Your address will show here +12 34 56 78



Audu kultūru pielietojuma izpēte apdraudēto ārstniecības augu sugu komerciālai pavairošanai (Nr. 1.1.1.1/19/A/083)

 

Vienlaikus ar pieprasījuma pieaugumu pēc ārstniecības un aromātiskajiem augiem (ĀAA) farmācijas, kosmetoloģijas, pārtikas nozaru vajadzībām daudzu ārstniecības augu sugu savvaļas populācijas samazinās cilvēka darbības un citu iemeslu dēļ. Tāpēc šādu savvaļā apdraudētu sugu kultivēšana vienlaicīgi palīdz saglabāt savvaļās augošās populācijas un nodrošina pārstrādes rūpniecībai kvalitatīvu izejvielu pietiekamā daudzumā. Pētījumam izvēlētas trīs savvaļā apdraudētas sugas, kurām ir liels tirgus potenciāls – Sibīrijas žeņšeņs (Eleutherococcus senticosus maxim.), parastā īve (Taxus baccata L.) un Jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.). Lai uzsāktu šo sugu komerciālu audzēšanu, identificētas to vājās vietas: ilgstoša sēklu dīgšana, neliels sēklu daudzums, lēna spraudeņu apsakņošanās (īvei). Tas nozīmē, ka šo sugu kultivēšanai nepieciešamas efektīvākas un vienlaicīgi ekonomiski pamatotas lielāka apjoma stādu savairošanas metodes komercplatību ierīkošanai.

 

Mērķis:

Pētījuma mērķis ir adaptēt un izstrādāt tehnoloģijas reto ārstniecības un aromātisko augu – Sibīrijas žeņšeņa (Eleutherococcus senticosus maxim.) parastās īves (Taxus baccata L.) un Jūrmalas zilpodzes (Eryngium maritimum L.) – in vitro pavairošanai, adaptācijai ex-vitro un audzēšanai uz lauka.

 

Aktivitātes:

1. savvaļas augu sugu paraugu ievākšana (galējā un galvenā izplatības teritorijā), lai izvērtētu ķīmiskā sastāva atšķirības un atšķirīgu genotipu pavairošanas potenciālu augu audu kultūrās;

2. metodikas adaptācija trīs augu sugu pavairošanai augu audu kultūrās tajā skaitā, augu ievadei in-vitro, mikro pavairošanai un apsakņošanai;

3. metodikas adaptācija in-vitro pavairoto meriklonu audzēšanai ex-vitro un lauka apstākļos;

4. publicitātes aktivitātes.

 

Rezultāti:

1. Zināšanas par trīs apdraudētām ārstniecības augu sugām – zilpodzi, parasto īvi un Sibīrijas žeņšeņu (tajā skaitā vietējo reto savvaļas ĀAA resursu ķīmisko sastāvu, mikro pavairošanas iespējām un stādu adaptācijas metodēm lauka apstākļos). Dati, kurus iegūs par ķīmiskā sastāva izmaiņām augos, dos jaunas zināšanas par ģeogrāfisko, vides un lauksaimniecības faktoru ietekmi uz bioloģiski aktīvo vielu sastāvu augos. Iegūtie dati, kas neskars komersanta intelektuālā īpašuma tiesības tiks publicēti zinātniskajos rakstos;

2. izstrādāts viens tehnoloģiju prototips (zilpodzei) augu ievadei un pavairošanai in-vitro kā arī to adaptēšanai ex-vitro. Plānots, ka pēc pētījuma beigām komersants uzņemsies šī prototipa tālāku attīstīšanu un ieviešanu praksē;

3. Iesaistīti divi jaunie zinātnieki, kā arī pētījuma laikā radīta jauna pētnieka amata vieta;

4. Divi oriģināli zinātniskie raksti publicēti starptautiski citētā žurnālā, kas indeksēti Scopus datubāzē un pieejami atvērtajā piekļuvē (Open Access);

5. Pētījums ir saistīts ar saimniecisku darbību un tā aktivitātes pozitīvi ietekmēs vietējo un nacionālo ekonomiku, attīstot inovatīvas komerciālās stādu pavairošanas tehnoloģijas savvaļā apdraudētiem ārstniecības augiem ar augstu tirgus potenciālu.

 

Projekta norise: 2020.gada 1. jūlijs- 2023.gada 31.jūnijs.

Vadošais partneris: Vides risinājumu institūts.

Partneri: SIA “Field and Forest”.

Projekta zinātniskā vadītāja: Dr. Ieva Mežaka, ieva.mezaka@videsinstituts.lv.

Projekta finansētājs: Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi”.

Projekta kopējais finansējums: Kopējais projekta budžets, t.sk., neattiecināmās izmaksas 747 226.2 EUR no kura publiskais finansējums ir 549 945.9 EUR.

0


Biorafinēšanas pieeja efektīvu kosmētikas izejvielu ieguvei no ārstniecības augu pārstrādes un augu šūnu kultivēšanas procesu blakusproduktiem (1.1.1.1/19/A/075)

Nepilna gadsimta laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir gandrīz četrkāršojies, tādējādi radot pieaugošu pieprasījumu pēc dabiskajām ekosistēmām, lai nodrošinātu pārtiku, zāles un citus dabas resursus. Apmēram 50 % no visām apdzīvojamām zemēm tiek izmantoti lauksaimniecībai un 37 % – mežiem. Aramzemes apjoms uz vienu cilvēku samazinās, tādējādi pastiprinot nepieciešamību uzlabot augstas pievienotās vērtības bioaktīvo savienojumu ieguves efektivitāti no jau esošajiem resursiem.

Eiropas vadošajām pārtikas, dzērienu, kosmētikas un ķīmiskās rūpniecības nozarēm ir neizmantots potenciāls, lai nepietiekami izmantotus blakusproduktus pārveidotu par produktiem ar augstu pievienoto vērtību. Eiropa ir pasaules līdere ķīmijas rūpniecībā un kosmētikas ražošanā, un tās pārtikas un dzērienu ražošanas nozares gada apgrozījums ir 1,1 triljons EUR.

Lielākā daļa no lauksaimniecības, pārtikas, dzērienu, kosmētikas un ķīmiskās rūpniecības nozaru blakusproduktiem netiek izmantoti un nonāk pašvaldību atkritumu poligonos, tādējādi radot nopietnas vides, ekonomiskās un sociālās problēmas. Šobrīd blakusprodukti tiek uzskatīti par atkritumiem, lai gan tie izmantojami jaunu produktu izstrādē, kas sniegtu jaunas tirgus iespējas. Domāšanas veida un uzņēmējdarbības pieejas virziena maiņa uz inovācijās un zinātnē balstītu blakusproduktu izmantošanu pozitīvi ietekmēs pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku.

Mērķis: no ārstniecības augu pārstrādes un in vitro šūnu kultivēšanas blakusproduktiem izstrādāt augstas pievienotās vērtības bioloģiski aktīvu savienojumu, kas potenciāli izmantojams kosmētikā.

Aktivitātes:

1. Bioloģiski aktīvo savienojumu ekstrahēšana no ārstniecības augu (Matricaria) pārstrādes un šūnu in vitro kultivēšanas blakusproduktiem (Dracocephalum, Ribes un Juniperus), izmantojot superkritiskā šķidruma ekstrakciju.

2. Polāro un nepolāro savienojumu frakcionēšana no ārstniecības augu pārstrādes superkritiskā šķidruma ekstraktiem un šūnu audzēšana in vitro.

3. Ekstrakciju un frakciju ķīmiskais raksturojums, izmantojot bioloģiski aktīvo fitoķīmisko klašu kvalitatīvo un kvantitatīvo skrīningu, kā arī dominējošo bioloģiski aktīvo savienojumu identifikācija, izmantojot saistītās metodes.

4. Ārstniecības augu pārstrādes un in vitro augu šūnu kultūrās iegūtu sastāvdaļu ražošanas blakusproduktu ekstraktu un frakciju bioloģiskās aktivitātes raksturojums (citotoksiskuma un fototoksiskuma testēšanas pārskati; antibakteriālas aktivitātes testēšanas pārskati; ādas aizsargaktivitātestes tēšanas pārskati).

5. Biorafinēšanas frakciju un ekstraktu kombinēšana, lai iegūtu kombinētas kosmētikas līdzekļu sastāvdaļas ar paaugstinātu bioloģisko aktivitāti.

6. Komunikācija un pētījuma rezultātu nodošana gan plašākai sabiedrībai, gan zinātniskajām aprindām un speciālistiem.


Rezultāti:

1. Izstrādātas efektīvas un videi draudzīgas ekstrakcijas un frakcionēšanas metodes blakusproduktiem, kas iegūti no ārstniecība augu apstrādes un in vitro augu šūnu kultivēšanas.

2. Izstrādāts un pārbaudīts iegūto ekstraktu un frakciju ķīmiskā sastāva, bioloģiskās aktivitātes un drošības raksturojums.

3. Izstrādāts produkta prototips biorafinēšanas frakciju un ekstraktu kombinēšana, lai iegūtu jaunu kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu ar pastiprinātu bioloģisko aktivitāti.

4. Rezultāti izplatīti, publicējot trīs rakstus brīvpieejas (Open Access) zinātniskajos žurnālos, veicot sešas prezentācijas starptautiskās konferencēs un informējot sabiedrību ar tiešsaistes, sociālo plašsaziņas līdzekļu un informatīvu pasākumu palīdzību.


Projekta norise:
2020. gada 1. jūlijs – 2023. gada 30. jūnijs.

Vadošais partneris: Vides risinājumu institūts.

Parteri: SIA “Field and Forest” un SIA “Alternative Plants”

Projekta zinātniskā vadītāja: Vides risinājumu institūts vadošā pētniece Dr. Ilva Nakurte.

Projekta finansētājs: Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” Nr. 1.1.1.1/19/A/075

Projekta kopējais finansējums: 810 878.66 EUR.

0

SIA “Field and Forest” ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas specializējas ārstniecības augu apstrādē un pārstrādē. Paplašinot darbības sfēru, aicinām uzņēmumam pievienoties ražošanas iekārtu inženieri.


Darba vieta Priekuļos.


Darba uzdevumi:

  • Ārstniecības augu ražošanas mēroga pārstrādes iekārtu (tvaika destilatori, dažādi ekstraktori, tvaika ģeneratori un citas) apkalpošana un nepieciešamo remontdarbu veikšana;
  • Ārstniecības augu pilota mēroga pārstrādes iekārtu (tvaika destilatori, dažādi ekstraktori, tvaika ģeneratori un citas)  apkalpošana un nepieciešamo remontdarbu veikšana;
  • Piedalīties jaunu tehnisko projektu izstrādē.


Piedāvājam:

  • Atbildīgu un dinamisku pilna laika darbu Priekuļos, Izstādes ielā 2;
  • Darba algu no 1500 € līdz 2100 € (bruto), atkarībā no iepriekšējās pieredzes un prasmēm;
  • Veselības apdrošināšanu.


Prasības:

  • Augsta atbildības izjūta un precizitāte;
  • Prasme organizēt savu darbu;
  • Pieredze ražošanas iekārtu apkalpošanā;
  • Zināšanas un pieredze metināšanā (TIG, MMA);
  • Zināšanas un pieredze darbā ar elektroiekārtām (Bz vai Cz grupa);
  • Vēlama pieredze un kvalifikācija darbam ar augstspiediena tvaika ģeneratoriem;
  • Vēlama pieredze konstruēšanā, tehnisko shēmu zīmēšanā un lasīšanā.

 

Interesentiem lūdzam sūtīt CV un motivācijas vēstuli uz e-pastu liene.kienkas@fieldandforest.lv līdz 2020. gada 1. septembrim. Jautājumu gadījuma zvanīt +371 27810587 (Liene)

Vairāk par uzņēmumu: www.fieldandforest.lv

0

SIA “Field and Forest” ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas specializējas ārstniecības augu apstrādē un pārstrādē. Paplašinot darbības sfēru, aicinām uzņēmumam pievienoties jaunu produktu attīstības speciālistu.

Darba vieta Priekuļos.

Darba uzdevumi:

  • Piedalīties jaunu ārstniecības augu pārstrādes produktu izstrādē;
  • Plānot un realizēt eksperimentus pilota mēroga ārstniecības augu pārstrādes laboratorijā;
  • Veikt jaunākās literatūras un likumdošanas apskatus.


Piedāvājam:

  • Atbildīgu un dinamisku pilna laika darbu Priekuļos, Izstādes ielā 2;
  • Nepieciešamās apmācības darba veikšanai;
  • Darba algu no 1200 € līdz 1700 € (bruto), atkarībā no iepriekšējās pieredzes un prasmēm;
  • Veselības apdrošināšanu.


Prasības:

  • Augsta atbildības izjūta un precizitāte;
  • Prasme organizēt savu darbu;
  • Darba pieredze ražošanas uzņēmumā;
  • Darba pieredze produktu izpētes un attīstības (R&D) laboratorijā tiks uzskatīta par priekšrocību;
  • Izglītība vai iesākta izglītība bioloģijā, biotehnoloģijās, ķīmijā vai vides zinātnē tiks uzskatīta par priekšrocību;
  • Likumdošanas pārzināšana pārtikas, kosmētikas, augu aizsardzības līdzekļu un farmācijas nozarēs tiks uzskatīta par priekšrocību;
  • Vēlamas angļu valodas prasmes;
  • Interese un zināšanas par ārstniecības augiem un to pielietojumu kosmētikā, pārtikā un farmācijā tiks uzskatītas par priekšrocību.

Interesentiem lūdzam sūtīt CV un motivācijas vēstuli uz e-pastu liene.kienkas@fieldandforest.lv līdz 2020. gada 1. septembrim. Jautājumu gadījuma zvanīt +371 27810587 (Liene).

Vairāk par uzņēmumu: www.fieldandforest.lv
0





2019.gada augustā Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums SIA “Field and Forest” un lielākais Igaunijas sadzīves ķīmijas ražošanas uzņēmums “Mayeri Industries” AS uzsāka kopīgu darbu pie jaunu šķidro mājsaimniecības tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrādes. To pamatā tiks izmantots augu valsts ūdens kā dabīgā smaržviela. Plānots, ka projekta rezultātā tiks radīti četru jaunu produktu prototipi – šķidrās ziepes, universālais līdzeklis, veļas mīkstinātājs un trauku mazgājamais līdzeklis.

Jauno produktu attīstībai partneri veic rūpniecisko pētījumu. Laika posmā no 2020.gada aprīļa līdz jūlija beigām SIA “Field and Forest” ieguva kumelīšu, priežu un egļu ūdens paraugus, laboratorijas apstākļos īstenoja ūdens frakcionēšanas eksperimentus, veica ķīmiskā sastāva analīzes un vērtēja izejvielu organoleptiskās īpašības. Ņemot vērā iegūtos rezultātus, projekta partneri vienojās, ka tālākajos vakuuma frakcionēšanas eksperimentos kā galvenā izejviela tiks izmantots priežu ūdens.

Minētajā laikā periodā SIA “Field and Forest” uzsāka dokumentācijas gatavošanu COSMOS un labas lauksaimniecības prakses sertifikātu iegūšanai.

Jaunu šķidro tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrāde notiek Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros (projekta identifikācijas numurs EST-LAT 128, Herbal Waters).

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.

Par uzņēmumiem

Mayeri Industries AS ir lielākais sadzīves ķīmijas produktu ražotājs Baltijas valstīs. Tas pārdod produktus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā un ir pārliecināts, ka mazgāšanas līdzekļus var ražot videi draudzīgi. Mayeri Industries AS ir lielākais produktu portfelis Eiropā, kuram piešķirts ES Ecolabel sertifikāts.

SIA “Field and Forest” ir sertificēts bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas darbojas kopš 2005.gada. Tas ražo un pārstrādā ārstniecības un aromātiskos augus, un ir viens no lielākajiem bioloģisko kumelīšu audzētājiem Austrumeiropā. Uzņēmuma pētniecības un attīstības aktivitātes ir saistītas ar augu ģenētiskās daudzveidības palielināšanu, tradicionālo zināšanu ievākšanu, jaunu audzēšanas tehnoloģiju attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību.

Vairāk par projektu šeit.

0

Lauksaimniecības eksperti un bioloģiskā saimniecība SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu veic pētījumu, kurā izstrādā inovatīvas tehnoloģijas deviņu Latvijā sastopamu savvaļas pavasara ārstniecības un aromātisko augu kultivēšanai bioloģiskos audzēšanas apstākļos potenciālai komerciālai izmantošanai medicīnā, kosmētikā un pārtikā – gaiļbiksīte (Primula veris), smaržīgā madara (Galium odoratum), parastā zalktene (Daphne mezereum), parastā māllēpe (Tussilago farfara), pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis), parastā kreimene (Convallaria majalis), efeju sētložņa (Glechoma hederacea), lielā strutene (Chaledonium majus) un raspodiņš (Alchemilla spp.).

Ar pētījuma gaitu un jaunākajiem secinājumiem iepazīstināja pētījuma zinātniskā vadītāja Dr. Arta Kronberga.


Kam pētījumā pievērsāties 2020. gada pavasara un vasaras sezonās?


Dr. Arta Kronberga:
Pavasara un vasaras sezonas pētījumā aizrit ļoti intensīvā darbā. Pavasara periodā siltumnīcās audzējām stādus, lai pēc tam ierīkotu lauka izmēģinājumus visām deviņām pētītajām sugām. Ņemot vērā katras sugas bioloģiju, izmēģinājumos vērtējam, kā augu augšanu ietekmē dažādi faktori, piemēram, attālums starp augiem, audzēšana plēvē vai augsnē, sēja ar sēklām vai stādīšana ar stādiem. Strutenei un gaiļbiksītei izmēģinām arī dažādus bioloģiskajai lauksaimniecībai atļautus mēslojumus un to efektivitāti.

 


Pētījumā vērtējat kā augu augšanu ietekmē dažādi faktori, kā izvēlējāties šīs dažādās audzēšanas pieejas?

 

A.K.: Šo pavasara augu audzēšana lauksaimniecībā ir reti sastopama, tāpēc, lai atrastu pareizāko pieeju mēs apvienojām zināšanas par sugu bioloģiju, pētnieku pieredzi un zinātniskajās publikācijās atrodamo informāciju. Ieskatu sniedza arī 2019. gada sezonas izmēģinājumos uzkrātā pieredze, piemēram, kā katra suga reaģē dažādos apstākļos.

 

Dažus no pētītajiem augiem stādāt ar stādiem un dažus sējāt, kāpēc izmantotas dažādas pieejas? Vai abas pieejas izmēģinājāt visiem pētītajiem pavasara augiem?

 

A.K.: Nē, pētāmās sugas ir ļoti atšķirīgas, piemēram, sēklu dīgšanas ilgumā. Ir sugas, kuru sēklas sadīgst ātri, bet ir arī tādas, kuru sadīgšanai ir nepieciešami divi gadi. Tām sugām, kurām sēklas ievākt ir teju neiespējami, secinājām, ka tas nav veiksmīgs ražošanas risinājums. Tāpēc mēs izmēģinām kā ir audzēt attiecīgos augus veģetatīvi. Katram no pētītajiem augiem piemeklējam risinājumu, kas būt atbilstošāks komerciālai audzēšanai.


Kā notiek augu audzēšana plēvē?

 

A.K.: Tas ir audzēšanas veids, kad augu stādot augsnes virsmu pārklāj ar speciālu lauksaimniecības plēvi, kas nepārtrauc mitruma caurlaidību, bet palīdz cīņā ar nezālēm, šos stādījumus nav nepieciešams ravēt. Tā ir visur pasaulē plaši izmantota metode.

 

Vai izdarāmi jau pirmie secinājumi par to, kuri no pētītajiem augiem audzējami komerciālajā lauksaimniecībā?

 

A.K.: Šobrīd par to vēl ir pāragri spriest, jo nav noslēgušās augu ķīmiskās analīzes, kuras šajā pētījumā veic Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki. Lai veiktu jebkāda veida secinājumus ir būtiski apvienot zināšanas par agrotehnisko izmēģinājumu rezultātiem un augu ķīmisko sastāvu, kas realitātē parāda kāds tad ir ķīmiskais sastāvs augiem, kas iegūti savvaļā un izaudzēti lauka izmēģinājumos.

 

Kādus bioloģiskajai lauksaimniecībai atļautus mēslojumus izmēģināt?

 

A.K.: Šie augi savvaļā augot saskarās ar dažādiem faktoriem, kas ietekmē ražas kvalitāti. Šajā pētījumā mērķis ir šos augus izaudzēt, lai iegūtu konkurētspējīgu ražu. Ja mēs vēlamies iegūt pietiekami augstu ražas līmeni, nepieciešams sabalansēts augsnes sastāvs, tas nozīmē, ka lauksaimniecībā izmantotie lauki ir jābaro un jākopj. Īpaši izaicinoši tas ir bioloģiskajā lauksaimniecībā, jo komerciāli un dabīgi iegūti mēslojumi pieejami salīdzinoši nesen. Šobrīd vēl nav veikti pietiekami apjomīgi pētījumi, lai izprastu to iedarbību. Viens no izaicinājumiem ir arī tas, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai nav pieejams slāpekļa mēslojums, jo tas nav dabīgi iegūstams, bet ķīmiski sintezējams. Viena no iespējām šāda mēslojuma ieguvei būtu izmantot organisko mēslojumu – kūtsmēslus, bet tie iegūstami tikai kā lopkopības pārpalikumi. Lopkopība savukārt ir viens no lielākajiem emisiju ražotājiem, tāpēc meklējam labāko risinājumu.

 

Kāpēc mēslojumu izmēģinājumi tiek veikti tikai strutenei un gaiļbiksītei?

 

A.K.: Šos divus augus mēs pētījumā esam izdalījuši kā vistuvāk komerciālajai lauksaimniecībai gatavos. Šādu izvēli mēs izdarījām jau pētījuma izstrādē, jo veicot iepriekšēju izpēti  noskaidrojām, ka šīm sugām pieejama informācija par komerciālās audzēšanas piemēriem citur pasaulē. Tāpēc nolēmām pētīt ne tikai šo sugu genotipus, bet veikt jau padziļinātāku izpēti.

 

Vai strutenes un gaiļbiksītes mēslojumu izmēģinājumu rezultātus varēs pielīdzināt arī citiem šajā pētījumā aplūkotajiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem?

 

A.K.: Noteikti nē, katrs no augiem reaģē citādāk. Varēsim izdarīt vispārīgus secinājumus, piemēram, vai ir novērojama konkrētā mēslojuma iedarbība, bet tālāk ir padziļinātāk jāveic izpēte katrai no sugām, vērtējot dažādus ietekmes faktorus.


Vai tas, ka pētāt pavasara augus nozīmē, ka pētījuma aktīvākā sezona ir tieši pavasaris?

 

A.K.: Pavasaris ir laiks, kad augiem novāc ražu, bet visu veģetācijas sezonu izmantojam, sēklu stādīšanai, lauku kopšanai, mērījumus veikšanai, veicam arī augu attīstības dinamikas novērtējumus, izmantojot bezpilota lidaparātus jeb dronus, kas filmē izmēģinājumu laukos notiekošo.

 

2020. gada sezonu mēs veltām ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai un dažādu audzēšanas tehnoloģiju izmēģinājumiem. 2021. gada pavasaris (aprīlis – jūnijs) būs trešā pētījuma sezona – ražas datu ievākšanas laiks. Tas būs periods, kad viss iepriekšējo pētījumu sezonu darbs atmaksāsies.

 

Pavasara augu izpēte norisinās projekta “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Tas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.

 

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

Bioloģiskā saimniecība SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūta (VRI) pētniekiem un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu izstrādā inovatīvas tehnoloģijas deviņu pavasara ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, lai tālāk tos izmantotu medicīnā, kosmētikas un pārtikas ražošanā.

Ar pētījuma gaitu un jaunākajiem secinājumiem iepazīstināja VRI vadošā pētniece Dr. Ieva Mežaka un pētījuma zinātniskā vadītāja Dr. Arta Kronberga.



VRI:
Šajā pavasarī meklējāt izdevīgus apstākļus deviņu ārstniecības un aromātisko augu dīgšanai. Kāpēc tas bija nepieciešams?

Dr. Ieva Mežaka (I.M.): Pētījumā aplūkoto pavasara augu bioloģija, pielāgošanās un dīgšana ir ļoti atšķirīga. Svarīgi, ka mēs pētījumā apskatām savvaļas sugas, kas dabiskajos apstākļos sadīgst nevienmērīgi. Mēs meklējam izdevīgākus apstākļus, lai šie augi sadīgtu ātrāk un vienmērīgāk.

Dr. Arta Kronberga (A.K.):


“Ja vēlamies šos augus audzēt komerciālām vajadzībām, nepieciešama ātra un vienmērīga augu dīgšana.”


Ir sugas, kas sadīgst ļoti ātri, piemēram, strutene, bet ir sugas, kurām nepieciešami pat 2 gadi, kas kultivēšanai lauksaimniecībā ir pārāk garš periods.

Parastās kreimenes (Convallaria majalis) sēklu diedzēšanas izmēģinājumi. Attēls: VRI

VRI:
Kādas metodes izmēģinātas dīgšanas paātrināšanai?

I.M.: Viena no galvenajām pieejām savvaļas augu ieviešanai lauksaimniecībā ir dabisko apstākļu simulēšana. Piemēram, aukstuma perioda simulēšana laboratorijā, ko sēkla dabīgos apstākļos piedzīvo ziemā. Pētījumā izmēģinām arī metodes, kur sēklas apstrādājam ar augu hormoniem un ultraskaņu. Esam veidojuši dažādas šo metožu kombinācijas, lai atrastu katrai sugai piemērotāko.

VRI: Kādi rezultāti novērojami pēc sēklu diedzēšanas izmēģinājumiem? Vai visiem 9 ārstniecības un aromātiskajiem augiem izdevies veiksmīgi izdiedzēt sēklas, lai tās būtu gatavas sēšanai eksperimentālajos dārzos?

I.M.: Diedzēšanas eksperimentu rezultāti katrai sugai ir ļoti atšķirīgi. Visi 9 ārstniecības augi iedalāmi četrās grupās: pirmās grupas pārstāvji ar minimālu sēklu apstrādi dīgst labi – strutene, silpurene, māllēpe; otrajā grupā ir augi, kas nedīgst dabīgos apstākļos vai dīgst ļoti ilgu laiku, tāpēc tiem esam atraduši paņēmienus, ar kuriem apstrādāt sēklas, lai dīgšana notiktu ātrāk – gaiļbiksīte, smaržīgā madara, raspodiņš; Trešā grupa dīgst ļoti lēni arī pēc sēklu apstrādes – parastā kreimene un zalktene; Savukārt ceturtajā grupā ir suga, kurai Latvijas apstākļos ne vienmēr izveidojas sēklas, un augs vairojas ar dzinumiem– efeju sētložņa.


A.K.:
Pētījums vēl turpinās, bet jau šobrīd varam izdarīt secinājumus, ka

“lielākā daļa no pētītajiem augiem labi pielāgojas lauksaimniecības apstākļiem.”

Ir dažas sugas, kurām nepieciešams izstrādāt īpašas diedzēšanas metodes, bet ir arī tādi augi, kuru dīgšanas periods ir ļoti lēns, tāpēc to pavairošanai lauksaimniecības vajadzībām nepietiks tikai ar sēklu diedzēšanas uzlabošanas metodēm. Tas nenozīmē, ka šie augi nav piemēroti komerciālajai lauksaimniecībai. Tiem ir jāmeklē citas audzēšanas metodes.

VRI: Vai pētījumā izmantotas tikai Latvijas savvaļā atrodamās augu populācijas?

I.M.: Šoreiz mums interesēja tieši Latvijas savvaļā atrodamās populācijas, jo tās ir vairāk piemērojušās augšanai mūsu klimatiskajos apstākļos. Bet intereses un salīdzināšanas pēc mēs izmantojam sēklas arī no komerciāliem piegādātājiem ārvalstīs.

A.K.: Gandrīz visas pētāmās sugas esam salīdzinājuši arī ar ārzemju paraugu parametriem. Izmēģinājumos redzam, ka ārzemju komerciālo šķirņu sēklām jau ir pielietota sava veida selekcija. Tas labi parādās diedzēšanas rezultātos – tām ir īsāks tā saucamais miega periods.

VRI: sadarbības partnera Organiskās Sintēzes Institūta pētnieki iepriekšējā pētniecības periodā veikuši 9 augu ķīmiskā sastāva analīzes. Kas redzams šajos rezultātos un kāds ir vietējo savvaļas populāciju potenciāls komerciālai audzēšanai?

A.K.: Šī pētījuma mērķis bija saprast 9 ārstniecības un aromātisko augu ķīmisko sastāvu un atbilstību tirgus prasībām.

“Šiem augiem ir augsts pieprasījums farmācijas, kosmētikas un pārtikas industrijās, bet trūkst zināšanu par Latvijas savvaļā sastopamo sugu atbilstību.”

Datu apstrāde vēl ir procesā, bet jau šobrīd esam secinājuši, ka ķīmisko rādītāju rezultāti atšķiras gan starp sugām, gan dažādām atradnēm vienas sugas ietvaros.

VRI: Ko esat iecerējuši darīt turpmākajā pētniecības periodā?

A.K.: Turpināsim savvaļā atrodamo paraugu ievākšanas kampaņas. Tas ir īpaši svarīgi tiem augiem, kuriem nav piemērotas iepriekš minētās sēklu diedzēšanas metodes un sēklas dīgst ļoti lēni, piemēram, parastajai kreimenei un raspodiņam. Šiem augiem mēs izmēģināsim sakneņu dalīšanas metodi, lai tos varētu pavairot komerciālajai lauksaimniecībai.

I.M.: Augu paraugu ievākšanu mēs turpināsim arī tāpēc, lai varētu ievākt paraugus un iestādīt uz lauka. Tas ļaus mums salīdzināt, kā aktīvo vielu daudzums atšķiras, ja tos audzē lauksaimniecības apstākļos vai savvaļā.

A.K.: Vēl viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs lauka izmēģinājumu ierīkošana Priekuļu novadā. Pēc tam sekos to novērtēšana. Mums ir izstrādāts plāns, lai novērtētu dažādus parametrus (augu attīstības ātrumu, konkurētspēju ar nezālēm, ražīgumu, aktīvo vielu saturu u.c.) tiem augiem, kas aug izmēģinājumu laukos. Plānojam, ka dažiem augiem ievāksim ražu jau 2020. gada sezonā.

Pavasara augu sēklu diedzēšanas izpēte un aktīvo vielu analīze norisinās projekta “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā” (Nr. 1.1.1.1/18/A/043) ietvaros. Tas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” atbalstu.

Vairāk par projektu iespējams uzzināt šeit.

0

Noslēdzies bioloģiskās lauksaimniecības ekspertu SIA “Field and Forest” un Vides risinājumu institūta pētnieku pētījums, kurā izstrādātas Latvijas apstākļiem piemērotas bioloģiskās audzēšanas tehnoloģijas pieciem ārstniecības un aromātiskajiem augiem.


Palielinoties patēriņam, mainoties tirgus tendencēm un pieaugot pieprasījumam pēc produktiem, kas ražoti no dabīgām izejvielām un ir videi draudzīgi, arvien palielinās arī pieprasījums pēc ārstniecības un aromātiskajiem augiem. Latvijā savvaļā vai dārzos atrodami augi ar augstu tirgus potenciālu un bioloģisko vērtību (ārstniecības kumelīte (Matricaria recutita), ārstniecības pienene (Taraxacum officinale) un ārstniecības baldriāns (Valeriana officinalis L.), bet trūkst zināšanas par to piemērotību bioloģiskajai audzēšanai un piemērotākajām šo augu audzēšanas tehnoloģijām. Trīs gadu garumā Vides risinājumu institūta pētnieki pēc bioloģiskās saimniecības SIA “Field and Forest” iniciatīvas eksperimentālajos laukos Priekuļu novadā pētīja trīs Latvijā sastopamo ārstniecības un aromātisko augu, kā arī šaurlapu ehinācijas (Echinacea angustifolia), kārveles (Saposhnikovia divaricata) augšanu, attīstību un kultivēšanas iespējas Latvijas apstākļos.


SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga par pētījuma nozīmību stāsta: “Uzdevums bija izpētīt šo 5 ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijas, jo līdz šim Latvijā tas nebija pētīts. No vienas puses, šiem augiem ir augsts tirgus potenciāls un bioloģiskā vērtība, bet trūka zināšanas par to pareizu audzēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos un to, kādas aktīvās vielas tie patiesībā satur.”


Audzēšanas tehnoloģiju izpētes un prototipu izstrādes procesā pētnieki secinājuši, ka visas pētītās sugas labi pielāgojas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, turklāt tie spēj nodrošināt ražas ķīmiskā sastāva kvalitāti, kas atbilst Eiropas Farmakopejas prasībām (minimālās prasības, kādas ir nepieciešamas, ja vēlas drogas (izžāvēti ārstniecības augi) eksportēt). Dažiem no pētītajiem paraugiem rezultātos redzams, ka tie pat divas reizes pārsniedz Eiropas Farmakopejas minimālās prasības.

 

“Izpētes laikā esam nonākuši pie secinājumiem, ka visi visas piecas pētītās augu sugas ir piemērotas kultivēšanai Latvijā, , gan ņemot vērā tajās esošo aktīvo savienojumu daudzumu, gan ražas iznākumu. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka katram no augiem ir jāievēro konkrēti noteikumi, lai sasniegtu nepieciešamo ražas kvalitāti, piemēram, pareiza šķirnes izvēle, attālums starp rindām uz lauka, optimāls novākšanas laiks un citas detaļas, kas aprakstītas to audzēšanas tehnoloģijās,” tā par izstrādāto audzēšanas tehnoloģiju nozīmību skaidro Dr. Arta Kronberga

Lai noteiktu katra auga audzēšanas potenciālo ekonomisko atdevi, izstrādātajā audzēšanas tehnoloģiju prototipā iekļauts arī augu kultivēšanas ekonomiskais novērtējums. Tā izstrādē ņemti vērā audzēšanas izdevumi, piemērotākā audzēšanas tehnoloģija, kas spēj nodrošināt augstāko ražas līmeni, kā arī citi faktori. Pētnieki uzsver, ka ekonomiskais novērtējums ir ārkārtīgi svarīgs, jo ražas līmeņi katram augam un katrai šķirnei ir atšķirīgi. Piemēram, pienenei ir šķirnes, kuru saknes sver pat 1 kg, bet baldriānam 600 – 800 g un pārējām šķirnēm šie rādītāji ir vēl zemāki. Pētnieki secināja, ka visu 5 augu sugu audzēšana bioloģiskajā lauksaimniecībā būtu ekonomiski izdevīga. Lai to sasniegtu, jāņem vērā nosacījumi, kas minēti audzēšanas tehnoloģiju prototipā.

Daļu pētījuma zinātnieki veltīja Latvijas savvaļā atrodamu, bet līdz šim nepētītu baldriānā, pienenes un kumelīšu šķirņu ģenētisko resursus vērtēšanai. Pētījuma rezultātā Dr. Arta Kronberga secina: “Pēc ģenētisko resursu izpētes redzams, ka Latvijas savvaļā augošu pieneņu paraugi ir tikpat produktīvi un no ķīmiskā aspekta vērtīgi, cik citur Eiropā izmantotās komerciālās šķirnes . Tas nozīmē, ka šie savvaļas pieneņu paraugi, ievērojot izstrādāto audzēšanas tehnoloģiju nosacījumus, jau šobrīd ir ieviešami ražošanā. Savukārt baldriānam nepieciešama vēl tālāka selekcija, lai tas būtu izmantojams komerciālajai audzēšanai.”


Audzēšanas tehnoloģiju izstrādes procesā izmantotas arīdzan dažādas inovatīvas datorredzes un mašīnapmācības metodes, piemēram, augu virsmas laukuma mērījumu veikšanai, kas pētniekiem palīdz ekonomēt laiku, jo parasti šādi mērījumi tiek veikti vizuāli vai izmantojot lineālu. līdz šim izmantotās vizuālās novērtēšanas vietā. Pētnieki regulāri fotografēja eksperimentālajos dārzos augošos augus. Attēlus pēc tam apstrādāja speciāli apmācīts algoritms, kas no kopējā auga virsmas laukuma spēj izšķirt lapas virsmu no zieda laukuma. Šī inovatīvā metode palīdz pētījuma laikā saprast saistību starp virsmas laukuma parametriem un sakņu ražības rādītājiem. Vides risinājumu institūta pētnieki šo tehnoloģiju plāno attīstīt tālāk, attēlu uzņemšanā izmantojot dronus, kas ļaus ietaupīt attēlu uzņemšanā patērēto laiku.


Pētījums norisinās projekta “Ārstniecības un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana” Nr.1.1.1.1./16/A/307 ietvaros. To finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),  Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” ietvaros.

Vairāk par projektu šeit.

0

2019. gada augustā Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums SIA “Field and Forest”  un lielākais Igaunijas sadzīves ķīmijas ražošanas uzņēmums “Mayeri industries” AS uzsāka kopīgu darbu pie jaunu šķidro tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrādes. To pamatā tiks izmantots augu valsts ūdens kā dabīgā smaržviela.




Pieaugot cilvēku izpratnei par klimata pārmaiņām un nepieciešamību mainīt zemes apsaimniekošanas prakses, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz dabas resursiem un cilvēku dzīves kvalitāti, sabiedrībā pieaug pieprasījums pēc vietējas dabiskas izcelsmes produktiem. SIA “Field and Forest” un uzņēmums “Mayeri Industries” AS turpina darbu pie jaunu šķidro mājsaimniecības tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrādes, par pamatu ņemot augu ūdeni, kas darbojas kā dabiskā smaržviela. Projekta rezutātā tiks radīti četri jaunu produktu prototipi – šķidrās ziepes, universālais tīrīšanas līdzeklis, veļas mīkstinātājs un trauku mazgājamais līdzeklis.

Organiskais ūdens tiks iegūts no vietējiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem – kumelītes, kliņģerītes, piparmētras, citronmētras, priedes, egles, izmantojot vakuuma frakcionēšanas sistēmu. Šādas izejvielas radīšana ļaus aizstāt sintētiskās ķīmiskās vielas un vērtīgos saldūdens resursus, kas pašlaik lielos apjomos tiek iestrādāti šķidrajos mājsaimniecības tīrīšanas un personīgās higiēnas produktos.

 

Jauno produktu attīstībai partneri īsteno rūpniecisko pētījumu un eksperimentāli izstrādi. Laika posmā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada martam SIA “Field and Forest” testēja dažādus augu ūdens iegūšanas tehnoloģiskos risinājumu un vērtēja izejmateriāla ķīmiskās, fizikālās un mikrobioloģiskās īpašības.

 

Par uzņēmumiem

 

Mayeri Industries AS ir lielākais sadzīves ķīmijas produktu ražotājs Baltijas valstīs. Tas pārdod produktus Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā un ir pārliecināts, ka mazgāšanas līdzekļus var ražot videi draudzīgi. Mayeri Industries AS ir lielākais produktu portfelis Eiropā, kuram piešķirts ES Ecolabel sertifikāts.

 

SIA “Field and Forest” ir sertificēts bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas darbojas kopš 2005.gada. Tas ražo un pārstrādā ārstniecības un aromātiskos augus, un ir viens no lielākajiem bioloģisko kumelīšu audzētājiem Austrumeiropā. Uzņēmuma pētniecības un attīstības aktivitātes ir saistītas ar augu ģenētiskās daudzveidības palielināšanu, tradicionālo zināšanu ievākšanu, jaunu audzēšanas tehnoloģiju attīstību un augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību.

 

Jaunu šķidro tīrīšanas un personīgās higiēnas līdzekļu izstrāde notiek Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros (projekta identifikācijas numurs EST-LAT 128, Herbal Waters). 

Šis raksts atspoguļo autora uzskatus. Interreg V-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas vadošā iestāde nav atbildīga par to, kā šī informācija var tikt izmantota.


Vairāk par projektu šeit.
0


Lauksaimniecības produkcijas apstrādes pilnveidošana (Nr. 19-00-A00402-000021) 

Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

SIA Field and Forest pamatdarbība ir ārstniecības un aromātisko augu ražošana un pārstrāde. Uzņēmuma konkurētspējīgā priekšrocība ir zināšanas un prasmes ārstniecības un aromātisko augu (ĀAA) ar augstu aktīvo vielu koncentrāciju audzēšana un pārstrādē. SIA Field and Forest ir lielākais bioloģiski sertificētais kumelīšu audzētājs LatvijāSIA Field and Forest ir bioloģiski sertificēta saimniecība , kas aktīvi iesaistās pētniecības projektos jaunu sugu ieviešanai komercražošanā. 

Ņemot vērā arvien pieaugušo pieprasījumu pēc augstas kvalitātes bioloģiskiem ĀAA, SIA “Field and Forest turpina palielināt lauksaimniecības zemes platības un produkcijas ražošanu. Lai nodrošinātu to efektīvu apsaimniekošanu un diversificētu eksportam piedāvāto produkciju, 2020. gadā plānots pilnveidot līdzšinējo lauksaimniecības produkcijas apstrādi, būvējot jaunu ražotni. 

Mērķis: 

Projekta mērķis ir uzlabot līdzšinējo SIA “Field and Forest” lauksaimniecības produktu pārstrādi, būvējot specifiski uzņēmuma vajadzībām piemērotu lauksaimniecības produkcijas apstrādes ražotni. Ražotnē plānots iekļaut zaļās biomasas cehu, drogu pārstrādes cehukā arī tehnoloģiskās pārstrādes un pakošanas cehu. 

Aktivitātes: 

1) specifiskās ĀAA ražotnes izbūve, kas ļaus ne tikai celt ražošanas apjomus un rezultējošo produktu realizāciju, bet sniegs arī vairākus uzņēmējdarbības ieguvumus; 

2) pārstrādes ķēžu optimizēšana, kas veicinās darbinieku un pārstrādes efektivitāti un samazinās ražošanas izmaksas; 

3) ēkas pielāgošana lauksaimniecības produkcijai, kas ļaus vieglāk īstenot produkcijas pārstrādi, sagatavošanu, uzglabāšanu (piemēram, kaitēkļu kontrole) un eksportu; 

4) pieguļošo laukumu izbūve, kas nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu un tehnikai piemērotu loģistikas plūsmu uz un no ražotnes;  

5) iegādāta šķirošanas un tīrīšanas horizontālais optiskais galds, kas nodrošinās ražošanas efektivitāti un pārstrādes kvalitāti, samazinot manuālo darbu; 

6) jaunu ražošanas pamatlīdzekļu iegāde ; 

7būvmateriālu iegāde – ēkas būvmateriāli un naftas produktu atdalītāja sistēma, ēkai pieguļošo laukumu seguma materiāls. 


Rezultāti:
 

1) izveidota uzņēmumam specifiski pielāgota pārstrādes rūpnīca. Ēkas un tehnoloģiju apvienojums ļaus palielināt ražošanas apjomus un piedāvāt jaunus un inovatīvus produktus; 

2pēc projekta īstenošanas plānots palielināts pārstrādes uzņēmuma neto apgrozījumu; 

3nodrošināta efektīva vides prasību ievērošana – ieviestas gaisa vai ūdens piesārņojumu samazinošas tehnoloģijas lauksaimniecības produktu pārstrādes procesā; 

4veicināta klimata pārmaiņu samazināšana – ieviestas tehnoloģijas SEG un / vai amonjaka emisiju samazinājumam. 

 

Projekta norise: 2020. gads. 

Vadošais partneris: SIA “Field and Forest 

Projekta vadītāja: Valts Līcis

Projekta finansētājs: Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atklātā projektu iesniegumu konkursa Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma 4. “Investīcijas materiālajos aktīvos projekta iesnieguma 4.02 apakšpasākums: “Atbalsts ieguldījumiem pārstrāde”. 

Projekta kopējais finansējums: attiecināmās izmaksas ir 568506,00 EUR, tajā skaitā publiskais finansējums 294253,00 EUR.

0