitatīvais sastāvs. Savvaļas struteņu ekstraktos lielākā koncentrācijā sastopams alkaloīds koptizīns, savukārt kultivēto augu paraugos – helidonīns. Runājot par flavonoīdiem, būtiskas atšķirības to koncentrācijās atkarībā no parauga izcelsmes netika novērotas. 

 

Pētījuma gaitā analizējāt arī paraugu citotoksisko aktivitāti uz dažādām vēža šūnām. Kādi ir secinājumi?

IS: Vērtējām strutenes ekstraktu pretvēža aktivitāti 3 dažādos paraugos  – ādas vēža, aknu vēža un zarnu trakta vēža šūnu līnijās. Šie vēža veidi tika izvēlēti, balstoties uz ziņām no tautas medicīnas. Latviešu tautas ticējumos strutene aprakstīta tieši šo orgānu sistēmu problēmu ārstēšanai. Pētījuma rezultāti liecina, ka augstāka pretvēža aktivitāte ir kultivēto struteņu ekstraktos. Tas skaidrojams ar to, ka alkaloīdi (ķīmiskie savienojumi, kas atbildīgi par citotoksisko aktivitāti) šajos paraugos bija lielākās koncentrācijās. Vislabāk struteņu ekstraktu efekts bija novērojams tieši uz B16-F10 jeb ādas vēža šūnām. 

MD: Tomēr jāņem vērā, ka efektivitāte uz šūnu līnijām laboratorijas apstākļos ir tikai pats pirmais solis. Esam iezīmējuši, ka strutenē esošajiem savienojumiem ir potenciāla pretvēža iedarbība, taču nepieciešama virkne pētījumu, lai apstiprinātu, ka to lietošana medikamentos ir efektīva un droša. Jāsaprot, ka lielās koncentrācijās alkaloīdi ir indīgi, tādēļ strutene ir augs, kuru nedrīkst izmantot, lai pašārstētos. 

 

Lielās strutenes savvaļas un kultivēto paraugu ķīmiskā skrīninga rezultāti. Attēls: projekta komanda.


Lielās strutenes savvaļas un kultivēto paraugu ķīmiskā skrīninga rezultāti. Attēls: projekta komanda.

 

Kā minējāt, tika noteiktas arī flavonoīdu koncentrācijas struteņu ekstraktos. Kāds ir šo ķīmisko savienojumu īpašības un potenciālais pielietojums?

MD: Flavonoīdi ir savienojumi ar antioksidantu aktivitāti. Lietojot tos ikdienā, uzlabojas zarnu mikrobiotas stāvoklis. Flavonoīdiem ir arī pretiekaisuma efekts, un tie īpaši lielās koncentrācijās sastopami ogās, augļos, dārzeņos. Struteņu kontekstā flavonoīdu saturu noteicām, lai izprastu, ko vēl iespējams iegūt no struteņu ekstraktiem, lai ekstrahēšana būtu ekonomiski pamatota. Tātad alkaloīdi ir kā galvenais ieguvums, bet flavonoīdi – bonuss. Ārstniecības augi ir kā aktīvo vielu “groziņi” – dažkārt ir tā, ka augā vairākas aktīvās vielas ir ar vienu un to pašu iedarbību un viena otras efektu pastiprina.

 

Esam noskaidrojuši par potenciālo pretvēža iedarbību. Taču kādiem ārstniecības nolūkiem vēl var izmantot strutenes ekstraktu un tajā atrodamos savienojumus?

IS: Viens no zināmākajiem pielietojumiem, kuru no bērnības droši vien atceras teju katrs, ir kārpu apstrāde. Aptiekās ir nopērkami dažādi strutenes preparāti (tinktūras, balzami) kārpu ārstēšanai. Interesanti, ka Eiropas Zāļu aģentūrā tika veidota monogrāfija par struteni un tās izmantošanu ādas veidojumu ārstēšanā. Tika apskatīta arī strutenes preparātu iekšķīga lietošana pret dispepsiju, vēdera pūšanos. Taču monogrāfija netika apstiprināta, jo trūka datu par drošību – ir nepieciešams veikt pētījumus par to, cik ilgi un kādās koncentrācijās strutenes preparātus drīkst lietot.

MD: Šis ir uzdevums, kuru uzņemties varētu kāds no esošajiem strutenes preparātu ražotājiem – pasūtīt drošības testus regulētos laboratorijas apstākļos. Tas pavērtu iespējas plašākam, drošam strutenes pielietojumam arī citās jomās.

 

Parunāsim nedaudz vairāk par struteņu kultivēšanas agronomisko pusi. Kādi ir galvenie secinājumi par strutenes ieaudzēšanu lauksaimniecības apstākļos?

AK: Strutene viegli padodas audzēšanai un ir ērti novācama ar tehnikas palīdzību. Tas ir svarīgi, jo strutenes ievākšana manuāli lielos apjomos ir bīstama veselībai. Šogad esam novākuši jau 4 strutenes ražas! Biomasas pieaugums ir liels, tātad arī audzēšana ir ekonomiski izdevīga. Tā kā ķīmiskais skrīnings pierāda, ka aktīvo savienojumu kultivēto struteņu ekstraktos ir vairāk, šī ir situācija, kurā visi ir ieguvēji. Šobrīd redzam, ka būtu nepieciešami pētījumi, kādu faktoru ietekmē pieaug ķīmisko savienojumu koncentrācija strutenēs. Viens no literatūrā minētajiem aspektiem ir saules gaisma – ja vairākas nedēļas pirms ražas novākšanas laiks ir bijis saulains, alkaloīdu ir vairāk. Šādu faktoru ir daudz – temperatūras režīms, mitruma režīms, augsnes sastāvs. Izpētot, kādi augšanas apstākļi nodrošina augstākās interesējošo vielu koncentrācijas, varam audzēšanu padarīt maksimāli efektīvu!

MD: Strutenei ir potenciāls, kas ļauj nodrošināt mūsdienīgu lauksaimniecības zemju izmantojumu. Augu, arī strutenes, ekstrakti vienmēr būs produkts ar augstu pievienoto vērtību – šādu produktu izstrāde rada gandarījumu zinātniekiem un ieguvumu ekonomikai! Tā ir zinātne ar jēgu! 

 

Pavasara augu izpēte norisinās projekta “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Tas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.

 

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

Jau gadu Ziemeļeiropas vadošais ārstniecības augu audzētājs SIA “Field and Forest” sadarbojas ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem un dabīgās kosmētikas izejvielu ražotāju SIA “Alternative Plants”, lai no pārstrādes atkritumiem izstrādātu jaunus pievienotās vērtības produktus – ādu aizsargājošas un atjaunojošas kosmētikas izejvielas.

Ārstniecības un aromātisko augu pārstrādes procesā rodas liels apjoms blakusproduktu. Kopā ar SIA “Alternative plants” vērsāmies pie VRI pētniekiem, lai, izmantojot biorafinēšanas metodi, vērtētu kādas un cik daudz aktīvās vielas šie ražošanas atkritumi satur un kā tos visefektīvāk ekstrahēt. SIA “Alternative Plants” šajā pētījumā ir ne tikai ārstniecības augu audu kultūru kultivēšanas (in vitro) blakusproduktu piegādātājs. Uzņēmumam ir liela pieredze dabīgās kosmētikas izejvielu ražošanā. SIA “Alternative Plants” pētnieki pētījumā veic no blakusproduktiem iegūto ekstraktu analīzi – drošības pārbaudes un efekta novērtējumu uz cilvēka ādas šūnām.

Ar iegūto ekstraktu novērtējuma gaitu un pirmajiem rezultātiem iepazīstināja SIA “Alternative Plants” pētnieki Anna Ramata-Stunda un Mārtiņš Borodušķis.

SIA “Alternative Plants” pētnieki Anna Ramata-Stunda un Mārtiņš Borudušķis. Attēls: Vides risinājumu institūts.

SIA “Alternative Plants” pētnieki Anna Ramata-Stunda un Mārtiņš Borodušķis. Attēls: Vides risinājumu institūts.

Ko nozīmē augu kultivēšana in vitro, kāpēc kosmētikas industrijas izejvielu izstrādei izmantojat tieši šo tehnoloģiju?

Mārtiņš Borodušķis (M.B.): In Vitro jeb augu šūnu kultivēšana ir augu biomasas audzēšanas tehnoloģija. Ar tās palīdzību, neaudzējot pašu augu, laboratorijas apstākļos iegūstam kosmētikas industrijai interesējošās izejvielas. Sākumā, protams, savvaļā ievācam augu vai tā daļas, tad laboratorijā iegūstam augu cilmes šūnas, no tām tālāk audzējam biomasu. Lielākā priekšrocība šai tehnoloģijai ir iespēja iegūt krietni augstāku aktīvo vielu koncentrāciju, nekā augs tās saražo dabā. Laboratorijā mēs spējam nodrošināt kontrolētus apstākļus – augšanu neietekmē sezonas, laikapstākļi, kā arī nav ārējā piesārņojuma.

No savvaļā ievāktas lapiņas iegūta auga cilmes šūnas jeb nediferencēta šūnu biomasa uz cietās barotnes. Tā ir sākuma stadija, pēc kuras augu šūnu biomasu var pavairot lielākā apjomā. Attēls: Odrija Heinrihsone.

No savvaļā ievāktas lapiņas iegūta auga cilmes šūnas jeb nediferencēta šūnu biomasa uz cietās barotnes. Tā ir sākuma stadija, pēc kuras augu šūnu biomasu var pavairot lielākā apjomā. Attēls: Odrija Heinrihsone.

Kāpēc SIA “Alternative Plants” iesaistījās šajā pētījumā?

Anna Ramata-Stunda (A.R.S.): Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka ražošanas procesā cenšamies būt efektīvi un pret dabas resursiem atbildīgi. Kosmētikas izejvielu ražošanai audzējam augu biomasu, un no tās ekstrahējam mums interesējošos aktīvo vielu savienojumus. Atlikusī biomasa joprojām satur augstu aktīvo vielu koncentrāciju. Sapratām, ka, sadarbojoties ar VRI pētniekiem, no augu biomasas audzēšanas procesa  varam iegūt jaunus produktus. Tādējādi savu ražošanas procesu padarot divreiz efektīvāku.

Augu šūnu biomasas ražošanas process. Attēls: SIA “Alternative Plants”.

Augu šūnu biomasas ražošanas process. Attēls: SIA “Alternative Plants”.

Kur pielietojami ekstrakti un aktīvo vielu savienojumi, kas iegūti no SIA “Field and Forest” ēterisko eļļu ieguves procesa un SIA “Alternative Plants” augu šūnu biomasas ražošanas blakusproduktiem?

A.R.S.: Šajā pētījumā apskatām ārstniecības kumelīšu (Matricaria) ēterisko eļļu ražošanas procesa un trīs ārstniecības augu (Ruiša pūķgalves (Dracocephalum), ērkšķogas (Ribes) un kadiķa (Juniperus)) biomasas ražošanas procesu pārpalikumus. No katras blakusproduktu grupas VRI pētnieki iegūst ekstraktus. Ekstrahēšanas procesā pētnieki eksperimentē ar dažādiem reaģentiem, temperatūrām un citiem faktoriem. Rezultātā iegūstami ekstrakti, kas satur daudzveidīgas aktīvās vielas dažādās koncentrācijās. Mēs šajā pētījumā vērtējam, kā iegūtie ekstrakti reaģē uz cilvēka ādas šūnām. Tādējādi nosakām, kur tie tālāk izmantojami – kādus kosmētikas izejvielu prototipus no tiem iespējams izstrādāt.

Kā nosakāt, kādas kosmētikas industrijā izmantojamas īpašības piemīt ekstraktiem un aktīvajām vielām, kas iegūtas no pētījumā apskatītajām blakusproduktu grupām?

A.R.S.: To darām laboratorijā bioķīmiskos testos uz ādas šūnu kultūrām. Skatāmies, kā iegūtie ekstrakti darbojas, vai tie aizsargā pret UV starojumu, vai veicina šūnu dalīšanos, ražo kolagēnu. Vērtējam antimikrobiālo aktivitāti – vai ekstrakts spēj nomākt baktēriju augšanu. Vēl viens svarīgs faktors, ko vērtējam, ir pretiekaisuma efektivitāte, kas spēj novērst ādas novecošanos un ultravioletā starojuma ietekmē radušos iekaisumus. Veicot testus, cenšamies saprast, kā blakusproduktu ekstrakti var konkurēt kosmētikas izejvielu ražošanas industrijā.

M.B.: Svarīgi ir saprast ne tikai to, kā produkts strādā, bet vai tas ir drošs. Tāpēc pirmos veicam drošības testus. Tajos analizējam, kā ekstrakti ietekmē cilvēka ādas šūnas,  vai tie ir droši un kāda ir to bioloģiskā aktivitāte. Mēs arī vērtējam, kādas ir atbilstošās ekstraktu koncentrācijas un kā ekstraktus ietekmē ultravioletais starojums. Ultravioletā (UV) starojuma testi nepieciešami, lai pārbaudītu, vai starojuma ietekmē nenotiek nevēlama ķīmiska reakcija. Lielisks piemērs dabā ir latvāņu sula. Ja tā uz ādas nokļūst tumsā, tad ādas šūnas netiek ietekmētas, bet, tiklīdz uzspīd saule, rodas ķīmiskais apdegums.

Kādus rezultātus izdevies iegūt pēc pirmajiem aktīvo vielu savienojumu drošības un ietekmes izmēģinājumiem, kurus veicāt uz ādas šūnām?

M.B.: Jau šobrīd veicam drošības un antibakteriālos testus. Esam ieguvuši pirmos rezultātus, bet daļa izmēģinājumu vēl ir priekšā. Pēc tam, kad būsim noskaidrojuši, kuri ekstrakti ādas šūnām ir droši, plānojam uzsākt arī efektivitātes un funkcionalitātes testus.

A.R.S.: Mēs viennozīmīgi redzam, ka spējam no blakusproduktu biomasas izvilkt ekstraktus ar pietiekami interesantu ķīmisko sastāvu. Jau tagad saskatām, ka ekstraktos ir augsta tādu aktīvo vielu koncentrācija, kurām ir augsts potenciāls ādu aizsargājošas un atjaunojošas dabīgās kosmētikas izejvielu ražošanā.

Kāda ir SIA “Alternative Plants” pieredze kosmētikas industrijas produktu izstrādē?

A.R.S.: Jau šobrīd sastrādājamies ar vairākiem dabiskās kosmētikas ražotājiem. Viens no zināmākajiem ir AS “Madara cosmetics”. Pašlaik mēs vēl esam salīdzinoši neliels uzņēmums. Izejvielas kosmētikas ražotājiem mēs piegādājam kilogramos, vidēji 10 kg vienam klientam. Tajā pašā laikā mūsu saražotās izejvielas no produkta kopējā sastāva ir aptuveni 0,5–2%. Tas nozīmē, ka ar mūsu piegādāto izejmateriālu daudzumu klients var saražot lielu apjomu gala produkcijas.

M.B.: Jāņem vērā, ka, kaut arī mūsu ražotās izejvielas ir tikai maza daļiņa no gala produkcijas, tās ir viena no sastāvdaļām, kas nodrošina izstrādātā kosmētikas produkta iedarbību.

Pētījums tiek veikts projekta “Biorafinēšanas pieeja bioloģiski aktīvu kosmētikas izejvielu ieguvei no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas blakusproduktiem” (Nr. 1.1.1.1/19/A/075) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0

Vadošais ārstniecības augu audzēšanas uzņēmums Latvijā SIA “Field and Forest” sadarbojas ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem un izstrādā inovatīvas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas. Tālāk iegūtās zināšanas izmantos tēju ražotāji, lai attīstītu jaunus pārtikas produktus.

Žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis) ir vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Līdz šim to galvenais ieguves avots ir bijušas savvaļas augu populācijas. Tas radījis spiedienu uz savvaļas populācijām, lai to mazinātu un apmierinātu ražotāju pieprasījumu pēc šiem augiem, bioloģiskās lauksaimniecības SIA “Field and Forest” eksperti kopā ar VRI pētniekiem meklē iespējas un piemērotākās tehnoloģijas komerciālai augu audzēšanai.

Četru pētniecības gadu garumā pētnieki ieguvuši vērtīgas zināšanas, ko tālāk nodot uzņēmējiem. Pētījumā iegūto rezultātu nozīmību skaidro vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga: “pētījuma noslēgumā būs iespējams izstrādāt vadlīnijas, lai iezīmētu svarīgākos soļus žeņšeņa audzēšanā mūsu klimatiskajos apstākļos. Tādējādi uzņēmējiem radām iespēju attīstīt jaunas bioloģiskās lauksaimniecības nišas un produkciju ar augstu pieprasījumu visā pasaulē.”

Vides risinājumu institūtā ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas izmēģinājumi un pielāgošana komerciālajai lauksaimniecībai ir augsti attīstīts pētniecības virziens. Abi pētījumā apskatītie augi (žeņšeņs un Ķīnas zirdzene) ir daudzgadīgi, tāpēc, neapstādinot augšanas procesu, pētnieki nevar piekļūt tā vērtīgākajai daļai – saknei. Tas nozīmē, ka ražas ievākšana un tās kvalitātes pārbaude ir iespējama ne ātrāk kā pēc četriem gadiem. Lai vērtētu, kā dažādi audzēšanas faktori ietekmē augu attīstību un ražas kvalitāti pētnieki izmēģinājumus ierīkojuši nelielos prototipēšanas lauciņos, modelējot dažādus audzēšanas apstākļus. Tajos viņi eksperimentē ar dažādām audzēšanas vidēm, piemēram, audzēšanu uz lauka, meža ekosistēmā un zem speciāli izveidotām ēnojuma nojumēm. Pētnieki izmēģina, kā attīstību ietekmē – sēklu diedzēšana, sēšana, stādu stādīšana, kā arī augsnes apstrādes metodes. Pēc ražas ievākšanas pētnieki varēs salīdzināt rezultātus katrā no izmēģinājumiem, atlasot veiksmīgākās audzēšanas pieejas.

Dažādas audzēšanas metodes var tieši ietekmēt augu ķīmiskā sastāva kvalitāti, līdz ar to arī no tiem ražoto produktu kvalitāti. Kaut arī žeņšeņa ražas novākšana plānota tikai 2021. gada rudenī VRI ķīmijas laboratorijā jau veiktas pirmo tā paraugu ķīmiskā sastāva analīzes. Dr. Arta Kronberga skaidro: “rezultāti liecina, ka izmēģinājumos audzētās žeņšeņa populācijas uzrāda augstu aktīvo vielu koncentrāciju. Tā varam būt pārliecināti, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos izaudzētais augu materiāls var piegādāt vērtīgas izejvielas tējas pārstrādes uzņēmējiem.”

Ķīmiskā sastāva analīžu rezultāti tēju izstrādātājiem SIA “Bargi” ļauj pārliecināties, ka iegūstams ne tikai garšā patīkams tējas maisījums, bet arī tāds, kas satur vērtīgus aktīvo vielu savienojumus. Līdz šim tējas pārstrādes uzņēmums prototipa izstrādei izmantojis tirgū pieejamus žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes paraugus. Secināts, ka pasaules tirgū pieejamo augu izejmateriālu kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Piemēram, ne visos importētajos paraugos ir Eiropas Farmakopejā (oficiāls farmaceitisko noteikumu krājums, kas definē kvalitātes standartus farmācijas nozarē) definētais aktīvo vielu savienojumu daudzums.

Dr. Arta Kronberga skaidro, kāpēc VRI izmēģinājumos audzētais augu materiāls ir piemērots tējas maisījumu izstrādei: “Pētījuma gaitā esam izstrādājuši audzēšanas tehnoloģijas, kas ļauj sasniegt augu augstāko potenciālu – maksimālo aktīvo vielu daudzumu. Šāds augu materiāls tējas pārstrādes uzņēmējiem ļauj izstrādāt produktu ar stabilu kvalitāti.”

Inovatīvas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas tiek izstrādātas ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) 16.pasākuma Sadarbība 16.2. apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atbalstītā projekta “Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde” (Nr. 17-00-A01620-000008) ietvaros.


Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

Jau vairāk nekā divus gadus Vides risinājumu institūts (VRI) pēta, kā pielāgot savvaļas ārstniecības un aromātiskos augus bioloģiskajai lauksaimniecībai. Pētījumā iegūtās zināšanas vērtēs bioloģiski sertificēta saimniecība SIA “Field and Forest”, lai saprastu, kuras augu sugas būtu vispiemērotākās jaunu augstas pievienotās vērtības produktu un biznesa nišu attīstīšanai.  

Pētījuma zinātniskā vadītāja Dr.Arta Kronberga stāsta: “katrai augu sugai esam piemeklējuši piemērotas audzēšanas tehnoloģijas, lai iegūtu augtāko ražas apjomu un kvalitāti. Pētījuma rezultātā iegūsim zināšanas, kuras tālāk nodot uzņēmējiem. Viņi tās varēs praktiski pielietot jaunu biznesa nišu attīstīšanai.”

Uzsākot pētījumu, Vides risinājumu institūts izvēlējās tās ārstniecības un aromātisko augu sugas, kurām jau šobrīd manāms augsts pieprasījums pasaules tirgos. Tās ir Latvijā augošas savvaļas augu sugas – gaiļbiksīte (Primula veris), smaržīgā madara (Galium odoratum), parastā zalktene (Daphne mezereum), parastā māllēpe (Tussilago farfara), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), parastā kreimene (Convallaria majalis), efeju sētložņa (Glechoma hederacea), lielā strutene (Chelidonium majus) un raspodiņš (Alchemilla spp.). Šie augi var piegādāt vērtīgas izejvielas medicīnas, kosmētikas un pārtikas industrijām.

Neskatoties uz augu labajām īpašībām, uzņēmēju vidū nereti trūkst zināšanas gan par to audzēšanas specifiku, gan augu aktīvajām vielām, ko iespējams izmantot dažādu preparātu un eksportspējīgu produktu ražošanā. Tieši tāpēc uzņēmējiem nepieciešama sadarbība ar zinātniekiem. Pēdējo dažu gadu laikā Vides risinājumu institūts veicis vairākus pētījumus par ārstniecības augiem un to produktu komercializēšanas iespējām.

Šajā pētījumā Vides risinājumu institūta pētnieki padziļināti vērtējuši katru auga attīstības etapu. Tādējādi uzņēmējam ir pieejama pilnīga informācija par katras augu sugas priekšrocībām un trūkumiem. Dr. Arta Kronberga skaidro: “augu attīstību esam vērtējuši visos posmos. Sākot ar savvaļas populāciju ievākšanu, sēklu diedzēšanu un audzēšanu lauka apstākļos, beidzot ar ražas novākšanu un tās ķīmiskā sastāva izvērtēšanu. Apzinoties aizvien augošo pieprasījumu pēc ārstniecības augiem un citām bioloģiskas izcelsmes izejvielām, šādas zināšanas var kļūt par nozīmīgu pamatkapitālu nākotnes uzņēmējdarbības virzienu attīstīšanā.” 

Savvaļā ievākto augu sēklu dīgtspējas novērtējums

Sēklām ir liela nozīme ražas iegūšanā. Tās nodrošina labu sējumu sadīgšanu, veicina veselīgu un produktīvu augu veidošanos, ierobežo sējumu nezāļu apjomu, kā arī paaugstina mēslojuma izmantošanas efektivitāti. Lai izstrādātu katrai sugai piemērotāko sēklu diedzēšanas tehnoloģiju, pētnieki izmēģinājuši dažādas diedzēšanas vides, piemēram, klimata kamerā un siltumnīcā.

Audzēšanas izmēģinājumi lauka apstākļos

VRI pētnieki speciāli ierīkotos augu audzēšanas izmēģinājumu laukos, modelējuši katras sugas komerciālas audzēšanas apstākļus. Tādējādi pētnieki spēj izprastu kādas metodes piemērotas katras sugas audzēšanas tehnoloģiju izstrādē. Vērtēts, cik ātri augs attīstās, kā izaudzētos augus iespējams novākt, izmantojot lauksaimniecības tehniku un kādas bioloģiskā mēslojuma devas nepieciešamas katrai sugai. Pētnieki vērtējuši arī tādas audzēšanas nianses kā attālumu starp augiem rindās, jo tas būtiski ietekmē augu konkurētspēju ar nezālēm. Piemēram, ja silpurenes sastādītas blīvās rindās, tās spēj nomākt nezāles. Atšķirība auga izmēros salīdzinot ar silpurenēm, kas sastādītas retāk, ir pat vairāki centimetri. 2021. gada pavasaris un vasara ir noslēdzošā audzēšanas izmēģinājumu sezona. Pētnieki veic lauka izmēģinājumos iegūtās ārstniecības augu ražas ievākšanu, lai novērtētu rezultātus.

Augu ķīmiskā sastāva novērtējums

Audzēšanas izmēģinājumos ievāktās ārstniecības augu daļas pētnieki nodod Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) ekspertiem, kuri veic paraugu ķīmiskā sastāva novērtējumu. Analīžu rezultāti sniegs ieskatu tajā, kādas aktīvās vielas satur un cik vērtīgi ir izmēģinājumu laukos izaudzētie augi. Saņemti arī pirmie rezultāti, tos skaidro Dr. Arta Kronberga: “kaut arī augu ķīmiskā sastāva novērtējums turpinās, jau varam redzēt, ka Latvijas savvaļā ievāktajiem augiem novērojama unikalitāte. Piemēram, kopā ar OSI pētniekiem esam atklājuši, ka strutenē parādās tādas vērtīgas aktīvās vielas, kuras iepriekš zinātniskajā literatūrā šajos augos nav minētas.”

Izmēģinājumu laukos joprojām aizrit ārstniecības un aromātisko augu veģetācijas sezona. VRI pētnieki turpina ievākt ražu un izaudzētos paraugus nodod OSI pētniekiem, kuri tālāk veic augu ķīmiskā sastāva novērtējumu. Tajā pašā laikā pētījums tuvojas noslēgumam, un zinātnieki strādā pie iegūto zināšanu apkopošanas.

Pavasara ārstniecības un aromātisko augu izpēte norisinās projekta “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Tas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.

Vairāk par pētījuma gaitu un projektu iespējams uzzināt šeit.
0

Uzņēmumu SIA “Field and Forest” sadarbojas ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem, lai ārstniecības un aromātisko augu ražošanas procesam izstrādātu bezatkritumu tehnoloģijas. Gala rezultātā iegūstams jauns produkts ar augstu pievienoto vērtību – bioloģisks kaitēkļu atbaidīšanas līdzeklis.

Bioloģiski sertificētās saimniecības un ēterisko eļļu ražotāja SIA “Field and Forest” ražošanas procesā rodas liels apjoms blakusproduktu. Uzņēmēji vērsušies pie VRI pētniekiem, lai uzsāktu bezatkritumu ražošanas tehnoloģiju izstrādi. Vides risinājumu institūta pētniece Laura Pastare skaidro pētījuma nepieciešamību: “ražošanas procesā, kurā tiek izmantoti dabas resursi, būtu jāizmanto viss, kas no dabas ir paņemts. Ja rodas liels augu materiāla pārpalikums, tad jāmeklē veidi kā to izmantot tālāk. Tā ir ilgtspējīga un pret dabas resursiem atbildīga uzņēmējdarbība.”

SIA “Field and Forest” ir viens no lielākajiem ārstniecības un aromātisko augu audzētājiem Ziemeļeiropā. Augstākās kvalitātes augu materiālu uzņēmējs izmanto pārtikas, medicīnas un kosmētikas industriju izejvielu ražošanai. Augu biomasu uzņēmējs izmanto kaltētu aromātisko un ārstniecības augu, ēterisko eļļu un hidrolātu ieguvei. Pētījumam izvēlēti trīs augi, kuriem ēterisko eļļu destilācijas procesā rodas lielākais blakusproduktu apjoms – ārstniecības kumelītes (Matricaria chamomilla), ķimenes (Carum carvi) un parastā priede (Pinus sylvestris).

Gan uzņēmējs, gan Vides risinājumu institūta pētnieki tvaika destilācijas procesa blakusproduktos saskatījuši augstu potenciālu. Laura Pastare skaidro, kāpēc bioloģisko kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļu izstrādei pētījumā izvēlēti šie blakusprodukti: “lai arī tie ir ražošanas pārpalikumi, augu biomasa satur vērtīgus aktīvo vielu savienojumus. Pētījuma laikā mēs izstrādājam ekstrahēšanas tehnoloģijas. Tādējādi no šķietamiem atkritumiem iegūstam augu ekstraktus, kas izmantojami jaunu produktu izstrādei.”

2021. gada vasarā pētnieki pastiprinātu uzmanību pievērsuši ārstniecības kumelītes pārstrādes blakusproduktu izpētei, jo tas ir kumelīšu ražas laiks. Līdz šim ekstrahēšanas tehnoloģiju izstrāde notikusi nelielos apjomos – 15 litru destilācijas iekārtās. Pētnieki eksperimentē, kā iegūstami ekstrakti ar augstāko bioloģiski aktīvo vielu koncentrāciju. Izmēģinātas dažādas ekstrahēšanas nianses, kas var būtiski ietekmēt iegūtā materiāla kvalitāti, piemēram, ūdens un augu biomasas attiecības, temperatūra un ilgums.

Eksperimentos iegūto ekstraktu kvalitāti vērtē Vides risinājumu institūta ķīmijas laboratorijā. Ķīmiskā sastāva analīzes sniedz ieskatu tajā, kā katra no eksperimentālajām ekstrahēšanas tehnoloģijām ietekmē rezultāta kvalitāti – kādas aktīvās vielas ekstrakti satur un kāda ir to koncentrācija. Rezultāti liecina, ka no blakusproduktiem iegūstamie ekstrakti satur augstu aktīvo vielu koncentrāciju.

Ekstrahēšanas eksperimenti turpinās. Pētnieki gatavojas izstrādātās tehnoloģijas, kuras ķīmiskā sastāva analīzēs uzrādījušas augstākos rezultātus, pārnest uz jau industriāla apjoma ēterisko eļļu destilēšanas iekārtām. Tas nepieciešams, lai pētnieki varētu salīdzināt iegūtā rezultāta atšķirības – vai, ekstrahējot industriālā apjomā, iegūstami augu ūdens ekstrakti ar tādu pašu ķīmiskā sastāva kvalitāti. Industriāla apjoma izmēģinājumos pētnieki vērtēs arī ekstraktu ieguves un apstrādes ekonomiskos aspektus. Laura Pastare skaidro: “Uzņēmējiem nepieciešama informācija ne tikai par to cik bioloģiski vērtīgi ir iegūstamie ekstrakti, bet arī cik ekonomiski pamatojams ir šo ekstraktu ieguves un apstrādes process.”

Pētījums turpinās un zinātnieki gatavojas tā nākamajam posmam – iegūto ekstraktu iedarbības izmēģinājumiem. Vides risinājumu institūta praktiskās entomoloģijas laboratorijas vadītāja Kristīne Berķe Ļubinska skaidro ekstraktu ietekmes izmēģinājumu procesu: “šobrīd pasaules augu aizsardzības līdzekļu tirgū nav plaši pieejamas vielas, kas būtu reģistrētas kā bioloģiskajai lauksaimniecībai piemēroti insektu atbaidītāji. Mūsu uzdevums pētījumā būs praktiskās entomoloģijas jeb kukaiņu laboratorijā izmēģināt iegūto ekstraktu ietekmi uz kukaiņiem. Meklēsim augu ekstraktus, kuri kukaiņus no augiem atbaida ar savu smaržu, neļaujot tiem nosēsties uz augu lapām.”

Pētījums tiek veikts projekta “Ēterisko eļļu destilācijas atlikumi kā potenciāla izejviela ilgtspējīgiem augu izcelsmes produktiem ar repelentu iedarbību” (Nr. 1.1.1.1/20/A/096) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

 

Vairāk par projektu šeit.
0

Savvaļā apdraudētajos augos – Sibīrijas žeņšeņā, parastajā īvē, Jūrmalas zilpodzē – mīt vērtīgi aktīvo vielu savienojumi, kas nepieciešami medicīnas preparātu ražošanā. SIA “Field and Forest” sadarbojas ar Vides risinājumu institūta pētniekiem, lai analītiskās ķīmijas laboratorijā vērtētu to ķīmisko sastāvu un tālākas izmantošanas iespējas.

Pētījumam izvēlētas augu sugas ar augstu tirgus potenciālu – Sibīrijas žeņšeņs (Eleutherococcus senticosus Maxim.), parastā īve (Taxus baccata L.) un Jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.). Šiem ārstniecības augiem arīdzan raksturīgs ilgs sēklu diedzēšanas periods, kas apgrūtina to audzēšanu komerciāliem nolūkiem. VRI pētnieki strādā pie katrai sugai piemērotas pavairošanas metodes izstrādes augu audu kultūrās – tā iespējams pavairot augus, tos audzējot mēģenēs. Šāda pieeja ļauj apiet garo sēklu diedzēšanas periodu, kas var ilgt līdz pat 18 mēnešiem.

“Augu pavairošanas metodes un audzēšanas apstākļi var ietekmēt augu ķīmisko sastāvu. Piemēram, Sibīrijas žeņšeņa dabiskā izplatība ir Krievija un Ķīna. Šo augu audzējot citos klimata apstākļos, var atšķirties tā ķīmiskais sastāvs. Šajā pētījumā mēs apskatām trīs dažādas augu sugas un vienas sugas ietvaros atšķirības starp dažādām populācijām,” pētījuma zinātniskā vadītāja Dr. Ieva Mežaka stāsta par aktīvo vielu atšķirībām augos.

Veicot augu ķīmiskā sastāva analīzi, pētnieki cenšas noskaidrot, kuras sugas populācijas uzrāda augstāku aktīvo vielu sastāvu. “Visas trīs pētījumā apskatītās augu sugas satur dažādus ķīmiskos savienojumus, bet atšķirīga ir šo savienojumu koncentrācija. Pētniekiem, protams, lielākā interese ir par tiem savienojumiem, kuri dominē,” ķīmiskā sastāva analīžu nozīmību skaidro VRI vadošā pētniece un analītiskās ķīmijas laboratorijas vadītāja Dr. Ilva Nakurte.

Sibīrijas žeņšeņs (Eleutherococcus senticosus Maxim.)

Sibīrijas žeņšeņa izpētei ķīmijas laboratorijā izmantotas šī auga lapas un saknes. Pētnieki secinājuši, ka šo paraugu sastāvā atrodami divi īpaši vērtīgi aktīvo vielu savienojumi – eleuterozīds B un eleuterozīds E. Tie minēti Eiropas Farmakopejā (oficiālo farmaceitisko noteikumu krājums) kā nozīmīgi aktīvo vielu savienojumi ar pielietojumu medicīnas nozarē. “Zinātniskajā literatūrā šo savienojumu klātbūtne galvenokārt identificēta Sibīrijas ženšeņa saknēs. Mūsu pētījuma rezultāti rāda, ka šie vērtīgie savienojumi atrodami arī auga lapās,” skaidro Dr. Ilva Nakurte.

Parastā īve (Taxus baccata L.)

Parastās īves ķīmiskā sastāva izpētei izmantotas gan lapas, gan zari, gan zari kopā ar lapām. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka vērtīgākie šajā augā atrodamie savienojumi ir taksāni un to atvasinājumi. VRI pētnieki secinājuši, ka no parastās īves paraugiem iespējams izdalīt vairāk nekā 20 dažādus atvasinājumus. Kā vērtīgāko pētnieki atzinuši taksolu – paklitakselu, kuru medicīnā izmanto dažādu vēža formu terapijās.

Jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.)

Ķīmiskā sastāva analīzes veiktas arī Jūrmalas zilpodzes savvaļas paraugiem, kuri ievākti gan Latvijā, gan Igaunijā (vairāk par paraugu ievākšanas kampaņām lasi šeit). Pētnieki secinājuši, ka sugas ietvaros starp dažādiem genotipiem ir novērojamas lielas ķīmiskā sastāva atšķirības. Kopumā no Jūrmalas zilpodzes savvaļas paraugiem ir izdalīti vairāk nekā 100 dažādi gaistošie savienojumi.

Pētnieki veikuši arī mēģenēs audzētu Jūrmalas zilpodžu paraugu jeb meriklonu analīzi. Zinātniskajā literatūrā ir pieejama informācija, ka īpaši vērtīgas ir šo augu lapas un saknes. “Meriklonu saknes un lapas ir ļoti mazas, bet mums ir izdevies veikt pirmās to ķīmiskā sastāva analīzes. Secinājām, ka šajos paraugos atrodams liels aktīvo vielu daudzums. Esam identificējuši 7-10 mums interesējošus savienojumus,” stāsta Dr. Ilva Nakurte.

Pēc laboratorijas analīžu veikšanas mēģeņu augiem pētnieki var atlasīt tos paraugus, kuri uzrāda augstākos aktīvo vielu rādītājus. Tie tiks pavairoti, lai turpinātu tālāku izpēti – audzēšanas izmēģinājumus lauka apstākļos. Šāda pieeja ļauj pētniekiem ietaupīt laiku un resursus. Arī ķīmiskā sastāva analīžu veikšana turpināsies visa pētījuma laikā, lai noskaidrotu aktīvo vielu daudzuma izmaiņas lauka izmēģinājumos.

Ķīmiskā sastāva analīzes tiek veiktas projekta “Audu kultūru pielietojuma izpēte apdraudēto ārstniecības augu sugu komerciālai pavairošanai” (Nr. 1.1.1.1/19/A/083) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par pētījumu lasi šeit.

0

2021. gada 31. maijā noslēdzās Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības  uzņēmuma SIA “Field and Forest” un lielākā Igaunijas sadzīves ķīmijas ražošanas uzņēmuma “Mayeri Industries” AS kopīgais projekts par jaunu šķidro mājsaimniecības tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrādi. Tā rezultātā radīti četri jaunu produktu prototipi un eksperimentālās partijas – šķidrās ziepes, universālais līdzeklis, veļas mīkstinātājs un trauku mazgājamais līdzeklis, kuru pamatā izmantots augu valsts ūdens kā dabīgā smaržviela. 

 


Ņemot vērā klimata pārmaiņu un zemes apsaimniekošanas prakšu ietekmi uz vides un dabas resursiem, kā arī cilvēku veselību un dzīves kvalitāti, sabiedrībā arvien pieaug pieprasījums pēc dabīgiem, vietējas izcelsmes produktiem. Jaunradītajos produktos izmantots SIA Field and Forest ražots augu ūdens, kas iegūts no  vietējiem augiem – kumelītes, piparmētras, priedes un egles.

 

 

 

Šis projekts ir nozīmīgs solis partneru sadarbības veidošanā un stiprināšanā, atnesot katrai no pusēm jaunas zināšanas, paplašinātu sadarbības tīklu, lielākas pārrobežu sadarbības spējas un dziļāku Igaunijas un Latvijas tirgus un uzņēmējdarbības kultūras izpratni.

 

 

Jaunu šķidro tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrāde notika Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros (projekta identifikācijas numurs EST-LAT 128, Herbal Waters).

 

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

 

Par uzņēmumiem

 

SIA “Field and Forest” ir sertificēts bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas darbojas kopš 2005.gada. Tas ražo un pārstrādā ārstniecības un aromātiskos augus, un ir viens no lielākajiem bioloģisko kumelīšu audzētājiem Austrumeiropā. Uzņēmuma pētniecības un attīstības aktivitātes ir saistītas ar augu ģenētiskās daudzveidības palielināšanu, tradicionālo zināšanu ievākšanu, jaunu audzēšanas tehnoloģiju attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību.

 

Mayeri Industries AS ir lielākais sadzīves ķīmijas produktu ražotājs Baltijas valstīs. Tas pārdod produktus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā un ir pārliecināts, ka mazgāšanas līdzekļus var ražot videi draudzīgi. Mayeri Industries AS ir lielākais produktu portfelis Eiropā, kuram piešķirts ES Ecolabel sertifikāts.

0

Ārstniecības kumelīšu (Matricaria recutita) ēterisko eļļu destilācijas procesā iegūstami vērtīgi blakusprodukti, kas tālāk izmantojami ādu aizsargājošas un atjaunojošas kosmētikas ražošanā. Tā secinājuši Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki.


Līdz šim uzskatīti par atkritumiem, kumelīšu destilācijas pārpalikumi izrādās bagātīgs aktīvo vielu avots. To pierāda Vides risinājumu institūta ķīmijas laboratorijas rezultāti. Institūta pētnieki analizējuši bioloģiski sertificētās saimniecības SIA “Field and Forest” ārstniecības kumelīšu ēterisko eļļu ražošanas procesu pārpalikumus. Laboratorijā apskatīti arī SIA “Alternative Plants” trīs ārstniecības augu (Ruiša pūķgalves (Dracocephalum), ērkšķogas (Ribes) un kadiķa (Juniperus)) blakusprodukti, kas paliek pāri pēc dabīgās kosmētikas sastāvdaļu ražošanas.

Vides risinājumu institūta vadošā pētniece un ķīmijas laboratorijas vadītāja Dr. Ilva Nakurte skaidro pirmos pētījuma rezultātus: “ir apstiprinājusies mūsu izvirzītā hipotēze. Ārstniecības kumelītes ēterisko eļļu destilācijas blakusproduktu ekstrakti ir vērtīgs bioloģiski aktīvo savienojumu ieguves avots. Tiem ir liels potenciāls ādu aizsargājošas un atjaunojošas kosmētikas izstrādē. Tajā pašā laikā šāda veida ekstraktu identificēšana zinātniskajā literatūrā līdz šim nav aprakstīta.”


2021. gada 20. maijā pirmos pētījuma rezultātus Dr. Ilva Nakurte prezentēja ikgadējā starptautiskajā konferencē “15th International Scientific Conference Vital Nature Sign 2021”. Vadošā pētniece konferences dalībniekus iepazīstināja ar Vides risinājumu institūta sasniegumiem ārstniecības kumelītes blakusproduktu izpētē.

 

 


Pētījums tiek veikts projekta “Biorafinēšanas pieeja bioloģiski aktīvu kosmētikas izejvielu ieguvei no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas blakusproduktiem” (Nr. 1.1.1.1/19/A/075) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

 

0

SIA “Field and Forest” ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas specializējas ārstniecības augu apstrādē un pārstrādē. Aicinām uzņēmumam pievienoties sezonas darbiniekus uz  lauku darbiem un darbam ārstniecības augu pārstrādes cehā Priekuļos.


DARBA VIETA

Izstādes iela 2, Priekuļi, Priekuļu pag., Priekuļu novads, LV-4126.


PRASĪBAS KANDIDĀTAM

  • Būt atbildīgam un lojālam pret darbu un darba vietu;

  • Strādāt intensīvi, kārtīgi darba vietā.


MĒS PIEDĀVĀJAM:

  • Darba atalgojums no 4,90€/stundā (pirms nodokļu nomaksas);

  • Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējs izmanto Lauku atbalsta dienestu (LAD).

 

Vairāk par uzņēmumu:  www.fieldandforest.lv

 Lūdzam CV sūtīt uz e-pastu info@fieldandforest.lv līdz 2021.gada 1.jūnijam

 Jautājumu gadījumā zvanīt +371 26612816 (Ance).

0